Vaidere: Krievijai ir jāizraksta rēķins par komunisma režīma nodarījumiem

Pēdējos gados Eiropas Parlamenta (EP) deputātu zināšanu līmenis par Eiropas mazo tautu likteņiem, kas cietušas no komunisma režīma, ir uzlabojies, taču šai ziņā vēl ir ļoti daudz darāmā, "Rietumu Radio" atzina EP deputāte Inese Vaidere (V).

"Nacistu režīms ir daudz pētīts, nosodīts, un Vācija savu dzīvi pēc Otrā pasaules kara faktiski sāka no baltas lapas. To diemžēl nevar teikt par PSRS tiesisko mantinieci Krieviju, kas oficiāli nav atzinusi ne Baltijas valstu okupāciju, ne arī nosodījusi citus komunisma režīma nodarījumus," sacīja Vaidere. Viņa atzina, ka vēstures skaidrošanas darbs nav viegls, norādot uz spēcīgo pretreakciju no Krievijas, kas, piemēram, caur savu enerģētikas politiku arī šodien turpinot ietekmēt citu valstu likteņus.

Kā atzina Vaidere, mērķis ir panāk taisnīgumu - lai mazās tautas, kas cietušas no komunisma režīma, sajustu, ka ir sadzirdētas, un, "ja nav materiāla gandarījuma, lai vismaz ir morāls gandarījums". Vienlaikus EP deputāte uzskata, ka pašlaik Krievijā notiekošais neliecina, ka tā tuvākajā nākotnē varētu kļūt par demokrātisku valsti un pārvērtēt savu pagātni.

"Tieši pretēji, līdz ar Vladimira Putina atkārtotu kļūšanu par prezidentu Krievijā netieši tiek slavināts padomju režīms," ar nožēlu atzina EP deputāte, prognozējot, ka demokrātiskas pārmaiņas Krievijā iespējamas vien tālākā politiskā nākotnē. "Tas gan nenozīmē, ka jāsēž rokas klēpī salikušiem. Jāaprēķina zaudējumi, ko komunistiskais terors nodarījis gan latviešu, gan citām tautām, un tie ir milzīgi," sacīja Vaidere. "Ja kāds ir pusdienojis restorānā - ēdis, dzēris - un aiziet nesamaksājis, tad tas nenozīmē, ka šis rēķins nepastāv. Tāpēc uzskatu, ka Krievijai šis rēķins ir jāizraksta."

Vēstures nezināšana, kā norādīja deputāte, bieži vien ir pamats dažādām manipulācijām un mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, tuvojoties 25.martam jeb Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, EP deputāte Vaidere Briselē rīkoja starptautisku konferenci "Dāvids un Goliāts: Mazās tautas totalitāro režīmu jūgā", lai kopā ar deputātiem no Igaunijas, Lietuvas, Ungārijas un vēstures ekspertiem diskutētu par Eiropas mazo tautu likteņiem.

Ar šo tautu likteņiem konferences dalībniekus iepazīstināja eksperti Ali Hamzins un Islams Matsievs. Somu vēsturnieks Veiko Saksi stāstīja par karēļu vēsturisko pieredzi Otrā pasaules kara laikā. Fondu "Sibīrijas bērni" pasākumā pārstāvēja tā direktors Gunārs Toms, kurš bijis izsūtīto vidū.

Pēc konferences Vaidere EP atklāja Prāgas platformas veidoto ceļojošo izstādi "Totalitārisms Eiropā". Atklāšanā piedalījās Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas prezidents Gorans Lindblads. Izstādi veido 12 ES dalībvalstu vēstures stendi.