dārzs

Jau daudzus gadus Latvijas dārzos un kokaudzētavās audzē dažādu sugu un šķirņu hortenzijas. Skarainās un kokveida hortenziju sugas ("Hydrangea paniculata", "Hydrangea arborescens") un to šķirnes ir tieši tās, kuras ir vislabāk piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem un kuras ziemā nav papildus jāsedz.

Arvien populārākas un iecienītākas kļūst majestātiskās, ziedu zvaniem piebērtās eņģeļtaures, un tas ir saprotams, jo desmitiem karalisko ziedu zvanu var izraisīt sajūsmu pat tiem, kas neaizraujas ar puķkopību.

"Doma veidot eksotisko dārzu radās jau pagājušajā gadsimtā. Māju Aizputē cēlām 50. gados, bet 60. gados radās doma par dārzu. Vispirms te bija iestādīti ķirši, plūmes. 1953. gadā tēvs aizbrauca uz Sočiem, uz sanatoriju, un atveda aprikožu kauliņus, mēs tos iestādījām, un tie bija mūsu pirmie eksotiskie augi. Vēlāk, kur vien varējām dabūt kaut ko interesantu, iegādājāmies un bakstījām zemē," stāsta eksotiskā dārza īpašnieks aizputnieks Māris Linde.

Ķīnas roze (hibisks) ir ārkārtīgi neparasts zieds – tam ir sena vēsture, plašs lietojums, iespaidīgi un krāšņi ziedi, kā arī simboliska nozīme. Ķīnā saka, ka katru vasaru koši sārtie ziedi atveroties atnes siltu laimes sajūtu, tāpēc daži to sauc par laimes puķi.

Begonijas ir seni ziedi, kuru klāstu ik gadu papildina jaunas šķirnes. To, ka begonijas asociē ar kapu puķēm, izskaidro tikai fakts, ka tās neēd gliemeži, citādi šie skaistie, dažādie ziedi jau labu laiku ir lielisks veids, kā izdaiļot balkonu, lodžiju, grozus dārzos un iekārtos podus.

PIEKTDIENA

Dobeles paraugsētā ir ko apbrīnot gan vasarā, gan sniega baltumā. Tās saimnieki – Viktorija un Ernests Švankas – ir īsti nemiera gari. Viņu dārzs ziemas miegu neguļ, jo garo nakšu melnumā ir īstais brīdis jau kuro gadu uzburt gaismas pasaku.

Atpūtas centrs Libava, kas atrodas pašā ostmalā, ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām Liepājā. Tās pievienotā vērtība ir skaists ziemas dārzs, kurā pat spelgonī iespējams gozēties palmu ielokā.

Ne velti Viktorijas un Ernesta Švanku dārzs pērn atzīts par Dobeles paraugsētu. Apbrīnojama ir saimnieku prasme nepilnā pushektārā gan skujeņu kolekciju izveidot, gan krāšņas puķudobes, gan ogu un dārzeņu vagas sarindot.

Ieejot Lilijas un Alfrēda Štelmaheru dārzā, šķiet – esat nonākuši Ērkšķrozītes valstībā. Visapkārt sastinguši akmens tēli, vietumis uzdzirkstī pasakainas rozes. No apkārtējās pasaules dārzu sargā gadu desmitiem vecas tūjas un rāmi plūstošā Bērzes upe.

Kad Hincenbergu dārzā zied tamarisks, tā līganie zari ir nosēti ar bitēm. Šķiet, šo dārzu čaklās dūcējas savā maršrutā ierakstījušas uz visiem laikiem, jo līdz pat salnām te ziedu netrūkst. Ārzemnieki gan šo Auces dārzu mēdzot dēvēt par publisko parku, tik neparasts tas ir.

Nepilnos septiņos gados Līgas un Aivara Beņķu dārzs kļuvis par vienu no skaistākajiem Dobelē. Saimnieki pratuši izsmalcinātu skaistumu savienot ar latviešiem raksturīgu saimnieciskumu.

Pāvilostas novada Vērgales pagasta "Rīdziņos" jau kopš 1985. gada saimniece Inese Vītola audzē dālijas. Šogad iestādītas 365 šķirnes krāšņo ziedu, daudzas ir pašas Ineses selekcionētas.

Klusā privātmāju rajonā mazo ielu labirintos ieslēpies atturīgi elegantais Riekstiņu ģimenes dārzs. Tajā var gan bambusu ēnā atpūsties, gan rožu smaržā gremdēties.

Nepilnos četros gados Tukums kļuvis par vienu skaistu, neparastu dārzu bagātāks. Tajā svešzemju augi sadzīvo ar Latvijas lauku klasiku un gliemeži draudzējas ar ēdamajām vardēm.

Nebija tik sen, kad Diāna un Guntars Vaideri nolēma: jāliek lietā Bulduru dārzkopības skolā gūtās zināšanas. Tā tapa zemnieku saimniecība "Plātes". Abi ilgi sprieda, attīstīsim ziedu vai dārzeņu ražošanu? Negaidīti radās doma – tādu saimniecību ir gana, bet vai daudzi piedāvā profesionālus apzaļumošanas pakalpojumus?

Maldīgi domāt, ka dārza laistīšana sagādā raizes vienīgi vasaras svelmē. Speciālisti apgalvo, ka ūdens spēj pasargāt ziedus arī no salnām! Kas dārzkopim jāņem vērā, lai dārzam nekad netrūktu valgmes?

Dārzs, kurā top saimnieces Ināras Šteinbergas foto pasakas, šķiet, pats ir no pasakas izkāpis: lielajā dīķī laiskojas ūdensrožu varavīksnes, veco koku paēnā no saules speltes drīz patversies meža rūķi, bet pa vīteņsausseržu ieskautajiem baltajiem vārtiņiem nupat savā valstībā ar vīnogām pamieloties ieslīdēja Ērkšķrozīte...

Jau 22 gadus "Krastiņu" mājās saimnieko Agita un Juris Pižiki. Tikpat ilgi viņi veido arī savu dārzu. Tas ir tāds, kā paši vēlējās. "Dārzs visu pasaka priekšā," pasmaida saimniece.

Dārza saimniece Hardija Strazdiņa stāsta, ka šie 6000 kvadrātmetri zemes ir Legzdiņu ģimenes piecu paaudžu īpašums, bet dārzs iekopts vien viņas mammas laikā.