dārzs

Zemei mostoties, sācies lielais stādīšanas trakums. Dārzkopji kā darba skudras traucas no viena stādu gadatirgus uz otru, savus augus meklējot. Apdomīgākie iepērkas pie konkrētiem stādu audzētājiem.

«Man desmit mēnešus gadā pietiek ko darīt ar narcisēm. Divus mēnešus ilgst atvaļinājums, un tad sākas viss no gala. Mana kolekcija – tas ir milzīgs darbs: katru sīpolu izrakt, iestādīt un pielikt etiķeti.

Lai arī nosaukums atsauc atmiņā cēlās vārdamāsas rozes, tomēr sniega rozēm nav ne mazākās līdzības ar tām. Sniega roze atgādina necilu mežrozīti vai trauslu gundegu.

Lavanda ir daudzgadīgs panātru Lamiaceae dzimtas augs ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi, apvīts leģendām un ticējumiem.

Lat­vi­jā lu­pī­nas var uz­ska­tīt par dār­za bēg­lēm, jo tās bie­ži zied dzelz­ce­ļu uz­bē­ru­mos, mež­ma­lās un lauk­ma­lās, to­mēr šie zie­di var iz­dai­ļot arī dār­zus, ne­ie­gul­dot ta­jā īpa­ši lie­las pū­les.

Peonijas bagātīgi un ilgi zied visdažādāko krāsu milzīgiem ziediem un valdzinoši smaržo. Šīs puķes aug gandrīz jebkuros apstākļos, jo pacieš sausumu un salu.

Dažam labam šķiet, ka no pelniem nav nekāda labuma, atliek vien palaist pa vējam. Tādā aplamībā ar skumjām noraugās dārzs, jo pelnos ir visas augšanai vajadzīgās organiskās vielas, izņemot slāpekli.

Acālijas ir prasīgi augi, taču, pareizi koptas, janvārī un februārī tās uzziedēs fantastiski skaistiem un krāšņiem ziediem. Aplams ir uzskats, ka miera periodā acālijas nomet lapas, jo acālijas ir mūžzaļi augi.

Dārzā nav vietas, ko atvēlēt tomātiem vai kartupeļu vadziņai? Jūsu vienīgā brīvā platība ir balkons vai lodžija? Arī tad nav problēmu tikt pie pašu audzētiem dārzeņiem, atliek vien sarūpēt palielāku maisu un iecerētajam kārumam piemērotu augsni.

Jau daudzus gadus Latvijas dārzos un kokaudzētavās audzē dažādu sugu un šķirņu hortenzijas. Skarainās un kokveida hortenziju sugas ("Hydrangea paniculata", "Hydrangea arborescens") un to šķirnes ir tieši tās, kuras ir vislabāk piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem un kuras ziemā nav papildus jāsedz.

Arvien populārākas un iecienītākas kļūst majestātiskās, ziedu zvaniem piebērtās eņģeļtaures, un tas ir saprotams, jo desmitiem karalisko ziedu zvanu var izraisīt sajūsmu pat tiem, kas neaizraujas ar puķkopību.

"Doma veidot eksotisko dārzu radās jau pagājušajā gadsimtā. Māju Aizputē cēlām 50. gados, bet 60. gados radās doma par dārzu. Vispirms te bija iestādīti ķirši, plūmes. 1953. gadā tēvs aizbrauca uz Sočiem, uz sanatoriju, un atveda aprikožu kauliņus, mēs tos iestādījām, un tie bija mūsu pirmie eksotiskie augi. Vēlāk, kur vien varējām dabūt kaut ko interesantu, iegādājāmies un bakstījām zemē," stāsta eksotiskā dārza īpašnieks aizputnieks Māris Linde.

Ķīnas roze (hibisks) ir ārkārtīgi neparasts zieds – tam ir sena vēsture, plašs lietojums, iespaidīgi un krāšņi ziedi, kā arī simboliska nozīme. Ķīnā saka, ka katru vasaru koši sārtie ziedi atveroties atnes siltu laimes sajūtu, tāpēc daži to sauc par laimes puķi.

Begonijas ir seni ziedi, kuru klāstu ik gadu papildina jaunas šķirnes. To, ka begonijas asociē ar kapu puķēm, izskaidro tikai fakts, ka tās neēd gliemeži, citādi šie skaistie, dažādie ziedi jau labu laiku ir lielisks veids, kā izdaiļot balkonu, lodžiju, grozus dārzos un iekārtos podus.

PIEKTDIENA

Dobeles paraugsētā ir ko apbrīnot gan vasarā, gan sniega baltumā. Tās saimnieki – Viktorija un Ernests Švankas – ir īsti nemiera gari. Viņu dārzs ziemas miegu neguļ, jo garo nakšu melnumā ir īstais brīdis jau kuro gadu uzburt gaismas pasaku.

Atpūtas centrs Libava, kas atrodas pašā ostmalā, ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām Liepājā. Tās pievienotā vērtība ir skaists ziemas dārzs, kurā pat spelgonī iespējams gozēties palmu ielokā.

Ne velti Viktorijas un Ernesta Švanku dārzs pērn atzīts par Dobeles paraugsētu. Apbrīnojama ir saimnieku prasme nepilnā pushektārā gan skujeņu kolekciju izveidot, gan krāšņas puķudobes, gan ogu un dārzeņu vagas sarindot.

Ieejot Lilijas un Alfrēda Štelmaheru dārzā, šķiet – esat nonākuši Ērkšķrozītes valstībā. Visapkārt sastinguši akmens tēli, vietumis uzdzirkstī pasakainas rozes. No apkārtējās pasaules dārzu sargā gadu desmitiem vecas tūjas un rāmi plūstošā Bērzes upe.

Kad Hincenbergu dārzā zied tamarisks, tā līganie zari ir nosēti ar bitēm. Šķiet, šo dārzu čaklās dūcējas savā maršrutā ierakstījušas uz visiem laikiem, jo līdz pat salnām te ziedu netrūkst. Ārzemnieki gan šo Auces dārzu mēdzot dēvēt par publisko parku, tik neparasts tas ir.