Ziedi, kurus neēd gliemeži

Begonijas ir seni ziedi, kuru klāstu ik gadu papildina jaunas šķirnes. To, ka begonijas asociē ar kapu puķēm, izskaidro tikai fakts, ka tās neēd gliemeži, citādi šie skaistie, dažādie ziedi jau labu laiku ir lielisks veids, kā izdaiļot balkonu, lodžiju, grozus dārzos un iekārtos podus.

Aizvien pieprasītākas tirgū kļūst nokarenās begonijas. Dārzniecībās un mājās tās zied dažādās krāsās – dzeltenas, oranžas, gaiši zaļas, tikai zilas begonijas vēl neesot. Nevarot arī pateikt, kura begoniju šķirne ir labāka un kura sliktāka, jo begoniju daudzveidībā var apjukt pat pieredzējis dārzkopis. Ir apmēram tūkstotis sugu, bet izveidoto šķirņu skaits lēšams vairākos tūkstošos. Kas nu kuram patīk, vienam sīki ziediņi, citam pildīti. Nokarenās begonijas var audzēt kā telpaugu un vasarā iznest dārzā. Ļoti labi tās iederas balkona kastēs un iekārtos puķu podos.

Ināra Aire ir apģērbu dizainere, bet tagad viņa atzīst, ka labprātāk nodarbojas ar savas apkārtnes labiekārtošanu un puķu audzēšanu.

Viena no Latvijas skaistākajiem daiļdārziem Kārļi Salaspils novadā īpašniece Ināra Aire par begonijām zina daudz, jo viņas krāšņajā dārzā tās aug jau vairāk nekā desmit gadu. Inārai ir arī mīļākā begoniju šķirne, kuras nosaukums ir "Champagne". Ināra stāsta, ka begonija bagātīgi zied un ir diezgan kompakta, kā arī nav bieži sastopama audzētavās augstās pašizmaksas dēļ. "Šīs šampanieša begonijas ir kā sviesta rozes uz tortes."

Populārākā begoniju šķirne arī Ināras dārzā ir "Illumination" kamolbegonijas. Pērn begoniju audzētāja atklāja jaunu begoniju šķirni "Dragon wing", kas, pēc viņas domām, ir lieliski piemērota slinkākiem ziedu audzētājiem, jo tā zied bagātīgi, kad ir aplieta un arī kad kādu brīdi netiek laistīta. Izaug milzīgs krūms un zied krāšņi, bet diemžēl gumus neizveido.

Vēl viena krāšņa begoniju šķirne Ināras dārzā ir "Bonfire", bet jāatceras – lai to saglabātu ziemā, gumi ir jātur kūdrā siltākā vietā, nevis pagrabā. Viens gums maksā apmēram Ls 0,80.

Dārzkope stāsta, ka nemaz tik daudz laika nevelta puķēm, piemēram, viņa nenoplūc noziedējušos ziedus, jo, ja begoniju intensīvi baro, tā zied bagātīgi tāpat un nokaltušie ziedi paši nokrīt. Bet mēslo un laista Ināra savas puķes katru dienu. Viņa stāsta, ka vienai sezonai ir nepieciešami 20 kilogrami Kemiras mēslojuma. Podu puķes svarīgi stādīt Lafloras kūdrā.

Savas begonijas saimniece liek pārziemot pagrabā kastēs ar kūdras substrātu. Temperatūrai pagrabā ir jābūt apmēram plus 5 grādi. Pagrabā gumus nesot tikai pēc pirmās salnas, pirms tam attīrot tos no nosalušajām auga daļām un noplucinot nost lieko augsni. Tad gumus rok kūdrā. Pagrabs, kurā uzglabājas begonijas, nevar būt mitrs. Pašai ir bijuši tādi gadi, kad neviens begoniju gums nesaglabājas, un tad ir visi stādi jāpērk no jauna. Šādu gumu nesaglabāšanos Ināra skaidro ar zemu temperatūru pagrabā.

Gumu pavairošanai Inārai arī ir sava metode – viņa griež gumu gabalos pie katra pumpura, cik pumpuru, tik gabalu. Bet begonijas nedaudz siltākās telpās nes jau februāra vidū un sāk nedaudz smidzināt gumus ar ūdeni, martā jau stāda podos, tomēr ārā nes tikai tad, kad ir droša, ka salnu vairs nebūs, jo begonijas ir ļoti ūdeņainas un var ļoti ātri un neatgriezeniski nosalt.

"Ja piešaujas, tad nav nekā sarežģīta begoniju audzēšanā. Vispār begonijas nav kaprīzas – ziedēs gan karstā, gan vēsākā vasarā. Nevajag ekonomēt uz substrātu un minerālmēsliem, nedrīkst begonijas pārlaistīt un kārt podos vējainā vietā. Citādi nav no kā baidīties, ir tikai jāaudzē!" saka begoniju audzētāja.

AUDZĒŠANA UN KOPŠANA

Pārziemošana

Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne stāsta, ka begonijas pārziemina dažādi. Var glabāt tumsā, nav obligāti jāglabā gaismā, bet siltā vietā, apmēram 12 grādu temperatūrā. Arī tas, kur gumu ielikt ziemas mieru baudīt, atkarīgs no paša saimnieka. Varianti ir dažādi – kūdras substrātā, sfagnu sūnās, skaidās, ietinot avīzēs. Vēl viens variants – rudenī, kad begonijas ir noziedējušas un lapas nokritušas, tad neizņemt no augsnes, kurā tās augušas. Kad tuvojas stādīšana pavasarī, atkarībā no tā, kādā augsnē saglabāts gums, jāizlemj par pārstādīšanu. Piemēram, kūdras substrātā pārziemojusi begonija ir jāpārstāda, bet gumu, kas stādīts labā dārza zemē, kur ir māls, nedaudz smilts, var arī nepārstādīt. Gums reizi mēnesī ir nedaudz jāaplej, lai neizžūst. Eksperte uzsver, ka svarīgs faktors begoniju pārziemošanai ir gaiss. Telpā jābūt nedaudz caurvējam. "Lai arī augs guļ, vajag gaisa apmaiņu, bet pavasarī ir jāsāk pamazām laistīt un mēslot."

Stādīšana

"Laiks, kad stādīt begonijas gumu, ir atkarīgs no vietas," saka Z. Purne. Dārzniecībā, kur ir gaisma un noteikta temperatūra, augus, lai tie ātrāk sāktu dīgt, var stādīt arī janvāra otrajā pusē. Un tad aprīļa beigās begonijas jau ir ziedošas. Ja mājās ir lieli logi uz dienvidu pusi, tad gumu var stādīt jau februārī. Bet nevar uzreiz nest un dīdzināt plus 18 grādu temperatūrā, jo tad augs sāks strauji augt un, ja tam nepietiks gaismas, tad dzinums būs izstīdzējis un begonija nebūs dekoratīva. Begoniju audzējot dzīvoklī un liekot uz lodžijas, ieteicams gumu stādīt martā, jo tad jau ir pietiekami daudz gaismas un saules.

Kopšana

Begonijas ir jāprot kopt, tās var ātri pārliet. Ir labāk, ja tās aplej mazāk nekā pārlej. Bet to, cik bieži jālej, nevar pateikt, tas ir atkarīgs no gaismas, temperatūras un augsnes. Piemēram, ja stāda kūdras substrātā, tad noteikti jālaista divreiz vairāk nekā tad, ja begonija būtu augusi dārza zemē. Katram saimniekam ir jārūpējas par savām puķēm, jāaptausta augsne un jāizvērtē, vai nepieciešams palaistīt. Begonija nav ļoti kaprīza un neprasa pārāk rūpīgu kopšanu. Kad uz krūma parādās tukšie ziedi, tie jānoplūc, lai netiktu patērētas barības vielas vecajam ziedam, skaidro ziedu pazinēja.

Krūma lielums

Tas, cik liels krūms izaugs, atkarīgs no šķirnes un arī no mēslojuma. Begonijas neaug 12 mēnešus gadā, kopš dzinumu dzīšanas līdz noziedēšanai paiet astoņi mēneši. Sešus mēnešus aug intensīvi. Kad augs jau sāk ziedēt, jāmēslo ar ziedošiem augiem piemērotiem mēslojumiem, kuros nav daudz slāpekļa, bet vairāk kālijs, fosfors, kas veicina ziedēšanu. Bet, kad gumu tikko atdzīvina, tad lieto vairāk slāpekli saturošu mēslojumu, protams, neizslēdzot visus citus mikroelementus. Slāpekli lieto, lai būtu vairāk dzinumu. Mēslojumu nomaina vasaras vidū, tad mēslojumā jābūt vienmērīgā daudzumā slāpeklim, fosforam un kālijam, kā arī citiem komponentiem. Bet tad, kad begonija gatavojas miera periodam, mēslojumu samazina. Sākumā var gumu mēslot substrātā, bet, kad ir dzinumi, var mēslot, smidzinot uz lapām. Koncentrācija uz lapām ir 2–3 reizes mazāka. Sākumā labāk paņemt mazāk mēslojuma, nekā rakstīts uz iepakojuma, jo ar mazāku koncentrāciju neko nenodara, bet ar lielāku augu var apdedzināt. "Begonijas gumā ir augam nepieciešamās barības vielas, bet, ja vēlas izaudzēt lielus krūmus, tad ir jāmēslo. Protams, jāievēro arī šķirnes īpatnības," saka Z. Purne.

Nacionālā botāniskā dārza

Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane PURNE

Begoniju augšanas cikls

1. Februāra sākumā var ņemt laukā no iepakojuma un likt podā.

2. Maija sākumā parādīsies pirmie ziedpumpuri un ziedēs apmēram līdz septembrim.

3. Septembra beigās gaisma samazinās, sāk dzeltēt lapas, laista arvien mazāk, sākumā divas reizes nedēļā, tad vienreiz, kā arī pārstāj mēslot. Ir jāļauj nokalst visiem dzinumiem.

4. Apmēram 20. oktobrī dzinumi jau ir nokaltuši, un novembrī jau var begonijas nolikt gulēt.

5. Pavairot begonijas var ar gumu. Princips tāds pats kā kartupeļiem – pārgriežot gumu, pie katra gabaliņa ir jābūt vismaz diviem asniņiem. Var arī pavairot ar spraudeni maijā vai jūnijā.