Prasīgās acālijas

Acālijas ir prasīgi augi, taču, pareizi koptas, janvārī un februārī tās uzziedēs fantastiski skaistiem un krāšņiem ziediem. Aplams ir uzskats, ka miera periodā acālijas nomet lapas, jo acālijas ir mūžzaļi augi.

Nokrist var tikai kāda veca lapa, kas savukārt stimulē jaunu lapu augšanu. Jo lielāks būs augs, jo biezāks un raženāks tā lapojums.

Acāliju ("Rhododendron simsii") dzimtene ir Tālie Austrumi?– Japāna, Ķīna, Indija. Brīvā dabā acālijas ir sastopamas Austrumu Āzijā, Karpatos, Kaukāzā. Šo skaisto ziemas ziedētāju?– acāliju?– nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "sauss".

Tas ir tāpēc, ka pirms ziedēšanas acāliju krūms izskatās sauss un tā kā sažuvis. Acālijām ziedi pumpuros ir diezgan ilgu laiku, taču tie pēc tam vienā mirklī izplaukst visi reizē. Vienam krūmam var būt līdz 500?ziediem, un tie zied apmēram trīs mēnešus. Latvijā acālijas ir vienas no izplatītākajiem istabas augiem, kurš mūsu klimatiskajos apstākļos zied rudens un ziemas mēnešos.

Telpās ar centrālo apkuri audzēt acāliju ir grūti, gandrīz neiespējami, jo tām nepieciešams mitrums, turklāt parasti neder pārlieku siltums. Augu glābt var vienīgi bieža rasināšana, vaļējs ūdens trauks tuvumā. Acālijām vairāk piemērotas varētu būt verandas vai citas vēsas un mitras telpas.

Substrāts

Būtiskākā acāliju augšanai ir substrāta izvēle. Ziedu augšanai un attīstībai nepieciešams skābs, trūdvielām bagāts, irdens, ūdeni un gaisu caurlaidīgs substrāts, kas pietiekamā daudzumā satur barības vielas. Substrāta pagatavošanai var izmantot sfagnu kūdru, priežu skuju trūdzemi, viršu trūdzemi, lapu trūdzemi un granti. Substrātam piemērots skābums ir pH 4,5–5,5.

Mitrums

Arī laistāmajam ūdenim jābūt skābam. Kaļķains ūdens acālijām ir kaitīgs. Vislabāk ūdeni paskābināt ar jebkuru organisko skābi, ieberot 2–4?g, piemēram, citronskābes, uz 10?l ūdens.

Tāpat kā visiem rododendriem arī acālijām vajag gaisa un substrāta mitrumu, taču pārlieku mitrumu tās necieš. Iegādājoties ziedošu acāliju, jārūpējas galvenokārt par vienmērīga un mērena mitruma uzturēšanu podā. Lai viss substrāts podā būtu vienmērīgi mitrs un sakņu kamols neiekalstu, ziedošu acāliju reizi nedēļā izmērcē, dažas stundas podu paturot traukā ar ūdeni, līdz substrāts pilnībā piesātinās ar mitrumu.

Saglabāšana

Noziedējušu acāliju kopt un sagatavot nākamajai uzziedēšanai nav viegli?– tas prasa lielu rūpību, pacietību un zināšanas. Dzīvei telpās vairākus gadus piemērotākās ir ļoti agrās vai agri ziedošās šķirnes. Ar vēlīno šķirņu uzziedināšanu radīsies problēmas, jo dzīvokļos grūti nodrošināt zemu temperatūru, kāda vajadzīga pirms uzziedināšanas.

Kad acālija ir noziedējusi, tai veido vainaga formu, mazliet saīsinot visus dzinumus. Šādi apgrieztai acālijai jaunie dzinumi veidojas vienlaikus, tāpēc arī ziedēšana ir bagātīga un notiek vienā laikā, lai jauno dzinumu galos varētu izveidoties un nobriest ziedpumpuri. Noziedējušu acāliju apgriež ne vēlāk kā līdz maijam, pēc vainaga apgriešanas, ja nepieciešams, pārstāda lielākā podā, substrātam izmantojot brūno sfagnu kūdru un pussadalījušos priežu skuju maisījumu attiecībā 1:1. Divas līdz trīs nedēļas pēc pārstādīšanas un līdz jūlija beigām acālijām regulāri, 2–3?reizes mēnesī, dod papildmēslojumu. Kad beigušās pavasara salnas, acālijas vēlams iznest dārzā un izstādīt viegli noēnotā vietā, kur tās paliek līdz pirmajām rudens salnām?– apmēram septembra vidum. Tad acālijas nes vēsās telpās, kur līdz uzziedēšanai paiet apmēram 6–8?nedēļas.

Acāliju uzziedināšana

Acālijas ienes telpā, kad ārā temperatūra pazeminās zem pieciem grādiem. Tad augi ir jātur gaišās un labi vēdināmās telpās apmēram plus 10?grādu temperatūrā. Karstākā temperatūrā ir iespēja, ka auga ziedpumpuri aizies bojā. Agro šķirņu uzziedināšanu sāk janvārī, pakāpeniski paaugstinot temperatūru līdz plus 15–18?grādiem. Vēlās šķirnes nedrīkst uzziedināt agri, jo tad nevar iegūt kvalitatīvus ziedus.?n

***

LU Botāniskā dārza dārzkope Skaidrīte Matisone:

– Vispateicīgākās acāliju šķirnes audzēšanai Latvijā ir?– "Stella", "Doberlug", "White Water". Bet šķirnes, kas zied īpaši ilgi, ir?– "Stella", "Rosafolia", "Ritenītis", "Sniegbaltīte". "Sniegpārsla" ir acālija, kas zied baltiem, lieliem ziediem un ir ļoti izturīga, kā arī iepriecina saimnieku ar ātro augšanu. Tā arī man ļoti patīk. Pavairot acāliju var ar spraudeņiem maija beigās. Tad ir jāizvēlas jau nobrieduši jaunie dzinumi ar kādām sešām lapiņām, tos sasprauž mitrā kūdras substrātā, pārklāj kastītes ar plēvi un skatās, lai būtu apmēram plus 25?grādu temperatūra un atbilstošs mitrums. Mēneša laikā dzinumiem būtu jāapsakņojas. Acālijas neslimo, ja ir pareiza agrotehnika?(kultūrai nepieciešamie apstākļi). Acālijas ir kultūra, kurai nepieciešama gaisma, mitrums un temperatūra ne vairāk kā plus 15?grādu. Acālijas audzēt nav viegli, jo svarīgi ir apstākļi?– liešana, mēslošana un pārstādīšana. Nedaudz vieglāk ir audzēt sīkziedu acālijas, jo tās nav tik kaprīzas un piedos audzētāju kļūdas. Acāliju augiem vajadzīgā temperatūra plus 8 līdz 10?grādi, ziedēšanas laikā?– līdz plus?15. Tāpat svarīgi, lai visu laiku būtu mitrs gaiss, tāpēc vasarās augus var rasināt pat trīs reizes dienā. Ziedēšanas laikā gan to nedara. No marta līdz augustam divas reizes mēnesī augiem dod rododendriem paredzēto mēslojumu. Pavasarī augus pārstāda, vēlams koka vai plastmasas podā. Augsni veido, sajaucot kūdru ar priežu skujām.