Maz­pra­sī­gās lu­pī­nas

Lat­vi­jā lu­pī­nas var uz­ska­tīt par dār­za bēg­lēm, jo tās bie­ži zied dzelz­ce­ļu uz­bē­ru­mos, mež­ma­lās un lauk­ma­lās, to­mēr šie zie­di var iz­dai­ļot arī dār­zus, ne­ie­gul­dot ta­jā īpa­ši lie­las pū­les.

Lu­pī­nas ir tau­riņ­zie­žu dzim­tas lakst­au­gi, ku­ri pat maz­vēr­tī­gā, skā­bā un smil­šai­nā aug­snē vei­do spē­cī­gus ce­rus un sak­ņu sis­tē­mu spēj laist pat pus­ot­ra met­ra dzi­ļu­mā. Sak­ņu gu­mi vei­do lie­lu or­ga­nis­ko ma­su un dod la­bu zaļ­mēs­lo­ju­ma efek­tu. De­ko­ra­tī­va­jā dārz­ko­pī­bā lu­pī­nas ie­cie­nī­tas krā­su kom­po­zī­ci­ju vei­do­ša­nai, ir maz­pra­sī­gas, bet ar sa­vu krāš­ņo iz­ska­tu ba­gā­tī­gi at­al­go dārz­ko­pi – daž­kārt uz­zie­dot pat di­vas rei­zes se­zo­nā.

Dār­zos sēj daudz­la­pu lu­pī­nas for­mas ar bal­tiem, ro­žai­niem, sār­tiem, oran­ži sār­tiem, tum­ši vi­o­le­tiem, vi­o­le­ti sār­tiem, vien­krā­su un div­krā­su zie­diem.

De­ko­ra­tī­vas un no­de­rī­gas

Lu­pī­nu ģin­tī (lu­pi­nos) re­ģis­trēts ap­mē­ram 200 su­gu – vien­ga­dī­gi vai daudz­ga­dī­gi au­gi, pu­skrū­mi, re­tāk krū­mi. Lu­pī­nām ir in­te­re­san­ta vēs­tu­re, jo par pu­ķēm vai­rāk ie­rasts ru­nāt es­tē­tis­kās ka­te­go­ri­jās, ta­ču lu­pī­nas ie­ce­ļo­ju­šas Lat­vi­jā pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 30. ga­dos ne ti­kai dār­za iz­dai­ļo­ša­nai, bet arī aug­snes mēs­lo­ša­nai un lop­ba­rī­bai. Ša­jā lai­kā lu­pī­nas ti­ka at­zī­tas par la­bā­ko zaļ­mēs­lu kul­tū­ru, jo la­bi au­ga maz­vēr­tī­gās, skā­bās smilts aug­snēs. To spē­cī­gās sak­nes ar lie­la­jiem gu­miem uz­krā­ja aug­snē lie­lu or­ga­nis­ko ma­su un daudz no gai­sa sais­tī­tā slā­pek­ļa. Lat­vie­šu zem­nie­ki, kas au­dzē­ja lu­pī­nas zaļ­mēs­lo­ju­mam, tās bi­ja no­sau­ku­ši par smilts augš­ņu zel­ta au­gu. Lu­pī­nu grau­dos daudz ol­bal­tum­vie­lu un cie­tes, bet tie sa­tur arī dzīv­nie­kiem kai­tī­gus al­ka­lo­ī­dus, tā­pēc pirms iz­ba­ro­ša­nas spe­ci­ā­li jā­ap­strā­dā.

Lu­pī­nu uz­nā­ciens

Daiļ­dārz­nie­cī­bā lu­pī­nu uz­nā­ciens sā­kās pēc tam, kad ar to se­lek­ci­ju sā­ka no­dar­bo­ties pie­re­dzes ba­gā­tais dārz­nieks Džordžs Ra­sels (1857–1951) sa­vā dār­zā ne­tā­lu no Jor­kas (An­gli­ja). Dž. Ra­se­la diž­cil­tī­gās un ka­ra­lis­kās lu­pī­nas ir lie­la au­gu­ma šķir­nes, 80–100 cen­ti­met­ru (cm) un vai­rāk, tad, se­ko­jot mo­des ten­den­cēm, ra­dī­tas vai­rā­kas ma­za au­gu­ma lu­pī­nu sē­ri­jas jeb gru­pas, kas au­gu­mā ne­pār­sniedz 50 cm. Da­žas pat iz­aug ti­kai 20–30 cm ga­ras. Tur­klāt šīs ma­zu­lī­tes pa­spēj iz­augt un krāš­ņi zie­dēt jau pir­ma­jā sēk­lu iz­sē­ša­nas ga­dā, vei­do­jot krāš­ņus, daudz­krā­sai­nus zie­dus. Šīs mi­ni­a­tū­ra au­gu­ma lu­pī­nas no­de­rī­gas gan da­žā­dos de­ko­ra­tī­vos stā­dī­ju­mos, gan au­dzē­ša­nai da­žā­da ti­pa kon­tei­ne­ros un po­dos, ku­rus pēc pa­ti­kas var iz­vie­tot da­žā­dās dār­za vie­tās. Mi­ni­a­tū­ro lu­pī­nu priekš­ro­cī­ba ir il­gā zie­dē­ša­na.

Au­dzē­ša­na

Lu­pī­nas pa­vai­ro ar sēk­lām. Vē­lams iz­rau­dzī­ties sau­lai­nu vie­tu, kur aug­sne ir ir­de­na un ūdens caur­lai­dī­ga, jo liels mit­rums lu­pī­nām nav va­ja­dzīgs. Šīs dai­ļa­vas sēj ie­spē­ja­mi ag­ri pa­va­sa­rī 2–4 cm dzi­ļu­mā. Lai pa­nāk­tu div­rei­zē­ju zie­dē­ša­nu, pēc no­zie­dē­ša­nas lu­pī­nām no­griež stub­lā­jus, un sil­tā ru­de­nī var at­kal prie­cā­ties par lu­pī­nu zie­diem.

Ja grib pa­vai­rot kā­du īpa­ši skais­tu stā­du, iz­man­to sprau­de­ņus. Pa­va­sa­rī no no­lū­ko­tā ce­ra at­da­la dzi­nu­mu ar ma­zu sak­ņu ga­ba­li­ņu un stā­da po­di­ņā pa­kai­šu kūd­ras un grants mai­sī­ju­mā. Dzi­nu­mu var ap­strā­dāt ar kā­du aug­ša­nas sti­mu­la­to­ru. La­bos ap­stāk­ļos jau­no au­gu jau pēc mē­ne­ša va­rēs stā­dīt dār­zā. Gla­bā­jot sa­vāk­tās pāk­stis, jā­at­ce­ras, ka žūs­tot sēk­las var iz­pla­tī­ties pat pie­cu met­ru at­tā­lu­mā.

Pa­vai­ro­ša­na

Lu­pī­nas pa­vai­ro ar sēk­lām, to šķir­nes gan ti­kai ar sprau­de­ņiem. Sē­ša­nu vis­la­bāk veikt ap­rī­ļa bei­gās vai mai­ja sā­ku­mā. Tā kā lu­pī­na ļo­ti slik­ti pa­cieš pār­stā­dī­ša­nu, jo tai ag­ri at­tīs­tās res­na, dzi­ļa miet­sak­ne, au­gi jā­sēj do­bē pa­lie­ko­šā vie­tā. Sēk­las sa­dīgst di­vās ne­dē­ļās, ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā stā­dī­ju­mu re­ti­na (25–30 cm at­tā­lu­mā). Jā­teic, ka daudz­la­pu lu­pī­nas (kaut arī daudz­ga­dī­gi au­gi) ir sa­mē­rā īs­mū­žī­gas, la­bi aug un krāš­ņi zied ap­mē­ram čet­rus ga­dus, pēc tam sāk pa­nīkt un aiz­iet bo­jā, tā­pēc stā­dī­jums re­gu­lā­ri jā­at­jau­no, stās­ta Na­ci­o­nā­lā bo­tā­nis­kā dār­za Lakst­au­gu flo­ras no­da­ļas asis­ten­te Il­ma Ne­re­ta.

Vie­ta dār­zā

Eks­per­te at­zīst, ka lu­pī­nām vē­la­ma sau­lai­na, gai­ša vie­ta un dzi­ļi sa­strā­dā­ta, caur­lai­dī­ga, ir­de­na, vi­dē­ji aug­lī­ga dār­za aug­sne. Sub­strā­ta ba­gā­ti­nā­ša­nai jā­iz­man­to ti­kai la­bi sa­da­lī­jies un no­stā­vē­jies kom­posts vai kūts­mēs­li, jo tās ne­cieš svai­gu or­ga­nis­ko mēs­lo­ju­mu.

Daudz­la­pu lu­pī­nas ir ziem­cie­tī­gas pu­ķes, to­mēr tām vē­lams ne­liels pie­se­gums, īpa­ši kail­sa­la lai­kā vai bez­snie­ga zie­mās. Lu­pī­nas uz­zied jū­ni­ja ot­rā pu­sē un tur­pi­na zie­dēt jū­li­jā – zie­dē­ša­na ilgst vi­dē­ji pus­ot­ru mē­ne­si. Daž­reiz iz­do­das pa­nākt to otr­rei­zē­ju zie­dē­ša­nu ru­dens pu­sē, ja lai­kus tiek no­griez­ti iz­zie­dē­ju­šie stub­lā­ji un ne­tiek pie­ļau­ta sēk­lu ie­nāk­ša­nās. 

***

POPULĀKĀS SUGAS

No lie­lās su­gu ba­gā­tī­bas da­žā­dās val­stīs de­ko­ra­tī­va­jā dārz­ko­pī­bā vis­vai­rāk iz­man­to­tas šā­das vien­ga­dī­go lu­pī­nu su­gas:

L. an­gus­ti­fo­li­us,L. den­sif­lo­rus, L. hart­we­gii,L. hir­su­tus, L. lu­te­us,L. mu­ta­bi­lis, L. na­nus, L. pi­lo­sus,L. va­ri­i­co­lor,

No daudz­ga­dī­ga­jām lu­pī­nām pa­zīs­ta­mā­kās ir:L. ar­bo­re­us,L. pe­ren­nis,L. polyphyllus

Dārz­nie­ku uz­ma­nī­bu kopš 1826. ga­da īpa­ši pie­sais­tī­ju­si daudz­ga­dī­gā daudz­la­pu lu­pī­na L. polyphyllus, ku­ra arī vēl šo­dien ir pa­sau­lē iz­pla­tī­tā­kā lu­pī­nu su­ga.

Na­ci­o­nā­lā bo­tā­nis­kā dār­za Lakst­au­gu flo­ras no­da­ļas asis­ten­te Il­ma Ne­re­ta:

– Pa­sau­lē re­ģis­trē­tas ap­mē­ram 200 lu­pī­nu su­gas, kas vis­vai­rāk sav­va­ļā iz­pla­tī­ju­šās Zie­meļ­ame­ri­kas rie­tu­mu da­ļā, kā arī Vi­dus­jū­ras ap­gaba­lā. Lat­vi­jā tās ie­ce­ļo­ju­šas 20. gs. pir­ma­jā pu­sē un ti­ku­šas iz­man­to­tas gan dār­zu ap­stā­dī­ju­mos, gan lauk­saim­nie­cī­bā lop­ba­rī­bai un zaļ­mēs­lo­ju­mam. No­zī­mī­gā­ko vie­tu Lat­vi­jas de­ko­ra­tī­va­jā dārz­ko­pī­bā ie­ņem daudz­la­pu lu­pī­na – Lu­pi­nus polyphyllus. Tie­ši šī su­ga daudz­viet no dār­ziem veik­smī­gi pār­bē­gu­si sav­va­ļā, pa­tei­co­ties ba­gā­tī­gai sēk­lu at­ra­žo­ša­nai un maz­pra­sī­ga­jiem aug­ša­nas ap­stāk­ļiem. Daudz­la­pu lu­pī­nu krus­to­jot ar ci­tām su­gām, ir ie­gū­ti da­žā­di in­te­re­san­ti hib­rī­di. Lie­lis­kus pa­nā­ku­mus 20. gs. pir­ma­jā pu­sē gu­vis an­gļu dārz­nieks Džordžs Ra­sels. Vēl šo­dien dārz­kop­ju ap­rin­dās iz­pla­tī­ti Ra­se­la hib­rī­di, kas iz­ce­ļas ar zie­du lie­lo krā­sai­nī­bu. Tiem rak­stu­rī­gas blī­vas zied­ko­pas un iz­tu­rī­gi zie­di, ta­ču vai­ru­mā ga­dī­ju­mu au­gi ir īs­mū­žī­gi, pēc 3–4 ga­diem iet bo­jā. Mūs­die­nās sēk­lu šķir­ņu ka­ta­lo­gi pie­dā­vā da­žā­das jau­nas un in­te­re­san­tas šķir­nes, pie­mē­ram, ‘The Pa­ge’ – zie­di kar­mīn­sar­ka­ni; ‘The Go­ver­nor’ – div­krā­su zie­di, zi­li ar bal­tiem ga­liem; ‘Chan­de­lier’ – zie­di dzel­te­ni.