Arvien populārākas un iecienītākas kļūst majestātiskās, ziedu zvaniem piebērtās eņģeļtaures, un tas ir saprotams, jo desmitiem karalisko ziedu zvanu var izraisīt sajūsmu pat tiem, kas neaizraujas ar puķkopību.
Tikai nav skaidrs, vai skaistās svešzemju puķes patiešām ir tik bīstamas, ka liek sadzirdēt eņģeļu bazūnes, vai tikai biedē to cienītājus, lai cildinātu tās vēl vairāk.
Brugmansijas jeb daturas, tautā iesauktas arī par eņģeļtaurēm, var pazīt pēc lielajiem, romantiski sapņainajiem ziedu zvaniem un tikko jaušamā, jauki reibinošā aromāta vakaros. Šīs krāšņās puķes, kas cēlušās Dienvidamerikā un Vidusamerikā, savvaļā aug pasaules subtropu apgabalos. Biežāk sastopamas puķes ir dzeltenas krāsas ziediem, taču ir arī rozā un baltas eņģeļtaures nav retums. Tās ir viengadīgas un daudzgadīgas. Viengadīgās parasti audzē kā vasaras puķes, un tām krāšņie ziedu zvani tiecas uz augšu, nevis uz leju, kā tas ir daudzgadīgajām eņģeļtaurēm. Daudzgadīgās eņģeļtaures ir īpaši krāšņas– liela, spēcīga auguma, daudziem un raženiem ziediem, kuru garums var būt līdz pusmetram.
Eņģeļtaures pieder pie nakteņu dzimtas, un tas nozīmē tikai vienu– visas šā auga daļas ir indīgas! Tātad īpašniekiem sevišķi būtu jāuzmana mazi bērni, kuriem piemīt tieksme visu bāzt mutē, likt pie acīm, sejas. Arī pieaugušajiem, aprūpējot krāšņi ziedošās eņģeļtaures un strādājot to tuvumā, jāievēro piesardzība! Tā vien liekas, ka eņģeltaure liek mums attāli priecāties par ziedu zvaniem lapu gūzmā.
Telpās visbiežāk audzē eņģeļtauru hibrīdus, starphibrīdus un šķirnes, retāk– sugas. Dabā eņģeļtaures var izstiepties īsta koka augstumā (4–5?m), taču mūsu platuma grādos šos augus visbiežāk stāda lielos toveros. Augot toverī, eņģeļtauru augstums būs atkarīgs no trauka lieluma: jo vairāk vietas būs auga saknēm, jo spēcīgāk tas augs un kuplos. 30litru toveri varētu uzskatīt par vismazāko eņģeļtaurei piemēroto trauku. Puķi var izlikt balkonā, terasē vai iznest dārzā.
Atkarībā no šķirnes hibrīda vai sugas eņģeļtauru lapu garums var sasniegt 40cm garumu. Tikpat gari mēdz būt arī nokarenie ziedi, kas pa vienam vai vairākiem kopā mēdz izvietoties uz zariem starp lapām. Eņģeļtauru ziedi var būt gan vienkārši, gan puspildīti, gan pildīti. Ziedu skaits atkarīgs no auga lieluma. Eņģeļtaurei, kas sasniegusi apmēram 2m augstumu, zaros vienlaikus var šūpoties pat 60 un vairāk ziedu zvanu. Arī ziedēšanas sākums ir atkarīgs no auga kopējā stāvokļa un tā atmodināšanas.
***
SVARĪGI ZINĀT
Iegādājoties velnābolu, jāņem vērā gan tā indīgums, gan pamatīgais augums. Ziedu trompetes vien var sasniegt pusmetra garumu.
Velnābola otrs nosaukums eņģeļtaure tiek skaidrots ar tā psihotropo iedarbību, proti, saindējoties ar šā auga daļām, varot dzirdēt debesu bazūnes.
Daturu ģints (zālveida) ir ļoti tuva brugmansiju ģintij (kokveida), tādēļ nesajauciet. Cik literatūrā skatīts, abu ģinšu augi tiek saukti par eņģeļtaurēm.
***
EŅĢEĻTAURE
Velnābols jeb eņģeļtaure (datura), nakteņu (Solanaceae) dzimta, velnābolu ģints
Raksturojums. Indīgs augs! Vēlā pavasarī vai agrā vasarā zied lieliem trompetveida bāli dzelteniem vai baltiem ziediem. Audzēšanai telpās ieteicams izvēlēties sniegbalto velnābolu (D.Candida)
Izcelsme. Dienvidamerikas subtropi
Augsne. Neitrāla
Gaisma, temperatūra, gaisa mirums. Saule vai viegls noēnojums. Vasarā ieteicams turēt ārā (var izstādīt dārzā), ziemā vēsā telpā. Velnābolu pārziemināt var arī pagrabā
Laistīšana. Regulāri vasarā, ziemā retāk
Mēslošana. Lai velnābols labi ziedētu, tas kārtīgi jāmēslo
***
PRAKTISKI
Ja iepriekš augs pārziemojis ziemas dārzā un apgriezts vien tik, lai veidotu attiecīgu kokveida vai krūmveida formu, eņģeļtaure jūsu telpās uzziedēs jau marta
beigās vai aprīļa sākumā. Tā kā eņģeļtaurēm piemīt gluži apbrīnojama ātraudzība, martā zemē spraustais auga spraudenis, piemēram, uzziedēs jau tā paša gada augustā, tomēr to var panākt, tikai bagātīgi mēslojot augu.
Nacionālajā Botāniskajā dārzā eņģeļtaures pavairo ar spraudeņiem, un eksperte Zane Purne stāsta, ka tās sakņojas labi, tikai ir nepieciešams pareizs substrāts, temperatūra un mēslojums un augustā krūms jau ir izaudzis liels, veselīgs un krāšņi ziedošs.
Pavairojot eņģeļtaures ar spraudeņiem, tie divu līdz četru nedēļu laikā bez grūtībām apsakņojas zem plēves seguma apmēram plus?20?grādu temperatūrā un gaismā. Augsnē (vislabāk mēslotā kūdrā) sprauž vienu divus lapu mezglus, virs zemes atstājot vienu lapu mezglu ar nelielu lapu vai lapas daļu. Labi iesakņojas gan stumbra, gan galotnes spraudenis.
Intensīvi augošajām puķēm mēslojuma koncentrācija var būt 0,2–0,4%. No agra pavasara līdz vēlam rudenim eņģeļtaures mēslo katru nedēļu. Augs jāmēslo arī tad, ja pavasarī tas iestādīts bagātīgā augsnē.
Eņģeļtaures prasa laistīšanu pat divreiz dienā. Ik reizi, kad augsnē valgmes būs par maz, eņģeļtaures nekautrēsies izrādīt jūsu uzmanības trūkumu pret tām un bēdīgi nolaidīs lielās lapas. Ja puķi tomēr gadās aizkaltēt, jārēķinās, ka vasaras vidū tā var arī neziedēt.
***
Kā brunči ar mežģīņu maliņu
Anita Bizaine no Ādažiem eņģeļtauri pirmoreiz ieraudzīja sen kādā izstādē Rīgā un nodomāja, ka noteikti tādu augu vajadzētu mājās. Tad vēl viņa nezināja nedz to, kā augu sauc, nedz kā audzē. "Sākot meklēt vairāk informācijas, atklāju, ka brugmansia šķirnes ir tik ļoti daudzveidīgas – ar dzelteniem, baltiem, oranžiem, violetiem ziediem. Ziedu formu variācijas ir bezgalīgas?– vienas kārtas zieds, divu kārtu (dubults) zieds vai pat trīs un četrām kārtām, kā vecmāmiņu apakšsvārku brunči ar mežģīnēm pie apakšmalas."
"Pirms četriem gadiem pienāca tas brīdis, kad tiku pie pirmās eņģeļtaures baltā krāsā ar parastajiem ziediem. Pirmajā gadā viņa pie manis neziedēja, jo stādiņš bija iestādīts podā vēlā rudenī."
Tuvāk pavasarim, martā, Anita sāk eņģeļtaures pamazām laistīt un modināt. Kad parādās pirmās lapiņas, podus ar augiem vajag nest jau nedaudz siltākā telpā. Šādā veidā eņģeļtaures atrodas telpās līdz pēdējām salnām. Kad ir pārliecība, ka salnu vairs nebūs, eņģeļtaures vajag pārstādīt svaigā zemē, kurā iejaukts trihodermīns, vermikulīts, perlīts vieglumam un zirgāboli (vislabākais mēslojums), un nest ārā, bet ļoti jāuzmanās no tiešiem saules stariem. Jaunās lapiņas ir trauslas un pie saules nav pieradušas, tāpēc ātri saulē apdeg – kļūst brūnas, sausas, saraujas čokurā un nokrīt. Tas var aizkavēt ziedēšanas sākumu. Augus ārā nes pakāpeniski, pieradinot pie saules gaismas?– sākumā novieto pilnīgā ēnā (zem nojumes), pēc nedēļas jau gaišākā vietā (zem etiķkoka, kur tomēr, zariem vējā kustoties, kāds saules stariņš tiek klāt), vēl pēc nedēļas jau pie etiķkoka, bet rietumu pusē, lai rīta saules asie stari nesasniedz maigās lapiņas, vēl pēc kāda laika augi jau tā ir pieraduši pie saules, ka droši var novietot dienvidu pusē, kur visas dienas garumā ir saule, pieredzē dalās Anita Bizaine.
Eņģeļtaures ir prasīgas pēc ūdens. Ja augs ir nolaidis lapas, tas nozīmē, ka vajag apliet. "Laistu eņģeļtaures no rīta, pa dienu un vakarā. Ūdens lielā daudzumā viņām ir nepieciešams, tāpat kā mēslojums. Mēslošanai kopā ar zemi podā ir iejaukti zirgu kūtsmēsli, bet kā papildu mēslojumu es izmantoju Latvijā ražoto Vito – komplekso mēslojumu visiem dārza un istabas augiem."
Vasaras otrajā pusē sāk parādīties pirmie ziedi. "Tas ir mans paradīzes dārzs. Aromātu nav viegli aprakstīt – rožu, medus, vaniļas un citronu aromāts vienā ziedā. Katras krāsas ziediem ir savs. Visspēcīgāk ziedi smaržo vakarā un smaržo tā, ka kaimiņi, ejot vakara pastaigā, apstājas un izbauda šā aromāta pievilcību."
Anita atgādina, ka skaistums un aromātu burvība ir ļoti mānīga. Brugmansia lapu sula ir indīga, tāpēc, laužot lapas vai pārstādot, noteikti jāuzvelk cimdi. Ja uz rokām ir nokļuvusi lapu sula, tās pēc iespējas ātrāk ir jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. "Man gadījās, ka kāda lapa garāmejot ar pliku roku tomēr tika norauta un pēc tam nejauši tika pielikta pie sejas, atglaužot matus. Vairākas dienas es mocījos ar sliktu dūšu, galvas reiboņiem un nespēku."
***
EKSPERTES VIEDOKLIS
Zane Purne, Nacionālā Botāniskā dārza, oranžērijas augu nodaļas vadītāja:
– Krāšņās baltās, rozā un dzeltenās eņģeļtaures nav dzīvokļa puķes. Tās vasarā var stādīt dārzā vai podos novietot lodžijā, balkonā. Svarīgi ir sargāt augu no vēja un lietus, kas var sabojāt skaistos ziedu zvanus.
Eņģeļtaure ir viens no telpaugiem, kas ir ļoti ātri augošs. Ja īpašnieks bagātīgi mēslo un apgriež krūmu, augs izaug liels un kupls, bet, ja ne, eņģeļtaure izaug kārna. Jāmēslo ar ziedošiem augiem paredzētu mēslojumu. Savukārt augsne, kurā stādīt eņģeļtauri, var būt bagātināta kūdra vai kūdra, sajaukta ar dārza zemi, pH7. Šīs puķes kopšanā galvenais darbs ir mēslošana.
Eņģeļtaure var ziedēt visu gadu, tikai mēs Latvijā taisām miera periodu, jo ziemā nav pietiekami daudz gaismas. Bet ziemā, eņģeļtauri glabājot mājās, kur temperatūra ir virs plus16 grādiem, miera perioda augam būtībā nav, tikai šādā gadījumā augam jānodrošina gaisma, uzliekot augu lampu virs tā.
Ja tomēr nolemts taisīt miera periodu, augu var glabāt pagrabā, periodiski palaistot, bet šāds variants, pēc ekspertes domām, nav labākais. Var uzglabāt augu mājās kādā nedaudz vēsākā vietā, tikai tad tas ir biežāk jāpalaista. Pirms miera perioda eņģeļtaurei visi zari ir jāapgriež, atstājot tikai stumbru. Šis augs ir īpatnējs arī ar to, ka, jo vairāk tas tiek griezts, jo lielāks izaug. Nākamajā ziedēšanas laikā ziedi veidosies tikai uz jaunajiem dzinumiem. Bet rudenī, kad tās noteikti būs krietni izaugušas, jums liksies, ka eņģeļtaurēm it nekur vairs nav vietas. Taču nevajag baidīties tās apgriezt un atlapot, virs zemes atstājot tikai pārdesmit centimetru dzinumus.