Peonijas bagātīgi un ilgi zied visdažādāko krāsu milzīgiem ziediem un valdzinoši smaržo. Šīs puķes aug gandrīz jebkuros apstākļos, jo pacieš sausumu un salu.
Peoniju dzimtene ir Āzija, un īpaši Ķīnā tās ir populāras jau daudzus gadsimtus, kur tiek uzskatītas par puķu karalienēm un arvien ir piemērotākais zieds, lai puisis atzītos mīlestībā mīļotajai. Latvijā peonijas pazīst kopš 18.gadsimta, bet šķirņu izvēle padomju laikos nav bijusi diez cik liela, tomēr tagad šķirņu klāsts paplašinās.
Botāniķi joprojām nav vienojušies, kādās grupās iedalāmas pasaulē zināmās peonijas. Lakstainās (pienziedu, šaurlapu u.c.) peonijas ir apmēram 40–100?centimetrus augstas ziemcietes, kuru lapotne veido ieapaļu krūmu. Uz tumšzaļo lapu fona izceļas lielie, apaļie ziedi, kas atkarībā no šķirnes plaukst no maija līdz jūnija beigām un zied pāris nedēļu. Peonijas ir pacietīgas. Vislabāk tām patīk auglīga, irdena, dziļi sastrādāta neitrāla smilšmāla augsne un saulaina vai daļēji ēnota vieta, bet tās pacieš arī smilšainus, sausus augšanas apstākļus un vairāk ēnas. Tikai tad cītīgāk jākopj?– jāpiebaro, jālaista, jāirdina.
Pavairošana
Parasti peonijas pavairo, dalot cerus,?– augustā vai septembrī. Stādi ir jāpērk tādi, kuri ir notīrīti, veselīgi un kuriem ir sariesušies vairāki dzinumi un ir vismaz pāris prāvu gumu (gumsakņu). Ja paredzamā augšanas vieta nav ideāla, vasarā to var sākt ielabot ar kompostu, bagātināto kūdru, granti (ja augsne smaga)?– svarīgi ir sagatavot 60–70?cm dziļu stādīšanas vietu. Stāda tā, lai augsnes kārta virs dzinumiem nav biezāka par 5–6?cm. Augsni uzmanīgi piespiež, lai kādu dzinumu nenolauztu. Ja, ziemai tuvojoties, dzinumi parādījušies virs augsnes, ieteicams piesegt ar lapām vai kūdru, bet vecāki krūmi nav jāsedz, jo peonijas neizsalst.
Kaprīzākie krūmi
Krūmveida peonijas ir augstākas, ar stingrākiem dzinumiem. Tās izaug apmēram 1–2?metrus garas. Ziedi šīm šķirnēm ir interesanti, smaržīgi un krāšņi?– vienkārši, daļēji pildīti vai pildīti, atgādina milzu cidonijas vai ābeles ziedu ar tumšu viduci. Īpatnējāki ir "Delaveja" peonijas ziedi?– nokareni, zvanveida pumpuri, turklāt sārtos un sarkanos toņos. Parastās peonijas vienā vietā var augt pat 10–15?gadus, bet krūmveida peonijas pat 100?gadus! Tomēr šīs puķes ir kaprīzākas, tām vajag saulainu vai daļēji ēnotu aizvēja augšanas vietu, neder slapja un smaga augsne, tādā augs neziedēs. Stāds jāstāda dziļāk un jāuzmana no sala?– kārtīgi jāsedz, piemēram, ar kūdru. Ja dzinumu gali tomēr apsaluši, pavasarī jāapgriež. Pamatīgi ziedēt sāk tikai pēc vairākiem gadiem.
Kopšana
Jaunajām peonijām ieteicams dot kompostu vai ilgstošas iedarbības mēslojuma kompleksu. Pavasarī aprīlī un pēc noziedēšanas vasaras beigās augustā puķes jāpiebaro. Var izmantot kompleksos mēslojumus, bet rudenī mēslojuma sastāvā vajadzētu būt vairāk kālijam un fosforam. Par to, vai vajag nogriezt peoniju dzinumus rudenī, viedokļi atšķiras. Daži apgriež augu līdz zemei, bet citi dārzkopji uzskata, ka vecās lapas augiem ir papildu sega ziemā. Jāatceras?– ja peoniju pārstādīs, dzinumus nevajag pavisam nogriezt, kamēr augs nav izrakts. Pavasarī stādījumus vajag notīrīt un augsni irdināt, var arī mulčēt, lai saglabātos mitrums. Ilgstošā sausumā peonijas jālaista.
***
LU Botāniskā dārza lakstaugu laboratorijas vadītāja Inese Nāburga-Jermakova 2005.?gadā kolekcijā sāka audzēt arī peonijas:
– Pašlaik lakstaugu peoniju kolekcijā aug 34pienziedu peoniju šķirnes un četras savvaļas sugas. Ekspozīcija ar peonijām izvietota saulainā vietā, labā caurlaidīgā augsnē, kur pat pavasarī nav sastāvējies ūdens. Pārsvarā visi peoniju krūmi iestādīti pagājušā gadsimta 70.gadu vidū, tāpēc pašlaik var skatīt 40?gadus vecu ceru stādījumu, kas pa šo laiku, protams, jau ir pārblīvēts un gaida ekspozīcijas rekonstrukciju. Bet ik pavasari peonijas tomēr turpina bagātīgi ziedēt. Pārblīvētajā peoniju stādījumā pēdējos gados novērota pelēkā puve. Tās ierobežošanai izmantojām pretsēņu preparātus, miglojot tos pavasarī uz jauniem (vēl sarkaniem dzinumiem) un rudenī pēc lakstu nogriešanas. Mūsu kolekcijā ir senas, noturīgas šķirnes, pārsvarā franču selekcijas. To izcilā ziemcietība, noturība pret slimībām, dekorativitāte ļauj šīm šķirnēm sacensties ar mūsdienās selekcionētām. Piemērām, šķirne "Sarah Bernhardt" nepazūd no izstāžu skatuvēm, kaut gan selekcionēta tālajā 1906.?gadā. Tik pat jaukas ir "Karl Rosenfield" (1908) un "Duchesse de Nemours" (1856). Mani visvairāk uzrunā savvaļas peonijas?– dzeltenā peonija (Paeonia lutea) un pienziedu peonija (Paeonia lactiflora).