No slimnīcas ir izrakstīti pirmie no 33 Čīles kalnračiem, kas šonedēļ tika izpestīti no 69 dienas ilgā gūsta pazemē, tomēr neviens no viņiem līdz šim par piedzīvoto masu saziņas līdzekļiem stāstījis nav. Viņi ir noslēguši vienošanos, ka patvaļīgi intervijas nesniegs, bet ienākumus, ko gūs, baudot jauniegūto slavenību statusu, godīgi dalīs savā starpā.
Pasaules mediju galvenās ziņas pēdējās divās dienās bija brīnumainā Čīles zeltraču glābšana no 700 metru dziļās pazemes, kur viņi vadīja savas dienas jau no 5. augusta. Pieļauju, ka Latvijā varbūt šķita neparasta vietējo mediju izvēle – likt uz laikrakstu vāka čīliešu kalnračus – sak, nu un kas mums par to? Taču 33 kalnraču glābšanas operācijai un pasaules reakcijai uz to ir daudz plašāks konteksts un mācība.
Latvijas mediji un sabiedrība maz seko un maz izprot starptautiskos notikumus un to ietekmi uz Latviju, runājot par Čīles šahtas kalnračiem, kas desmit nedēļas bija iesprostoti pazemē, atzina aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Pirmā trešdien virszemē nogādātā čīliešu kalnrača ģimenes prieks pēkšņi pārvērtās šausmās, kad simtiem žurnālistu ārprātīgā steigā nomīdīja ģimenes telti, lai iegūtu interviju ar ģimeni.
Naktī uz trešdienu uzsākta izšķirošo glābšanas operāciju zelta un vara ieguves šahtā netālu no Čīles pilsētas Sanhosē, kur kopš 5. augusta vairāk nekā 600 metru dziļā pazemē ieslodzīti 33 kalnrači. Šobrīd izglābti jau vienpadsmit kalnrači.
Nedēļas nogalē Čīles raktuves, kurās iesprostoti 33 strādnieki, sasniedza pirmā no trim speciāli izgatavotajām kapsulām, kam strādnieki ir jānogādā virspusē.
Urbis, kas tiek izmantots cauruma rakšanai aizgruvušajā Čīles šahtā ieslodzīto strādnieku atbrīvošanai, ir nonācis līdz vietai, kur kalnrači kopš 5. augusta ir bijuši ieslodzīti. Tomēr paies vēl vairākas nedēļas, līdz caurums būs gana liels, lai strādnieki pa to varētu izkļūt virszemē.
Vakar pie šahtas Čīles ziemeļos, kur jau kopš 5. augusta ieslodzīti 33 kalnrači, sākušas ierasties kravas automašīnas ar tehniku, kas nepieciešama, lai uzsāktu realizēt vēl vienu iecerēto glābšanas plānu.
Čīlē 33 dziļi sagruvušajā šahtā iesprostoto kalnraču glābšanai tiek īstenoti vairāki plāni, lai pēc iespējas ātrāk viņus izdabūtu no pazemes gūsta, ziņo aģentūra AFP.
Čīles varas iestādes paziņojušas, ka 33 pazemē iesprostoto kalnraču glābšana varētu prasīt nevis četrus, bet divus mēnešus – ja izdosies paplašināt jau esošo eju, kas ved uz viņu patvērumu, nevis rakt jaunu.
17 dienas pēc nogruvuma kādā nelielā zelta un vara raktuvē Čīles ziemeļos saņemta ziņa, ka 33 pazemē apraktie kalnrači ir dzīvi un viņiem izdevies patverties kādā nelielā telpā 700 metru zem zemes. Tuvinieku sajūsmu gan nedaudz aptumšo fakts, ka, saskaņā ar glābšanas dienestu prognozēm, kalnračus no pazemes izdosies izdabūt tikai pēc četriem mēnešiem.
25. jūnijā tika noskaidrota pēdējās Pasaules kausa izcīņas astotdaļfināliste. Ļoti izšķirošā spēlē H grupā savā starpā tikās Čīle un Spānija. Spānija, vairāk nekā 50 minūtes atrodoties vairākumā, ar 2:1 uzvareja Čīli un ieguva pirmo vietu grupā, savukārt Čīle kā otrās vietas īpašniece arī iekļuva astotdaļfinālā.
Čīles vēstnieks Argentīnā Migels Otero atkāpies no amata, jo asu kritiku izraisījuši viņa izteikumim, ka vairums čīliešu Augusto Pinočeta militārās diktatūras laikā necieta.
Starpameriku cilvēktiesību komisija ir kritizējusi Čīles Augstākās tiesas lēmumu atņemt sievietei mātes tiesības, jo viņa dzīvo kopā ar savu lesbiešu partneri.
Aptuveni 80% no 17 miljoniem Čīles iedzīvotāju svētdienas vakarā uz vairākām stundām palika bez elektroenerģijas, jo no ierindas bija izgājis kāds 500 kilovatu transformators. Negaidītā aptumšošana, iespējams, ir saistīta ar nesen notikušo spēcīgo zemestrīci, kas sabojājusi arī elektroapgādes sistēmu.
Postošā zemestrīce, kas sestdien satricināja Čīli, saskaņā ar oficiāli apstiprinātiem datiem prasījusi 795 cilvēku dzīvības, otrdien paziņoja valsts prezidente Mišela Bašlē.