Zemestrīce un cunami, kas skāra Čīli 2010. gadā, atstāja pārsteidzoši lielu ietekmi uz ekosistēmu dabas katastrofu skartajos apgabalos. Tas zinātniekiem ļauj gūt ieskatu, kā tieši paaugstināts jūras līmenis var ietekmēt pasauli, raksta The Huffington Post.
Atcelti avioreisi, slēgti robežkontroles punkti, pārtraukta satiksme pa autostrādēm, apdraudēts kalnu slēpošanas sezonas sākums – šādas sekas ir Pujehjū Kordonkolē vulkāna izvirdumam, kas sestdien sācies Čīlē, netālu no Argentīnas robežas.
Čīles dienvidos ir sācies Pujeves vulkāna izvirdums. Tā dēļ nācies evakuēt vairāk nekā 3000 cilvēku un atcelt reisus tuvējās lidostās, pirmdien informē raidsabiedrība BBC.
Pujeves kalns atrodas 800 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Santjāgo. Pelnu un dūmu stabs paceļas vairāk nekā 10 kilometru augstumā un pārklāj apkārtni divarpus kilometru rādiusā.
Čīles prezidents Sebastjans Pinjera pēc ugunsgrēka cietumā, kur dzīvību zaudēja 81 cilvēks, ir solījis reformēt valsts „apkaunojošās un nehumānās” ieslodzījuma iestādes.
Čīles galvaspilsētā Sanmigelas cietumā šorīt,8. decembrī, izcēlies postošs ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudējis vismaz 81 cilvēks, vēl 19 ievainoti, ziņo aģentūra France Presse.
Pēc vēl viena spēcīga sprādziena Paikriveras šahtā Jaunzēlandē, nav cerību, ka tiks izglābti 29 kalnrači, kuri šajā šahtā bija iesprostoti kopš piektdienas, atzinušas Jaunzēlandes varasiestādes. Valsts premjerministrs Džons Kejs notikušo nodēvējis par nacionālo traģēdiju.
No slimnīcas ir izrakstīti pirmie no 33 Čīles kalnračiem, kas šonedēļ tika izpestīti no 69 dienas ilgā gūsta pazemē, tomēr neviens no viņiem līdz šim par piedzīvoto masu saziņas līdzekļiem stāstījis nav. Viņi ir noslēguši vienošanos, ka patvaļīgi intervijas nesniegs, bet ienākumus, ko gūs, baudot jauniegūto slavenību statusu, godīgi dalīs savā starpā.
Pasaules mediju galvenās ziņas pēdējās divās dienās bija brīnumainā Čīles zeltraču glābšana no 700 metru dziļās pazemes, kur viņi vadīja savas dienas jau no 5. augusta. Pieļauju, ka Latvijā varbūt šķita neparasta vietējo mediju izvēle – likt uz laikrakstu vāka čīliešu kalnračus – sak, nu un kas mums par to? Taču 33 kalnraču glābšanas operācijai un pasaules reakcijai uz to ir daudz plašāks konteksts un mācība.
Latvijas mediji un sabiedrība maz seko un maz izprot starptautiskos notikumus un to ietekmi uz Latviju, runājot par Čīles šahtas kalnračiem, kas desmit nedēļas bija iesprostoti pazemē, atzina aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Pirmā trešdien virszemē nogādātā čīliešu kalnrača ģimenes prieks pēkšņi pārvērtās šausmās, kad simtiem žurnālistu ārprātīgā steigā nomīdīja ģimenes telti, lai iegūtu interviju ar ģimeni.
Naktī uz trešdienu uzsākta izšķirošo glābšanas operāciju zelta un vara ieguves šahtā netālu no Čīles pilsētas Sanhosē, kur kopš 5. augusta vairāk nekā 600 metru dziļā pazemē ieslodzīti 33 kalnrači. Šobrīd izglābti jau vienpadsmit kalnrači.
Nedēļas nogalē Čīles raktuves, kurās iesprostoti 33 strādnieki, sasniedza pirmā no trim speciāli izgatavotajām kapsulām, kam strādnieki ir jānogādā virspusē.
Urbis, kas tiek izmantots cauruma rakšanai aizgruvušajā Čīles šahtā ieslodzīto strādnieku atbrīvošanai, ir nonācis līdz vietai, kur kalnrači kopš 5. augusta ir bijuši ieslodzīti. Tomēr paies vēl vairākas nedēļas, līdz caurums būs gana liels, lai strādnieki pa to varētu izkļūt virszemē.
Vakar pie šahtas Čīles ziemeļos, kur jau kopš 5. augusta ieslodzīti 33 kalnrači, sākušas ierasties kravas automašīnas ar tehniku, kas nepieciešama, lai uzsāktu realizēt vēl vienu iecerēto glābšanas plānu.
Čīlē 33 dziļi sagruvušajā šahtā iesprostoto kalnraču glābšanai tiek īstenoti vairāki plāni, lai pēc iespējas ātrāk viņus izdabūtu no pazemes gūsta, ziņo aģentūra AFP.
Čīles varas iestādes paziņojušas, ka 33 pazemē iesprostoto kalnraču glābšana varētu prasīt nevis četrus, bet divus mēnešus – ja izdosies paplašināt jau esošo eju, kas ved uz viņu patvērumu, nevis rakt jaunu.