Zemestrīce un cunami, kas skāra Čīli 2010. gadā, atstāja pārsteidzoši lielu ietekmi uz ekosistēmu dabas katastrofu skartajos apgabalos. Tas zinātniekiem ļauj gūt ieskatu, kā tieši paaugstināts jūras līmenis var ietekmēt pasauli, raksta The Huffington Post.
8,8 balles spēcīgā zemestrīce izraisīja cunami, kura augstums sasniedza aptuveni 10 metrus. Iespaidīgais vilnis radīja milzīgus postījumus, nogalinot vairāk nekā 500 cilvēku, ievainojot vēl aptuveni 12 000 un sagraujot vismaz 370 000 mājokļu.
Zinātnieki, protams, nešaubās, ka tāda apmēra katastrofas var atstāt dramatiskas sekas uz ekosistēmu. Tomēr izmaiņas ir grūti izpētīt, ja trūkst datu par attiecīgo ekosistēmu pirms dabas kataklizmas. Šoreiz pētnieki bija paspējuši ievākt informāciju tieši par zemestrīces skartā apgabala ekosistēmu, kas viņiem deva iespēju salīdzināt, kādas tieši izmaiņas dabu skārušas.
Smilšainās Čīles pludmales skāra nozīmīgas un ilglaicīgas pārmaiņas. Pludmales pazuda zem ūdens vietās, kur tām nebija mākslīgi uzbūvētu piekrastes barjeru, pamatīgi izmainot ekosistēmas sastāvu. Tā, piemēram, dramatiski samazinājās tās ekosistēmas populācijas, kas ir pakļautas plūdmaiņai – paisumiem un bēgumiem. Tā kā šo sugu līdzšinējās «mājvietas» nu klāja ūdens, tās strauji kolonizēja jauno piekrastes līniju.
«Šī ir pirmā reize, kad mēs kaut ko tādu redzam,» tā ekologs Eduardo Haramijo (Eduardo Jaramillo) no Čīles Dienvidu universitātes.
«Augi ir atgriezušies vietās, kur, cik zināms, tie nav auguši ļoti ilgu laiku. Ekoloģiskā ziņā tas nav gluži tas, ko mēs būtu gaidījuši no zemestrīces un cunami,» piebilst biologs Dženijs Dugans (Jenny Dugan) no Kalifornijas universitātes.