Čīles kalnračiem pazemē būs jādzīvo vēl 120 dienas

© Scanpix

17 dienas pēc nogruvuma kādā nelielā zelta un vara raktuvē Čīles ziemeļos saņemta ziņa, ka 33 pazemē apraktie kalnrači ir dzīvi un viņiem izdevies patverties kādā nelielā telpā 700 metru zem zemes. Tuvinieku sajūsmu gan nedaudz aptumšo fakts, ka, saskaņā ar glābšanas dienestu prognozēm, kalnračus no pazemes izdosies izdabūt tikai pēc četriem mēnešiem.

Svētdienas pievakarē Čīles prezidents Sebastians Pinera demonstrējis papīra lapiņu, kuru pazemē esošie cilvēki bija piestiprinājuši urbim. Tajā bija sacīts, ka visi 33 cietušie ir sveiki un veseli. Vēlāk viņu patvērumā nolaista videokamera, kas apliecinājusi šo vārdu patiesīgumu, vēsta AP. Kaut gan kalnraču patvērumā ir ļoti karsts (32–36 grādi pēc Celsija), mediķi izteikušies, ka viņu stāvoklis ir labāks, nekā varēja cerēt. Jau vakar šahtā pēc mediķu ieteikuma nolaists minerālūdens un glikoze – līdz šim izdzīvojušajiem cilvēkiem nācies iztikt ar ļoti ierobežotu pārtikas daudzumu, un vairāki no viņiem zaudējuši pat astoņus līdz deviņus kilogramus svara. Tagad gan par pārtikas un ūdens piegādēm nebūs jāuztraucas.

AP vēsta, ka kalnračiem izdevies patverties vai nu vienā no rezerves ventilācijas šahtām, vai ūdens rezervuāriem, no kura ūdens izlijis pēc avārijas šahtā. Viņi izmantojuši šahtā esošās kravas automašīnas akumulatoru, lai uzlādētu savu ķiveru lukturīšu baterijas.

Inženieris Andrē Sougarē, kurš atbild par glābšanas operāciju, aģentūrai AFP sacījis, ka tā būs ļoti sarežģīta, jo strādniekiem nāksies izveidot jaunu šahtu, lai nokļūtu līdz iesprostotajiem kalnračiem, turklāt jāstrādā ļoti uzmanīgi, jo avarējusī šahta joprojām ir nestabila. "Operācija varētu prasīt vismaz 120 dienas," sacījis speciālists. Reģionālā ārkārtas situāciju dienesta vadītājs Karloss Garsija pavēstījis, ka jau tuvākajā laikā tiks ierīkota sakaru sistēma, lai pazemē esošie cilvēki varētu regulāri sazināties ar saviem tuviniekiem.

Naktī uz pirmdienu pie šahtas, kas atrodas netālu no Kopiapo pilsētas (800 kilometru no Čīles galvaspilsētas Santjago), bija sarīkotas īstas svinības un festivāls ar dejām un uguņošanu. Arī Santjago vairāki simti cilvēku pulcējušies galvenajā laukumā, autovadītāji labās ziņas sveikuši ar skaņas signāliem, bet restorānos pēc televīzijas ziņu sižetiem skanējuši aplausi. "Viņu izglābšana prasīs laiku, taču nav svarīgi, cik ilgs tas būs, galvenais, ka beigas būs labas," rezumējis prezidents S. Pinera.

Pasaulē

Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.

Svarīgākais