Zenta Sokolova / Autori

Daudzas ģimenes zina no savas pieredzes, cik lielu pozitīvu efektu mātes un bērna veselībai dod zivju eļļa ar tās sastāvā esošajām nepiesātinātajām omega – 3 taukskābēm un D vitamīnu. Pētot šo vielu ietekmi uz cilvēka organismu, zinātnieki atklāj arvien jaunus faktus par omega – 3 taukskābju un D vitamīna lomu dažādās vitāli svarīgās norisēs mūsu organismā.

Krievijas militāro tēriņu palielinājums varētu palīdzēt tai militārās spējas atjaunot agrāk par iepriekš lēsto, otrdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandra Lukašenko režīms ir kļuvis arī par draudu reģionālajai un starptautiskajai drošībai, pieminot trešo gadadienu kopš viltotajām prezidenta vēlēšanām akcentē Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

Lielbritānijas naftas un gāzes kompānijas BP vadītāja Bernarda Lūnija atalgojums pērn vairāk nekā dubultojies līdz desmit miljoniem sterliņu mārciņu (11,2 miljoni eiro), ņemot vērā peļņas pieaugumu pēc naftas un gāzes cenu kāpuma.

Runa ir par gļotādu veselību. Ikdienā par to īpaši nedomājam un diez vai apzināmies, cik būtiska ir šī ķermeņa daļa – liela daļa, jo gļotādu virsmas kopējā platība cilvēka organismā sasniedz 400 kvadrātmetru. Tās klāj gandrīz visas ķermeņa atveres, tostarp acis, ausis, mutes un deguna iekšpusi, elpceļus, maksti, urīnizvadkanāla un gremošanas orgānu iekšpusi. Ja gļotāda nejūtas labi, tad tā nejūtas arī viss organisms.

Sirdij jāstrādā dienu un nakti bez brīvdienām. Vai mēs tai palīdzam vai, gluži otrādi, kaitējam – tas atkarīgs no katra paša. Pavasaris ir sava veida pagrieziena punkts, kas bieži vien rosina vairāk rūpēties par savu veselību un padomāt – ko es daru pareizi, ko – nepareizi un kādas labas dzīvesveida pārmaiņas sirds no manis gaida. Kādam varbūt pienācis laiks konsultēties par sirds veselību ar ārstu, citam vienkārši jāsāk vairāk staigāt vai jāmācās nestresot par lietām, ko nav iespējams ietekmēt.

Līdztekus tam stresam, ko mēs tik labi pazīstam savā ikdienā un ko pēdējā laikā īpaši veicina ziņu virsraksti, ir arī oksidatīvais stress, kad organismā dažādu iemeslu dēļ sašķobījies līdzsvars starp brīvajiem ra-dikāļiem un antioksidantiem. Viena no svarīgākajām vielām, kas palīdz šo līdzsvaru noturēt, ir mikroelements selēns.

Smēķētāji bieži stāsta, ka cigaretes iespaidā jūtas labāk, var vieglāk koncentrēties un mazinās stress. Tādas patiešām ir viņu subjektīvās sajūtas, taču šeit darbojas atkarības mehānisms: kad nikotīns sāk izvadīties no asinīm, pīpmanis jūt nemieru un trauksmi, tādēļ aizsmēķē, lai no tās atbrīvotos. Patiesībā viņš tikai noņem abstinences blakusefektus un nonāk tādā stāvoklī, kādā nesmēķētājs ir katru dienu – vienkārši normāli jūtas. Ar laiku periodi starp cigaretēm pakāpeniski saīsinās, smēķēt vajag vairāk un biežāk, cilvēks izvēlas stiprākas cigaretes.

Pavasaris sirdī – šos vārdus parasti saprot pārnestā, romantiskā nozīmē. Pēc kovida ēnā aizvadītas ziemas daudzi ilgojas pēc priecīgām un aktīvām nodarbēm. Bet vispirms organismam un tā “motoriņam” – sirdij – jātiek galā ar gadalaiku maiņu.

Vai zinājāt, ka, sadegot tabakai un cigarešu papīram, gaisā nonāk vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku vielu? Vairāki simti no tām ir toksiskas, tostarp aptuveni 70 izraisa vēzi. Kaitīguma ziņā ar to nevar mēroties neviena E viela, par ko daudzi uztraucas, pētot pārtikas produktu sastāvu. Diez vai atradīsies kāds, kurš nebūtu dzirdējis par smēķēšanas nodarīto postu. Taču, ja pīpmanim uz to norāda, viņš mēdz atbildēt: mana veselība – kā gribu, tā bojāju, kas citiem par daļu. Bet ir gan daļa, jo cigarešu radītie dūmi apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību un pat dzīvību.

Cik vienkārši būtu nodrošināt organismam visas vajadzīgās uzturvielas, ja katra no tām kalpotu tikai vienam konkrētam mērķim. Tad mēs zinātu – šis ir sirdij, tas – acīm, tas – gremošanai un tā joprojām. Taču vitamīni un minerālvielas ir “komandas spēlētāji”. Ja kāda izrādās par maz vai par daudz, tas var jūtami ietekmēt kopējo sniegumu. Viena no organismam nepieciešamajām vielām ir mikroelements selēns, kurš piedalās vairāk nekā 100 dažādās norisēs mūsu organismā.

Kad sievietes mūžā pienāk neizbēgamais pārejas periods, vienai tas nerada gandrīz nekādus pašsajūtas traucējumus, kamēr citai simptomi ir ļoti apgrūtinoši. Ja draudzenes atklāti salīdzina iespaidus, palaikam rodas daudz satraucošu jautājumu. Ginekologi saka: tos nevajag gūglēt, bet pārrunāt ar savu ārstu. Jo drīzāk sieviete sapratīs, kas ar viņu notiek, jo vieglāk būs to pieņemt, pārdzīvot un vajadzības gadījumā atvieglot traucējošās izpausmes.

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Kad imunitātes stiprināšana no virspusēja sarunu temata pārtop nopietnā mērķī un cilvēks ir nobriedis pāriet no vārdiem pie darbiem, viņam jārēķinās ar daudzu faktoru kopumu, kas šo procesu ietekmē.

Šogad rudens Latvijas dabā sevi pieteica diezgan strauji, ar vēsu un vējainu laiku. Daudziem tas negāja pie sirds – gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē, jo izrādās, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, sliktāk jūtas cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu problēmas.

Moralizēšana par to, ka smēķēt ir kaitīgi, bieži vien neiedarbojas. Izplatīts pīpmaņu pretarguments ir: mana veselība – kā gribu, tā bojāju. Viņi ignorē faktu, ka cigarešu radītie dūmi apdraud apkārtējo cilvēku veselību un pat dzīvību.

Pietiekami ilgs naktsmiers tradicionāli ir viens no mediķu ieteikumiem imunitātes stiprināšanai, taču daļa cilvēku miega nozīmi joprojām nenovērtē. Tikmēr zinātnieki savos pētījumos miega un imunitātes saistībai pievēršas arvien vairāk, un viņu uzmanības lokā ir nonācis melatonīns, tautā saukts par miega hormonu.

Ja nu gribas izmēģināt kādu diētu un veselība to atļauj, tad visprātīgāk meklēt tādu, kuras autors ir profesionāls mediķis. 17 dienu diētu izveidojis Maiks Moreno, amerikāņu ģimenes ārsts no Sandjego pilsētas Kalifornijā. Sākotnēji šis uztura plāns bija adresēts viņa paša pacientiem ar lieko ķermeņa masu, bet ar laiku kļuva ļoti populārs. Diētas iedarbība balstīta uz ciklisku ēdienkartes maiņu, apmulsinot organisma vielmaiņu un neļaujot tai ieslīgt rutīnā, jo tieši pielāgošanās pastāvīgam ēšanas stilam bieži ir vainojama pie tā, ka svars nekrītas.

Lai gan netrūkst pamatotu, veselīgu uztura ieteikumu, cilvēki, cerot ātri zaudēt svaru, izmanto ekstrēmas diētas, kas var būt bīstamas.

Olbaltumvielas ir nepieciešamas, lai cilvēka organisms varētu funkcionēt un augt. Gandrīz puse no visām cilvēka organisma uzbūves vielām, izņemot ūdeni, ir olbaltumvielas, savukārt augos to ir mazāk.

Viens no fak­to­riem, kurš ie­tek­mē gan­drīz vi­sus mū­su ve­se­lī­bas as­pek­tus, ir uz­turs. Ak­nu ve­se­lī­ba ša­jā zi­ņā nav iz­ņē­mums, lai gan, plā­no­jot sa­vu ēdien­kar­ti, pa­ras­ti par to īpa­ši ne­do­mā­jam. Cil­vē­kam bez spe­ci­fis­kām ve­se­lī­bas pro­blē­mām tas, ie­spē­jams, arī ne­bū­tu jā­da­ra, ja viņš ik­die­nā ie­vē­ro­tu di­ētas ār­stu ie­teik­tos vis­pār­pie­ņem­tos ra­ci­onā­la uz­tu­ra prin­ci­pus, kas iz­strā­dā­ti tā, lai nāk­tu par la­bu vis­am or­ga­nis­mam. Diem­žēl dau­dzu cil­vē­ku ēša­nas pa­ra­du­mi stip­ri at­šķi­ras no vē­la­ma­jiem, un tas at­stāj ne­lab­vē­lī­gu ie­spai­du arī uz ak­nām.

Cilvēki ir noguruši – šī frāze ieilgušās pandēmijas laikā izskan gluži kā piedziedājums. To saka politiķi, mediķi, attālinātā darba un mācību nogurdinātie, dīkstāvē esošie un neziņā nīkstošie, nemaz nerunājot par tiem, kuri nesen pārslimojuši kādu infekciju vai citu slimību.