Selēns iesaistās cīņā pret oksidatīvo stresu

© Pixabay

Līdztekus tam stresam, ko mēs tik labi pazīstam savā ikdienā un ko pēdējā laikā īpaši veicina ziņu virsraksti, ir arī oksidatīvais stress, kad organismā dažādu iemeslu dēļ sašķobījies līdzsvars starp brīvajiem ra-dikāļiem un antioksidantiem. Viena no svarīgākajām vielām, kas palīdz šo līdzsvaru noturēt, ir mikroelements selēns.

Neieslīgstot sarežģītos skaidrojumos, var teikt, ka oksidatīvais stress ir patoloģisks stāvoklis, kad ķermenī atrodas pārāk daudz brīvo radikāļu - potenciāli bīstamu brīvo molekulu, kas var iznīcināt veselās šūnas un izraisīt to fizisku noārdīšanos. Brīvie radikāļi ir normāls šūnu enerģijas vielmaiņas blakusprodukts, kas rodas mūsu dzīvības procesos. Ķermenim ir dabas doti aizsardzības mehānismi, kas ļauj kontrolēt brīvo radikāļu līmeni un tos neitralizēt. Taču, organismam novecojot vai saskaroties ar dažādu nelabvēlīgu faktoru ietekmi, šie mehānismi mēdz pavājināties un kļūst lēnāki.

Selēna loma

Selēns rūpējas par šūnu veseluma saglabāšanu. Mums vajadzīgs pietiekams selēna daudzums, lai uzturētu dažādus ķermeņa aizsardzības un atjaunošanas mehānismus. Selēns ir nepieciešams, lai strādātu selēnatkarīgā glutationperoksidāze - viens no fermentiem, kas pārstrādā brīvos radikāļus, neražojot toksiskos produktus. Glutationperoksidāze nav aizvietojama, tā pārstrādā ļoti kaitīgu brīvo radikāli, kuru sauc par hidroksīdu jonu. Selēns ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem, kas nodrošina imunitātes saglabāšanu un organisma attīrīšanu no visa nevajadzīgā un kaitīgā. Tas «savāc» smagos metālus, un tie tiek izvadīti no organisma, veiksmīgi aizsargā cilvēku no nitrītu un nitrātu toksiskās ietekmes, izvada no aknām kaitīgos produktus, kas tur nonākuši sintētisko vielu sadalīšanās rezultātā, tostarp mazina zāļu lietošanas negatīvās sekas. Selēns mūsu organismā sastopams gandrīz visu fermentu un hormonu sastāvā.

Selēns vajadzīgs:

* VIELMAIŅAI. Selēns veicina normālu vairogdziedzera darbību, kas regulē gandrīz visu cilvēka orgānu sistēmu funkcijas, ražojot un izdalot asinsritē hormonus. Ja vairogdziedzera hormonu trūkst, vielmaiņa palēninās, tas izraisa aptaukošanos un ātru nogurdināmību. Ja šo hormonu ir par daudz, iespējams svara zudums, pastiprināta svīšana un paātrināta sirdsdarbība. Pamanot šādas pazīmes, noteikti jādodas pārbaudīties pie ģimenes ārsta vai endokrinologa. Arī tad, ja nekādu sūdzību nav, vismaz reizi mūžā mediķi iesaka profilaktiski pārbaudīt vairogdziedzera veselību.

* SKAISTUMAM. Selēns veicina normālu nagu un matu stāvokli. Gadījumos, kad mati izskatās nedzīvi, zaudē elastīgumu vai izkrīt, kā arī nagi sāk viegli lūst un slāņoties, der padomāt par selēna papildu uzņemšanu.

* IMUNITĀTEI. Organismam svarīgākie proteīni selēnu saņem pirmie. Selēna trūkums vispirms izpaužas kā problēmas ar matiem un nagiem vai lieko svaru, bet pēc tam nāk imūnsistēmas kārta un cilvēks sāk biežāk slimot ar dažādām infekcijām.

Mūsu reģiona īpatnība

Dažādos avotos norādīts, ka selēns sastopams zivīs un jūras produktos, cūkgaļā, liellopu un aitas gaļā, putnu gaļā, īpaši aknās, nierēs, pienā. Diemžēl termiskas apstrādes laikā daļa selēna iet zudumā. Vēl šo mikroelementu satur pilngraudu miltu izstrādājumi, brūnie rīsi, kviešu klijas, kā arī Brazīlijas rieksti, tomāti, pupiņas, sēnes, ziedkāposti, ķiploki, ķirbji, pastinaki. Baltijas jūras reģiona augsnē, līdz ar to arī augkopības un dzīvnieku izcelsmes produktos, ir vērojams selēna trūkums. Tā ir arī citām Eiropas valstīm raksturīga iezīme. Aprēķināts, ka eiropieši ikdienā vidēji uzņem 27-70 mikrogramus selēna, kamēr ASV iedzīvotāji uzņem vidēji 106, bet venecuēlieši 200-350 mikrogramus. Piektā daļa eiropiešu neuzņem ieteikto selēna daudzumu, tādēļ ir lietderīgi papildus uzņemt selēnu ar uztura bagātinātājiem.

Organiskais selēns

Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem, organiskais selēns uz selēna rauga bāzes ir drošāks lietošanai nekā neorganiskais selēns. Pierādīts, ka organismā tiek uzņemti gandrīz 89 procenti no tajā esošā selēna un tas spēj iekļauties organisma selēnatkarīgajās olbaltumvielās. Organiskā selēna sastāvā ir aminoskābes (selēncisteīns, selēnmetionīns), kas nav kaitīgas. Ja nepieciešams, organiskais selēns iekļaujas vielmaiņā, ja nav nepieciešams - tiek izvadīts ārā bez komplikācijām, kamēr neorganiskais selēns paliek, visvairāk - aknās.

Jāuzņem arī cinks

Cinks ir iesaistīts daudzos procesos organismā, tas ietilpst vismaz 3000 dažādu cilvēka ķermenī sastopamu olbaltumvielu un vairāk nekā 200 fermentu sastāvā. Cinks ir nepieciešams spēcīgai imunitātei, garšas un ožas asumam, prostatas un zarnu trakta veselībai, normālai smadzeņu darbībai, veselīgam miegam u.c. Ja organismā ir pietiekami daudz cinka, tiek veicināta balto asinsķermenīšu ražošana un tie spēj efektīvāk cīnīties ar infekcijām. Cinkam ir nozīme gan slimību profilaksē, gan atlabšanas procesā. Pasaulē iecienīti ir cinku saturoši pretsaaukstēšanās līdzekļi, jo novērots, ka tie palīdz pat uz pusi samazināt slimošanas ilgumu un simptomu smagumu. Par cinka uzņemšanu jārūpējas katru dienu, jo organisms neveido cinka rezerves. Uzturā cinka avoti ir liellopu gaļa, cūkgaļa, jūras produkti, aknas, diedzēti kviešu graudi, ķirbju sēklas, sezama sēkliņas, ķiploki, zirņi, pētersīļi, brūnie rīsi, sēnes, tumšā šokolāde, Brazīlijas rieksti, pistācijas u.c. Papildus var lietot aptiekās nopērkamus produktus, kuri satur cinku.

Svarīgi!

* Speciālisti iesaka nepārsniegt selēna uzņemšanas normas. Par selēna pārdozēšanu var liecināt slikta elpa un metāliska garša mutē. Pieaugušām sievietēm diennaktī jāsaņem 100-110 mikrogrami selēna, grūtniecēm un barojošām māmiņām - līdz 400 mikrogramiem selēna katru dienu. Veseliem pieaugušiem vīriešiem vajadzīgi 140 mikrogrami selēna diennaktī. Farmaceits jums pateiks precīzāk.

* Pievērsiet uzmanību tam, kādus vitamīnus, īpaši multivitamīnu kompleksus, jūs lietojat. Vienlaicīga vairāku šādu produktu lietošana var izraisīt ne tikai selēna, bet arī citu sastāvdaļu pārdozēšanu.

* Jāizvēlas tāds selēna produkts, kam ir dokumentāli apstiprināta kvalitāte un lietošanas drošums, kā arī pierādīta sastāvā iekļauto uzturvielu biopieejamība.

Svarīgākais