Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Eiropas vēža uzveikšanas plānu, nosakot onkoloģiju kā prioritāti veselības aprūpes jomā. Šis plāns paredz, ka līdz 2030. gadam 90 procenti onkoloģijas pacientu ārstēšanu saņems starptautiski akreditētā Vēža centrā.
Rīgas Austrumu slimnīca uzsākusi ļoti nozīmīgu procesu - nacionālā vēža centra izveidi, kam sekos šā centra akreditācija, sakārtojot diagnostiskos izmeklējumus un vēža pacientu ārstēšanu atbilstoši starptautiskām vadlīnijām. Lai to izdarītu, ir nepieciešams izveidot un ieviest onkoloģisko pacientu ceļus. Krūts vēža klīniskā ceļa darba grupas vadītāja, Rīgas Austrumu slimnīcas ārste radioloģe Ilze Eņģele stāsta, ka pacienta ceļš, pirmkārt, kā visa diagnostikas un ārstēšanas centru uzskata pacientu, kuram ir tiesības saņemt profesionālu un kvalitatīvu ārstēšanu un vienlaikus justies labi šajā tik sarežģītajā dzīves posmā.
Eiropā vēža centru izveidi reglamentē un akreditē starptautiskā organizācija - Eiropas Vēžu institūtu organizācija. “Eiropas Komisijas plāns paredz, ka visās Eiropas Savienības valstīs jābūt starptautiski akreditētam Vēža centram, tomēr mums diemžēl jāsaka, ka viena no tām divām valstīm, kurās līdz šim nebija šādu centru, ir Latvija,” stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, Projekta vadības grupas vadītāja, profesore Sandra Lejniece. Eiropa plāno izveidot vēža centru tīklojumu, kas paredz būtiskus uzlabojumus pacientiem, piemēram, ja pacientam ir rets audzējs, viņam būs iespējams saņemt ārstēšanu citā valstī. “Nākotnes maksimālais plāns ir tāds, ka 2030. gadā 90 procenti vēža pacientu primāro ārstēšanu saņemtu akreditētā centrā,” skaidro S. Lejniece. Kopumā šis plāns aptver visu, kas saistīts ar vēža pacientiem, no profilakses, skrīninga, diagnostikas, ārstēšanas līdz dzīves kvalitātes nodrošināšanai un atbalstam pacientiem. Eiropas Vēža uzveikšanas plāns faktiski paredz to, ka nākotnē Eiropas Savienībā būs vienlīdzīga pieeja vēža profilaksei un veselības aprūpei.
Rīgas Austrumu slimnīca kā vadošā onkoloģisko pacientu aprūpes iestāde (aptuveni 85 procenti Latvijas onkoloģisko pacientu un 98 procenti pacientu ar hematoloģiskajām onkoloģiskajām slimībām ārstējas pie Rīgas Austrumu slimnīcas speciālistiem) ir sākusi strādāt, lai izveidotu, sakārtotu un realizētu visus procesus jeb standartus, ko nosaka šāda nacionālā Vēža centra akreditācijas prasības. Vispirms ir jāizstrādā onkoloģisko pacientu ceļš jeb ceļi - vairāk nekā 30 diagnozēm.
Sandra Lejniece skaidro, ko nozīmē vēža pacienta ceļš. “Saskaņā ar definīciju - tas ir konkrēti definētas pacientu grupas konkrēti definēts ārstēšanas posms, bet, vienkāršāk paskaidrojot, tas ir pacienta ceļš no brīža, kad viņam ir parādījušās aizdomas par onkoloģisku slimību, no brīža, kad viņš atnāk pie ārsta ar jautājumu, vai man nav onkoloģiska slimība, līdz turpmākai ārstēšanai un novērošanai,” stāsta S. Lejniece. “Mēs esam izstrādājuši diagnostikas un ārstēšanas ceļu no medicīniskā viedokļa - kuri izmeklējumi, kādā apjomā un kādā secībā un laika posmā jāveic, pamatojoties uz konkrētu starptautisku vadlīniju rekomendācijām.
Tajā brīdī, kad ir radušās aizdomas par audzēju, cilvēkam ļoti svarīgi ir izskaidrot viņam saprotami - kas tiks darīts, kas tas ir par izmeklējumu un kā tam sagatavoties, kādu rezultātu varam iegūt, arī cik dienas būs jāgaida atbilde. Kas notiks tālāk, ja onkoloģiskā slimība apstiprināsies?”
Par tālāko terapiju kopā lems dažādu speciālistu ārsti - tas būs multidisciplinārs ārstu konsilijs. Pašlaik slimnīca plāno veidot pacienta atbalsta vienību, kur būs atbalsta māsa, koordinators, rehabilitācijas speciālists un onkopsihologs. Pašlaik jau ir izstrādāti divi vēža pacientu ceļi - krūts vēža pacientiem un kolorektālā vēža pacientiem. Kā norāda S. Lejniece, šo divu vēža lokalizāciju pacientiem pirmajiem izstrādāts pacienta ceļš, jo tās ir biežāk sastopamās Latvijā onkoloģiskās slimības un abām šīm diagnozēm ir valsts organizēts skrīnings.
Par krūts vēža pacientu ceļu stāsta Krūts vēža klīniskā ceļa darba grupas vadītāja ārste radioloģe Ilze Eņģele. Viņa uzsver ieguvumus, ko dod pacientu ceļš: “Visa centrā ir pacients, kuram mēs maksimāli efektīvi un profesionāli cenšamies palīdzēt kā ārsti, un vienlaikus ir ļoti svarīga pacienta labsajūta. Tieši zināšanas, kas ārstēšanas procesā notiks tālāk - notikumu secība, paredzamība un iespēja komunicēt ar atbalsta komandu -, ir faktori, kas ļauj pacientam justies drošāk šajā grūtajā situācijā, kad pacients saskaras ar diagnozi krūts vēzis.” Ārste norāda, ka speciālistu komanda izvērtējusi līdzšinējo sistēmu un kārtību, konstatējot nepilnības un “saprotot to, ko varam jau šobrīd mainīt slimnīcā, un saprotot, kur mums nepieciešams atbalsts valsts mērogā”. Krūts vēža diagnostikā, ārstēšanā, rehabilitācijā ir iesaistīta multidisciplināra speciālistu komanda, jo mūsdienās neviens lēmums onkoloģijā nedrīkst tikt pieņemts vienpersoniski, un pacienta ceļš ir kā koordinācijas rīks multidiscilināras pieejas nodrošināšanā, kas sasaista visus diagnostikas un ārstēšanas etapus kopā, ļaujot izvairīties no terapijas pārrāvuma vai kāda posma iztrūkuma vispār. Vēl viens ieguvums, pēc dakteres Ilzes Eņģeles teiktā, ieviešot pacienta ceļa karti, būs novērstas nepamatotas atšķirības pacienta aprūpē un termiņa - kādā laikā jāsniedz noteikts pakalpojums - ievērošana. Šie termiņi jeb laika līnija, tāpat kā visa krūts vēža pacienta ceļa karte, izstrādāti, ņemot vērā starptautiskās vadlīnijas, kas savukārt ir balstītas zinātniskajos pierādījumos.
Rīgas Austrumu slimnīcas mediķu komanda norāda, ka krūts vēža ceļš varētu reāli sākt darboties aptuveni pēc diviem mēnešiem. Pašlaik pacientu ceļš ir nodots izvērtēšanai pacientu organizācijām, lai noskaidrotu pacientu viedokli. Rīgas Austrumu slimnīcas Ārstniecības direktore Ilze Pučkure piebilst, ka slimnīcas projekta grupa sadarbojas ar Nacionālo veselības dienestu, lai saskaņotu visu nepieciešamo pacienta ceļa nodrošināšanai. Martā plānots saskaņot izstrādāto krūts vēža ceļu ar “zaļajā koridorā” ietverto izmeklējumu daudzumu un secību.
Kāds izskatās krūts vēža pacienta ceļš? Tas ir sadalīts pa dienām, sākot no brīža, kad pacientam ir radušās aizdomas par krūts vēzi. Ilze Eņģele stāsta, ka šis brīdis var būt skrīninga rezultātu uzzināšana (to veic sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados), tāpat pacientam var būt krūts vēža simptomi vai ir veikti izmeklējumi citu iemeslu dēļ, un tad radušās aizdomas par krūts vēzi. “Kopš šī brīža pacientam desmit dienu laikā ir jānonāk uz pirmo ambulatoro vizīti. Latvijā tā tas notiek jau pašlaik, jo mēs faktiski jau spējam ar zaļā koridora palīdzību to nodrošināt,” stāsta ārste radioloģe. Turpmākajā ceļā pacients nonāk Krūts centrā pie radiologa vai mamologa, un pirmās vizītes laikā tiek veikta krūts izmeklēšana - tā ir klīniskā izmeklēšana, mamogrāfija un ultrasonogrāfija, biopsija. Pirmās ambulatorās vizītes laikā pacients arī satiks atbalsta māsu (koordinatoru), kas visu turpmāko ceļu būs klātesošs, un pacients pie šīs personas varēs vērsties neskaidrību gadījumā. Atbalsta persona ir viens no būtiskākajiem jauninājumiem, veidojot pacienta ceļa karti.
Pēc šiem izmeklējumiem - līdz 21. dienai ir jānotiek multidisciplinārajai mediķu sanāksmei, kurā tiek pieņemts lēmums par tālāko ārstēšanas taktiku, savukārt līdz 28. dienai pacientam jānāk uz otro ambulatoro vizīti, kur ārsts izstāstītu par pieņemto lēmumu un - ja nepieciešams - pacients tiktu pierakstīts uz turpmākajiem izmeklējumiem. Ārstēšana saskaņā ar pacienta ceļu jāuzsāk līdz 62. dienai - un atkarībā no tā, kāds ir krūts vēža tips, ārstēšana varētu būt atšķirīga. “Atšķiras tas, kāda būs sākotnējā ārstēšana - ķirurģija, un visbiežāk krūts vēža ārstēšana tiek uzsākta tieši ar operāciju, bet atsevišķos gadījumos ar sistēmisku terapiju, pēc kuras seko operācija. Staru terapija tiek nozīmēta nepieciešamības gadījumā pēc ķīmijterapijas vai operācijas, bet metastātiska krūts vēža gadījumā pacientei tiek nozīmēta sistēmiska terapija,” ārstēšanas ceļu skaidro Ilze Eņģele.
Pēc aktīvās ārstēšanas pacients paliek dinamiskajā novērošanā vismaz uz pieciem gadiem - pacientam vienu reizi gadā jāveic mamogrāfija un jāsaņem ārsta onkologa konsultācija vienu līdz četras reizes gadā.
Runājot par pirmo ambulatoro vizīti, mediķi skaidro, ka tā būtu vienas dienas laikā veikta plaša klīniskā un radioloģiskā izmeklēšana, tāpēc šī vizīte var aizņemt četras līdz piecas stundas. Lai nodrošinātu labu komunikāciju starp ārstu un pacientu, strādās jau minētā atbalsta māsa - koordinators, kas sniegs atbalstu jautājumu un neskaidrību gadījumā.
Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite profesore Alinta Hegmane, skaidrojot, kas ir sistēmiska terapija, norāda, ka tā ir ķīmijterapija, hormonterapija un mērķterapija. Terapija tiek izvēlēta atbilstoši krūts vēža veidam un slimības stadijai, un to var nozīmēt pirms operācijas vai pēc operācijas. “Pašlaik mēs terapiju izvēlāmies ne tikai pēc krūts vēža stadijas, bet arī no tā, kāds ir krūts vēža apakštips, tas nozīmē, ka vienai pacientei ar otrās stadijas krūts vēzi mēs sāksim ar operāciju un viņa pēc tam saņems hormonterapiju, bet citai pacientei ar otrās stadijas krūts vēzi mēs ārstēšanu sāksim ar ķīmijterapiju, mērķterapiju, sekojošu operāciju un pēc operācijas mērķterapiju. Ķīmijterapiju var saņemt stacionārā vai dienas stacionārā, un medikamentus ievada reizi trijās nedēļās. Onkoloģisko pacientu ārstēšanā ir ieviestas tādas jaunas ārstēšanas metodes, kā mērķterapija un imūnterapija, kas uzskatāmas par personalizēto medicīnu, ar kuru palīdzību tiek ārstētas kokrētas ģenētiskas mutācijas, kuru dēļ pastiprināti vairojas vēža šūnu skaits. Mums ir svarīgi noteikt krūts vēža apakštipu, lai noteiktu konkrēto terapiju katrai pacientei,” norāda Alinta Hegmane. Krūts vēža pacienta ceļš arī izskaidro šo pirmajā brīdī šķietami sarežģīto ārstēšanas procesu un izvēles, kādas ārsti izdara un piedāvā pacientiem. Stāstot par hormonterapiju, onkoloģe stāsta, ka to rekomendē pacientiem ar hormonjutīgu krūts vēzi - vai nu tūlīt pēc operācijas, vai pēc pabeigtas pēcoperācijas ķīmijterapijas. “Tās mērķis ir samazināt krūts vēža atkārtošanās risku,” stāsta ārste. “Diemžēl sistēmiskās terapijas efektivitāti ļoti nosaka tas, cik adekvātu terapiju mēs varam nozīmēt pacientiem, to diemžēl mūsu krūts vēža pacientu ceļš neatrisinās. Tur ir nepieciešama sadarbība ar Nacionālo veselības dienestu par medikamentu kompensāciju,” uzsver Alinta Hegmane. Tas ir viens no Latvijā vēža pacientiem sāpīgākajiem jautājumiem, jo daudzām vēža lokalizācijām netiek nodrošināti valsts apmaksāti medikamenti. Lai arī šī gada budžetā ir piešķirti papildu līdzekļi vēža ārstēšanai, tomēr ar to nav pietiekami, lai vēža ārstēšanu uzskatītu par pieejamu un pilnvērtīgu.
VIEDOKLIS
Ilze Eņģele, ārste radioloģe, krūts vēža klīniskā ceļa darba grupas vadītāja:
Esam gandarīti, ka tieši krūts ļaundabīgā audzēja pacienta ceļš ir pirmais pilotprojekts, pie kā esam uzsākuši darbu. Gribu uzsvērt, ka onkoloģisko pacientu diagnostikā, ārstēšanā un tālākā rehabilitācijā ir iesaistīta multidisciplināru speciālistu komanda. Mūsdienās neviens lēmums par pacienta tālāku ārstēšanas taktiku netiek pieņemts vienpersoniski, bet gan izdiskutēts multidisciplinārā sanāksmē. Arī krūts vēža klīniskā ceļa sagatavošanā iesaistījās speciālisti, kas pārstāv visas nozares. Klīnisko ceļu izveides darba procesā tika identificētas sistēmas nepilnības un problēmas, kā arī meklēti risinājumi gan slimnīcas iekšienē, gan arī valstiskā mērogā. Vairāki uzlabojumi veikti klīnisko ceļu izveides laikā, piemēram, tika pilnveidota ārstu apspriežu zāle, kurā jau ir uzstādīta multidisciplinārām sanāksmēm atbilstoša darba stacija, kas ļauj izskatīt visus pacienta izmeklējumus apspriedes laikā. Klīnisko ceļu izveides darba gaitā notika veiksmīgas sarunas ar Nacionālo veselības dienestu un tika gūts atbalsts jaunu, papildu manipulāciju izveidei, paplašināti multidisciplināru sanāksmju apmaksas nosacījumi, kā arī izmaiņas ārstēšanas apmaksas nosacījumos.
