Puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati.
Tā uzskata vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju. Tomēr aptuveni tikpat iedzīvotāju domā, ka Covid-19 pandēmija uz veselību neatstāja nekādu ietekmi. Interesanti, ka pavisam neliels daudzums iedzīvotāju - viens procents - nenoliedz, ka Covid-19 krīze viņus ietekmējusi pozitīvi.
Sievietes vairāk nekā vīrieši pakļautas Covid-19 krīzes ietekmei - 52,9 procenti sieviešu un 46,8 procenti vīriešu apgalvoja, ka izjuta negatīvu ietekmi uz savu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā. Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši iedzīvotāji 35 līdz 44 gadu vecumā (56 procenti) un jaunieši 16 līdz 24 gadu vecumā (54,6 procenti), bet vismazāk seniori vecumā virs 75 gadiem (39,5 procenti) un 65-74 gadu vecumā (47,7 procenti).
Pilsētu iedzīvotāji vairāk nekā lauku iedzīvotāji izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību (attiecīgi - 52,1 procents un 46,2 procenti). Vairāk nekā puse (55,8 procenti) rīdzinieku atzina, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību.
Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši tie vecāki, kas vieni audzina bērnus (65,6 procenti) un pāri ar trim un vairāk bērniem (64,4 procenti), bet vismazāk - vienatnē dzīvojošie seniori vecumā no 65 gadiem (41,6 procenti) un pāri bez bērniem (48,6 procenti).
Vairāk nekā puse iedzīvotāju ar augstāko izglītību izjuta pandēmijas negatīvo ietekmi, bet ar vidējo izglītību - 50 procenti, savukārt ar pamatskolas vai zemāku izglītību krīzi izjuta, bet mazāk. Analizējot pēc pamatnodarbošanās statusa, visvairāk Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjuta bezdarbnieki (54,9%), bet vismazāk pensionāri (43,3%).
Šos datus apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, kas katru gadu veic aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kuras laikā tiek iegūta informācija arī par Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju garīgo veselību, ienākumiem, iespējām strādāt un mācīties attālināti. 2021. gadā dati ir iegūti no 6500 mājsaimniecību un 11700 personu atbildēm.
