Sirdij jāstrādā dienu un nakti bez brīvdienām. Vai mēs tai palīdzam vai, gluži otrādi, kaitējam – tas atkarīgs no katra paša. Pavasaris ir sava veida pagrieziena punkts, kas bieži vien rosina vairāk rūpēties par savu veselību un padomāt – ko es daru pareizi, ko – nepareizi un kādas labas dzīvesveida pārmaiņas sirds no manis gaida. Kādam varbūt pienācis laiks konsultēties par sirds veselību ar ārstu, citam vienkārši jāsāk vairāk staigāt vai jāmācās nestresot par lietām, ko nav iespējams ietekmēt.
Faktori, kas grauj sirds veselību
* Smēķēšana. Tā negatīvi ietekmē gandrīz visas orgānu sistēmas, tajā skaitā bojā asinsvadu sieniņas. Ja izdodas smēķēšanu atmest, tad jau pēc dažiem gadiem sirds un asinsvadu slimību risks mazinās un kļūst gandrīz tāds pats kā nesmēķētājiem.
* Sēdošs dzīvesveids ir mūsdienu civilizācijas problēma. Daba, veidojot cilvēku, nav ņēmusi vērā, ka fiziskā darba īpatsvars reiz tik ļoti saruks. Lai nepieļautu sirds un asinsvadu, kā arī citu problēmu attīstību, ir vajadzīga pietiekama fiziska slodze - vingrošana, nūjošana, skriešana, soļošana u.c. Reizēm cilvēki nenovērtē savus spēkus un pēc dīvānā nosēdētas ziemas metas pārgājienā, laivu braucienā, garos skrējienos vai pārāk smagos dārza un apkārtnes kopšanas darbos. Slodze jāpalielina pakāpeniski.
* Liekais svars. Tas lielā mērā izriet no mazkustīga dzīvesveida. Kaut arī fiziskā slodze mūsdienās ir krietni mazinājusies, ēstgriba cilvēkiem tomēr palikusi līdzšinējā, tāpēc uzņemto un patērēto kaloriju daudzums nav līdzsvarā. Ja nevar tikt vaļā no liekā svara, palielinot fizisko slodzi un ievērojot racionāla uztura principus, vajadzētu konsultēties ar ārstu.
* Uztura kļūdas. Sirds veselībai par sliktu nāk liels piesātināto tauku, transtauku, cukura un sāls patēriņš, šķiedrvielu, nepiesātināto taukskābju un vitamīnu trūkums, magnija, kālija un citu būtisku uzturvielu nepietiekamība, tāpat arī tendence uzņemt par maz šķidruma. Nav jau tā, ka cilvēki nezinātu vispārējos veselīga uztura principus, bet bieži vien traucē pašu kūtrums, jo negribas tos izmantot ikdienā - tas nozīmē pētīt un analizēt informāciju uz produktu iepakojuma un mērķtiecīgi plānot savu ēdienkarti, izvairīties no ātrās ēdināšanas uzņēmumu produkcijas un biežāk gatavot maltītes mājās, ēst vairāk dārzeņu un augļu, pilngraudu produktu, pākšaugu un zivju, kā arī censties katru dienu vismaz vienā ēdienreizē iztikt bez gaļas.
* Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. To nosaka gan uztura ieradumi, gan ģenētiski faktori. Vispirms holesterīna līmeni cenšas normalizēt ar uztura korekcijas palīdzību, ārsti iesaka pacientiem arī lietot zivju eļļu. Ja tas nelīdz, nozīmē recepšu medikamentus.
* Paaugstināts cukura līmenis asinīs noved pie asinsvadu bojājumiem. To vajadzētu regulāri kontrolēt. Cukura līmeni var koriģēt, ievērojot noteiktus uztura principus vai, ja tas nelīdz - lietojot ārsta nozīmētus medikamentus.
* Paaugstināts asinsspiediens apdraud sirds un asinsvadu veselību, sevišķi, ja asinsvados ir aterosklerozes radītas izmaiņas. Pie paaugstināta asinsspiediena cilvēki mēdz pierast un daļa to pat nejūt, tādēļ asinsspiediens ir laiku pa laikam jāmēra, lai vajadzības gadījumā kopā ar ārstu varētu noskaidrot tā cēloņus un situāciju normalizēt.
* Stress. Stresa mehānisms ir vajadzīgs, lai organisms spētu mobilizēties ārkārtas situācijās, bet dabā šādas situācijas ir īslaicīgas. Ilgstošs stress nāk par ļaunu visām orgānu sistēmām, tajā skaitā var paātrināties sirdsdarbība, veidojas asinsspiediena svārstības, pastiprinās nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu. Ir aprakstīts daudz paņēmienu, kā mazināt stresu. Ja tas neizdodas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai psihoterapeitu.
Laika apstākļi paši par sevi neizraisa sirds slimības, bet tie darbojas kā provocējošs faktors. Pavasarī vienā dienā, pat dažās stundās, varam piedzīvot gan karstumu, gan aukstumu. Zemā temperatūrā sašaurinās kapilāri, pazeminās arī ādas temperatūra. Savukārt mēreni siltā laikā paātrinās pulss un nedaudz pazeminās asinsspiediens, bet ja laiks kļūst stipri karsts, sirdij nākas strādāt ar lielu slodzi, jo daļu enerģijas organisms tērē, lai nepārkarstu, tāpēc cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu jūtas slikti. Ja augsta vai zema gaisa temperatūra kombinējas ar paaugstinātu gaisa mitrumu, tad karstuma un aukstuma sajūta saasinās. Cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, nevajadzētu saviem ceļojumiem izvēlēties galamērķus, kur ir karsts un mitrs klimats, jo sevišķi tad, ja savulaik viņi pārcietuši miokarda infarktu vai arī slimo ar arteriālo hipertensiju. Arī stiprs vējš palielina gaisa temperatūras radīto iespaidu, piemēram, aukstums kopā ar vēju, kairinot ādas receptorus, var sirds un asinsvadu slimniekiem reflektori izraisīt sāpju sajūtu sirds apvidū. Novērots, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, biežāk atgadās hipertoniskās krīzes un arī stenokardijas epizodes. Atmosfēras spiediens ietekmē asiņu piesātinājumu ar skābekli. Ja tas ir zems, tad asinsritei un elpošanai jāstrādā ātrāk, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa apriti. Veseli cilvēki to nejūt, bet slimniekiem kļūst grūti elpot, pat uzkāpjot nelielā augstumā. Zināma loma ir arī tam, vai laiks saulains vai apmācies. Saules gaisma aktivizē asinsriti, elpošanu, augstākās nervu sistēmas darbību. Starp cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām ir arī tādi, kuri jūtas sliktāk, kad laiks ir apmācies.
Koenzīms Q10 ir vitamīniem līdzīga viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar ēdienu uzņemtās uzturvielas - taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību. Pētījumos par koenzīma Q10 lomu cilvēku veselības uzlabošanā, kas savulaik veikti Kopenhāgenas slimnīcas Rigshospitalet Sirds veselības centrā, eksperti secinājuši, ka tas var kalpot par efektīvu papildlīdzekli cilvēkiem ar sirds mazspēju. Par sirds mazspēju sauc samazinātu sirds muskuļa spēju sūknēt asinis. Tā var rasties akūti - pēkšņi, piemēram, ja cilvēkam ir liels miokarda infarkts, kad strauji iet bojā sirds darbību nodrošinošās muskuļšūnas, tomēr biežāk sastopama hroniska sirds mazspēja, kas attīstās pakāpeniski, un pirmie simptomi var palikt nepamanīti. Cilvēks vienmēr jūtas noguris, spēj bez piepūles veikt mazāku slodzi nekā iepriekš. Pie ārsta visbiežāk vēršas tad, kad jau parādās izteikta aizdusa, sāk pietūkt kājas, traucē sirdsklauves. Pacienta pašsajūta, ārstēšana un tās prognoze atkarīga no sirds mazspējas stadijas un tiek pielāgota katram pacientam individuāli, tā ir kompleksa un samērā sarežģīta.
Lietojot koenzīmu Q10 papildus bāzes terapijai, var mazināt hroniskas sirds mazspējas simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Devu vislabāk noteiks ārsts. Protams, tā nav brīnumzālīte, kas izārstēs hronisku sirds mazspēju, tomēr vērā ņemams papildlīdzeklis.
