“Šodienas mākslinieka uzdevums it palīdzēt izprast laiku un laikmetu. Palīdzēt risināt, apšaubīt, radīt iemeslu pārdomām, kā arī atgādināt parūpēties par savu iekšējo bērnu, paskatīties uz pasauli plašāk, ne tikai malties savā ikdienas sūrumā. Parādīt to, ka dzīve ir tik jaudīga, cik jaudīgi paši tai pieejam,” saka māksliniece Linda Vilka.
«Darba man ir pilnas rokas, un, iespējams, uz pavasari vai nākamajā vasarā man būs sava soloprogramma,» saka mūziķis, vokālās grupas «Framest» dziedātājs Mikus Abaroniņš. 26. augustā viņš svinēja savu 35. dzimšanas dienu.
“Uz pilnīgi visiem jautājumiem vēl neesmu sev atbildējusi, manī vēl ir cīņas, kas sevī jāizcīna. Ir, ir, noteikti! Bet interesanti, ka dienests Zemessardzē, kas ir ļoti maskulīna vide, man palīdz kļūt sievišķīgākai,” saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise un režisore Marija Linarte.
“Veidošanas procesā domām un idejām ļauju brīvi plūst, process ir intuitīvs, un man ir tikai daļēja kontrole pār notiekošo,” saka māksliniece Sanita Ābelīte. Viņa saņēmusi “Martinsona balvas” zelta godalgu.
„Likās, ka cilvēcisko seju ir gandrīz neiespējami zaudēt, ka cilvēka garīgais pienākums ir jebkuros apstākļos saglabāt savu cilvēcisko kodolu un nekļūt par dzīvnieku. Taču pēdējā laikā aizvien biežāk tiek novērots, ka politiķi un arī ierindas iedzīvotāji cilvēcību diezgan viegli sevī izkauj.
Teātris ar vissarežģītāko vārdu – teātra trupa “Kvadrifrons” – savā 6. sezonā turpina izcelt savu lielāko vērtību – organizācijas mākslinieku un sadarbības partneru unikālo skatījumu un brīvu māksliniecisku izpausmi. Lieliem un maziem skatītājiem tiks piedāvātas izrādes, izstādes, operas un dažādi notikumi par zombijiem, ērcēm, Artūru Skrastiņu, hibrīdtelpu un brūno sieru.
«Nezinu, vai ir jāpriecājas par astoņdesmit gadiem, bet labi, ka ir darbs, ka vēl esmu vajadzīgs teātrim un varbūt arī skatītājiem,» saka skatītāju mīlētais Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. 19. augustā viņš svinēja savus 80. šūpuļsvētkus.
“Ja neesi romantiķis un ideālists, šķiet, mūsdienu materiālajā laikmetā būtu grūti palikt šajā profesijā,” saka gleznotāja Ieva Liepiņa. Mākslas galerijā “Bazar’t” atklāta viņas personālizstāde “Atmiņu restaurācija”.
“Domāju, vēl nekas nav sasniegts un vēl ilgi nebūs. Katra jauna loma, katrs jauns darbiņš ir jauna ceļa sākums, un tu atkal esi izziņas procesa sākumā – gan par sevi, gan par pasauli, gan par profesiju. Katra virsotnīte ļauj ieraudzīt nākamo virsotnīti, tad atkal nākamo, un turp doties – tas ir piedzīvojums, un tas ir “nenormāli” interesanti,” saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) jaunā zvaigzne Gerds Lapoška (24).
“Es esmu par Sievieti. Par Sievieti, kurai ir tiesības runāt, būt. Par Sievieti, kura nes pasauli – dod prieku, nes sāpes, pacieš, piedod, piecieš. Viņai ir tiesības arī runāt. Dalīties. Šajā sezonā Sieviete caur izrādēm un koncertiem runās. Stāstīs. Raudās. Smiesies. Kliegs. Priecāsies. Viņa būs!” tā Mūzikas un drāmas telpas “OratoriO” jauno sezonu piesaka tās izveidotāja, aktrise Rēzija Kalniņa.
Lana, īstajā vārdā Svetlana, Paula devās mūžībā 4. augustā. Augusta pēdējā dienā Lana un Raimonds Pauli būtu svinējuši kāzu 61. gadskārtu. Viņa nav rāvusies būt priekšplānā, tomēr apstiprina teicienu par to, ka aiz katra veiksmīga vīrieša stāv spēcīga, atbalstoša sieviete. Sieviete ar pašcieņu. Stāstot par Raimondu Paulu, nav iespējams nerunāt par viņa dzīvesbiedri. Un otrādi.
Skolas sākums vai bērnudārza laiks vienmēr ir piedzīvojumiem pilns – ne tikai bērniem, bet arī vecākiem jāpierod pie dienas ritma izmaiņām. Pierodot bērnam, kļūst vieglāk arī vecākiem.
«Savā dzimšanas dienā parasti cenšos aizbraukt uz kapiņiem pie mammas un nolikt kādu puķīti. Nekādu lielu svinēšanu, sevišķi pēdējos gados, es vairs negribu, drīzāk otrādi – klusi un mierīgi pārdomāt dzīvi,» saka režisors Edmunds Freibergs. 12. augustā viņam 75. dzimšanas diena.
Valmieras teātris, uzsākot savu 101. sezonu, nepiedalīsies sacensībā par lielāko, dārgāko, skaļāko vai slavenāko izrādi, bet mēģinās sataustīt laika pulsu, skatītājam radot teātrī pašu vērtīgāko sajūtu – ka izrāde runā tieši ar viņu un par viņu.