5 mīti un patiesības par cukura diabētu

© Publicitātes foto

Novembris pasaulē zināms kā cukura diabēta mēnesis, kad nozares speciālisti vērš pastiprinātu uzmanību cukura diabēta cēloņiem un tā profilakses iespējām.

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi.

Pašlaik pasaulē ir 135 miljoni cilvēku ar cukura diabētu, bet tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam, pieaugot cilvēku skaitam un urbanizācijai, tas palielināsies līdz 300 miljoniem.

Eiropas Savienībā 32 miljoni pieaugušo dzīvo ar diabētu. Izplatībai pieaugot, tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tas skars jau 35 miljonus.

Lai mazinātu aizspriedumus par cukura diabēta pacientu ikdienu, “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga atspēko mītus un maldīgus priekšstatus par cukura diabētu.

1. MĪTS:

DIABĒTS VEIDOJAS TIKAI NO PĀRMERĪGA CUKURA PATĒRIŅA

Publicitātes foto

PATIESĪBĀ, lai arī pārlieku biežs cukurotu produktu patēriņš var kalpot par papildu iemeslu, kādēļ cilvēkam tiek atklāts cukura diabēts, tas nebūt nav vienīgais iemesls. Otrā tipa cukura diabēts ir kompleksa slimība, ko ietekmē dzīvesstils un paradumi ilgtermiņā.

Šī slimība var piezagties ilgākā laika posmā un jebkuram cilvēkam, bet, jo īpaši tiem, kuri maz kustās, nesporto, strādā sēdošu darbu, kā arī ar uzturu ikdienā uzņem nesamērīgi lielu kaloriju daudzumu.

PADOMS:

Ikvienam cilvēkam vajadzētu izvērtēt, kāda ikdienā ir fiziskā noslodze. Ja cilvēks, kuram novērojams palielināts ķermeņa svars, ikdienā pārsvarā pārvietojas ar automobili un piekopj minimālu fizisko slodzi, tad, ļoti iespējams, ka kopā ar ģimenes ārstu jāpārskata uzturs un uzņemto kaloriju daudzums. Tas, visticamāk, būs ievērojami mazāks nekā cilvēkam, kurš strādā fiziski smagu darbu.

Lai izvairītos no aptaukošanās un arī cukura diabēta riska, vēlams ikdienā ēst piecas līdz sešas reizes, taču nelielas porcijas, kur iekļauti arī šķiedrvielām bagāti ēdieni (dažādi dārzeņi un augļi).

2. MĪTS:

JA ĢIMENĒ NAV DIABĒTA SASLIMŠANAS GADĪJUMU, SASLIMŠNAS RISKS NEPASTĀV

Publicitātes foto

PATIESĪBĀ, insulīna rezistences un otrā tipa cukura diabēta attīstības risks var būt ikvienam, neatkarīgi no tā, kāda ir bijusi ģimenes slimības vēsture. Protams, ja vecākiem vai vecvecākiem ir atklāts cukura diabēts, būtu jābūt īpaši piesardzīgiem, tomēr risks ievērojami palielinās cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem, un kuriem bieži ir paaugstināts asinsspiediens.

Papildu indikācijas, kas var ietekmēt slimības attīstību, ir smēķēšana, kā arī palielināts ķermeņa svars jeb aptaukošanās.

Sievietēm kā palielināts vidukļa apkārtmērs tiek uzskatīts lielāks par 88 cm, bet vīriešiem - 102 cm. Arī jau esošas sirds un asinsvadu slimības ir papildu indikators, kas var veicināt cukura diabēta attīstību.

PADOMS:

Par cukura diabētu savā ziņā jādomā kā “negaidītu un nevēlamu ciemiņu”. Ja ir stingra vēlme, ka tas nepiezogas dzīves laikā, ir regulāri jāpārbauda arī asinsspiediens, jo diabēta slimniekiem tas var būt paaugstināts. Asinsspiedienu ērti var izmērīt aptiekās, iepriekš piesakoties. Apskatot rādījumu rezultātus, farmaceits arī varēs sniegt rekomendācijas. Daļai otrā tipa cukura diabēta pacientu var nepietikt ar dzīvesstila izmaiņām, un var būt nepieciešamība arī lietot medikamentus, kas paredzēti asinsspiediena mazināšanai.

3. MĪTS:

TIKAI GADOS VECĀKIEM CILVĒKIEM JĀUZTRAUCAS PAR CUKURA DIABĒTU

Publicitātes foto

PATIESĪBĀ, vidējais cukura diabēta pacients kļūst arvien jaunāks. Jau šobrīd ir gana daudz jaunu cilvēku 25 līdz 30 gadu vecumā, kuri sirgst ar otrā tipa cukura diabētu. Vēl salīdzinoši nesen kā izteiktākais cukura diabēta pacienta profils bija cilvēks ap 45 gadu vecumu, tomēr mazkustīgais dzīvesstils, tostarp ikdienas uztura paradumi, arvien vairāk ietekmē arī jaunu cilvēku dzīves kvalitāti un diabēta attīstības risku.

PADOMS:

Vismaz vienu reizi gadā ikvienam pieaugušajam no 18 gadu vecuma vajadzētu pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs.

Lai novērstu sirds un asinsvadu slimības, jāpārbauda tieši zema blīvuma lipoproteīnu līmenis, kam būtu jābūt robežās starp 1,8-2,6 mmol/l.

Bērniem, kuriem atklāts cukura diabēts, vēlams lietot jaunās paaudzes glikometrus, ar kuriem var ērti sekot līdzi cukura līmenim asinīs. Glikozes līmeni, iepriekš piesakoties, iespējams izmērīt arī aptiekās. Redzot rezultātus, farmaceits varēs sniegt konsultāciju, un, iespējams, aicinās izvērtēt nepieciešamību iegādāties ikdienai paredzētus līdzekļus, kuru sastāvā ir hroms, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs.

4. MĪTS:

DIABĒTA SLIMNIEKI JŪT, KAD NOKRĪTAS CUKURA LĪMENIS

Publicitātes foto

PATIESĪBĀ, lai arī atsevišķos gadījumos tā tiešām var būt, ka diabēta pacients var just cukura līmeņa nokrišanos, šādu brīdi tomēr nevajadzētu sagaidīt, un ir savlaicīgi jāseko līdzi pašsajūtai. Vienīgais veids, kā novērst šādas situācijas, ir regulāra glikozes līmeņa pārbaudīšana. Visefektīvāk to iespējams veikt ar glikozes mērītājiem, kas iegādājami aptiekās.

Svarīgi atcerēties, ka cukura mērījums asinīs jāveic vismaz divas reizes dienā - gan pirms, gan pēc ēšanas.

PADOMS:

Ņemot vērā, ka cukura diabēta pacientiem gana bieži jāveic mērījumi, ir svarīgi atcerēties ne vien regulāri mainīt adatiņas, lai tās nenotrulinātos un tādējādi papildus netraumētu pirkstu, bet arī mainīt pirkstu, kurā tiek durts. Ja vairākkārt tiek durts tajā pašā vietā, viegli veidojas tulznas un pušumi, kas lēni dzīst.

5. MĪTS:

DIABĒTA SLIMNIEKI NEDRĪKST SPORTOT

Publicitātes foto

PATIESĪBĀ, regulāra fiziskā slodze ir pat ļoti svarīga visiem diabēta pacientiem. Vienīgais, no kā būtu jāizvairās, ir traumas, tostarp pušumi, jo cukura diabēta slimniekiem ļoti lēni dzīst brūces. Šī iemesla dēļ vajadzētu izvairīties no iespējas noberzt kājas, pēdas un citas vietas, kas potenciāli varētu iekaist.

Savukārt sportiskas aktivitātes ir ļoti rekomendējamas arī tad, kad slimība ir jau atklāta, jo sportošana stiprina sirdi, kā arī uzlabo asinsvadu sistēmu, samazinot sirds slimību risku.

PADOMS:

Ikkatram cukura diabēta slimniekam nepieciešams regulāri konsultēties ar ģimenes ārstu un endokrinologu par veselības stāvokli, lai izvērtētu ieteicamās fiziskās slodzes un sabalansēta uztura nosacījumus.

Tomēr kā minimums ikvienam cilvēkam vajadzētu dienā veikt vismaz 10 000 soļu kopējās pašsajūtas uzlabošanai.

VITAMĪNI CILVĒKIEM, KURI SIRGST AR CUKURA DIABĒTU

Publicitātes foto

- HROMS

Tā kā cilvēki, kuri sirgst ar cukura diabētu, ievēro īpašu uztura režīmu, līdz ar regulārām fiziskām aktivitātēm ieteicams lietot līdzekļus, kura sastāvā ir hroms, kas palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs.

- VITAMĪNS B6

Tas palīdz nodrošināt olbaltumvielu un glikogēna normālu vielmaiņu.

- D VITAMĪNS

Diabēta pacientiem ir ļoti būtiski pietiekamā daudzumā uzņemt D vitamīnu, jo tas organismā iesaistās procesos, kas mazina insulīna rezistenci. Cilvēkiem, kuriem D vitamīns ir normas robežās (45-50 ng/ml), ikdienā vajadzētu uzņemt 1000 līdz 2000 SV dienā.

Tomēr hroniskas slimības “pieprasa” lielākas vitamīnu devas, lai organismu nodrošinātu ar nepieciešamajām uzturvielām, tādēļ, konsultējoties ar ārstu, D vitamīna dienas deva var būt pat 6000 līdz 8000 SV dienā, atkarībā no pacienta auguma un ķermeņa svara.

KAS IKVIENAM JĀZINA PAR CUKURA DIABĒTU?

Publicitātes foto

  • Cukura diabēts ir slimība, kuru iedala divās grupās.
  • Pirmā tipa cukura diabēts ir iedzimts un tas rodas gadījumā, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot insulīnu pietiekamā daudzumā. Šādā gadījumā visas turpmākās dzīves laikā trūkstošais insulīns jāievada injekciju veidā.
  • Otrā tipa cukura diabēts ir biežāk sastopams, ar to cilvēks var saslimt jebkurā brīdī dzīves laikā. Otrā tipa cukura diabēts ierasti parādās pakāpeniski, un tas veidojas tādēļ, ka insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī ir traucēta, un insulīns nedarbojas pietiekamā apjomā.
  • Kā atsevišķs cukura diabēta veids, kas var skart tieši sievietes, ir gestācijas diabēts, kas var rasties grūtniecības laikā.
  • Lai izslēgtu iespējamos veselības riskus gan topošajai māmiņai, gan bērnam, rūpīgi jāseko līdzi ārsta norādēm un nepieciešamajām analīzēm, kas jāveic grūtniecības laikā.
  • Pirmā tipa cukura diabētu nav iespējams ārstēt, ar to ir jāsadzīvo visu mūžu, tomēr no otrā tipa cukura diabēta var ne vien izvairīties, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti, ja tomēr šī slimība ir diagnosticēta.

Svarīgākais