Pēc nepilnām trim nedēļām (5. martā) Igaunijā tiks ievēlēts jauns parlaments (Riigikogu). Pašlaik ir pats karstākais priekšvēlēšanu laiks, kurā politiķi pār visu vari asi diskutē, iznesas televīzijas pārraidēs, sociālajos tīklos un tiekas ar vēlētājiem.
Pēdējās nedēļas laikā sašķidrinātās gāzes cena Eiropā ir jūtami kritusi un tai ir tendence krist vēl vairāk. Igaunijas interneta portāls “err.ee” skaidro, ka ASV atsācis darbu milzīgs sašķidrinātās gāzes terminālis “Freeport LNG”, kas kopš pagājušā gada jūnija ugunsgrēka dēļ nedarbojās. Šis terminālis galvenokārt ir paredzēts sašķidrinātās gāzes eksportēšanai uz Eiropas tirgu.
No šā gada 23. janvāra līdz 29. janvārim portālā www.nra.lv veicām lasītāju aptauju “Vai atbalstāt Ievas Jaunzemes atjaunošanu VID ģenerāldirektores amatā?”.
Pagājušajā nedēļā portāls “nra.lv” piedāvāja lasītājiem atbildēt uz jautājumu: “Vai atbalstāt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekta realizēšanu un esat gatavi par gāzi un elektrību maksāt dārgāk nekā mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā?” “Nē” ir atbildējuši 83% jeb 7802 lasītāji, bet “jā” – 17% jeb 1549 lasītāji (dati - 12.februāris, pl. 22:00).
Vakar Saeima izskatīja parlamenta lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. Saeimas opozīcija piedāvāja uzdot Ministru kabinetam noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot sašķidrinātās gāzes termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo jautājumu.
Pirms nepilna gada Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sprieda, ka valsts nekādā gadījumā nevar ar valsts līdzekļiem attīstīt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu.
Kad Ieva Jaunzeme kārtējo reizi no televizora ekrāna pauž savus paudumus un izklāsta savus izklāstījumus, uzreiz rodas sajūta, ka nav mūsu valstī godīgākas, atbildīgākas un kompetentākas amatpersonas. Viss ir lieliski! Valsts ieņēmumu dienests strādā izcili! Rodas vēlme traukties pēc ziedu klēpja, ko Jaunzemei pasniegt pēc tiešā ētera.
Pagājušajā nedēļā portāla “nra.lv” lasītājiem bija uzdots jautājums: “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?” Bija piedāvāts balsot “jā” vai “nē”.
Sestdien pie Ministru kabineta notiks vairāku sabiedrisko organizāciju protests pret Skultes sašķidrinātās gāzes projektu, ko tās uzskata par sasteigtu, nepamatotu un necaurspīdīgu. Paredzams, ka piedalīsies biedrība “Zaļā brīvība”, Piekrastes vides aizsardzības biedrība, jauniešu organizācija “Protesti” un citas vides aizsardzības biedrības un vides aktīvisti.
Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu tā saucamā reforma ir mazliet iestrēgusi juridisku papīru kārtošanā, jo nav vienkārši atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Bet, kā sacījis satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), “reforma” tiks turpināta. Ir skaidrs, ka nākamībā ostu akcijas tiks kotētas biržā. Šā mērķa labad Latvijas “politikums” sagrāva labi strādājošu brīvostu pārvaldes sistēmu, izstūma no ostām pašvaldības un tagad paklusām virza ostas uz privatizāciju.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā sestdien pirmā intriga bija tāda, vai vispār kongresam būs kvorums. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs kopā ar saviem atbalstītājiem kongresa priekšvakarā aicināja boikotēt šo pasākumu, taču, kad tika saskaitītas delegātu balsis, noskaidrojās, ka kvorums ir un kongress būs leģitīms. Rēzekniešu centieni noraut kvorumu nav izdevušies.
Saulkrastu un Limbažu pašvaldības vistiešākajā veidā skars Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizācija, taču valdība informāciju par plānoto no tām slēpj. Pašvaldības šobrīd ne tikai nav tiesīgas ko lemt saistībā ar projektu, bet tās pat nedrīkst par to neko zināt.
Eiropas struktūrās atkarībā no amata hierarhijā alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir no 9800 līdz pat 27 436 eiro mēnesī. Uz šī fona mūsu Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, Valsts prezidenta Egila Levita un premjera Krišjāņa Kariņa atalgojums 7962 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas tāds nieks vien ir.
Mēnesi pēc publikācijas portālā "nra.lv" par, iespējams, bīstamajiem un estētiski nebaudāmajiem elektrības kabeļiem pie sabiedriskā transporta pieturvietu stendiem Rīgas dome pieņēmusi lēmumu līdz šā gada pirmajam aprīlim tos demontēt un turpmāk rūpīgi uzraudzīt domes noteiktās kārtības ievērošanu.
Viens partijas “Jaunā Vienotība” finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori no amata atstādina, un jau pēc īsa brīža nāk nākamais finanšu ministrs no tās pašas valdošās partijas un ģenerāldirektori atstādina atpakaļ. Tā ir partija vai kas – loģisku jautājumu sev uzdod tautas domājošā daļa.
Igaunijas iedzīvotāji uzticas savam prezidentam vairāk nekā jebkurai citai politiskai institūcijai. Sociologu firma “Turu – uuringute AS” pēc Igaunijas Valsts kancelejas pasūtījuma ir veikusi pētījumu, kurā konstatēts, ka 71% Igaunijas iedzīvotāju uzticas prezidentam Aleram Karisam, bet 20% neuzticas. Uzticību aptaujā pauduši vairāk vidēja un vecāka gadagājuma respondenti – 75% cilvēku vecumā no 64 līdz 74 gadiem, bet vecumā virs 75 gadiem 92% (!) uzticas prezidentam.
Neraugoties uz Krievijas centieniem piesaistīt karadarbībai aizvien jaunus papildspēkus, Ukrainas armija uzvarēs šajā karā līdz šā gada vasaras beigām, paziņoja Ukrainas Augstākās Radas deputāts Oleksandrs Marikovskis, uzstājoties Austrumu-Rietumu Stratēģisko pētījumu institūta rīkotajā diskusijā Rīgā, Melngalvju namā.
Pazīmes rāda, ka zem Skultes termināļa projekta apsviedīgi vīri perina kārtējo pamatīgo tautas “slaukšanu”. Lai arī nav precīzu datu par projekta izpildījumu un izpildītājiem, jau publiski runā par šī projekta sadārdzināšanos par “nieka” 28 miljoniem eiro.
Šā gada 5. martā Igaunijā paredzētas Rīgikogu jeb parlamenta vēlēšanas. Viens no priekšvēlēšanu jautājumiem – Igaunijas valdības iniciatīva iesaldēt un atsavināt Krievijas pilsoņu īpašumus Eiropas Savienībā, lai iegūto naudu novirzītu Ukrainai. Par šo tematu pašlaik Igaunijā notiek politiķu un sabiedrības diskusijas plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos.
Tieši pirms Ziemassvētkiem 22. decembra pēcpusdienā Baltic International Bank kuras darbību apturēja FKTK, uz savu klientiem e-pastiem izsūtījusi paziņojumu par iespējām iesniegt pieteikumu par valsts garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksu. Šo paziņojumu klienti varēja pamanīt, bet varēja arī nepamanīt. Nekas neliecināja, ka nosūtītājam būtu bijusi interese pārliecināties vai klients informāciju ir saņēmis.