Radvilišķu zemnieks "Neatkarīgajai" atklāj Lietuvas zemnieku protestu iemeslus

© Ekrānuzņēmums

Zemnieku protestu vilnis jau atvēlies līdz Lietuvai. Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) jau ir notikuši plaši zemnieku protesti pret savām valdībām un ES kopējo zemkopības politiku. Radvilišķu zemnieks Rimants Garuckis “Neatkarīgajai” atklāj Lietuvas protestu patiesos iemeslus.

Pērnā gada nogalē un šā mēneša sākumā zemnieki ir protestējuši Polijā, Slovākijā, Rumānijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, ne tikai pulcējoties uz plašām demonstrācijām, bet arī lietojot skarbākas metodes - ceļu un robežpunktu bloķēšanu, lauksaimniecības tehnikas ievešanu pilsētās, paralizējot satiksmi. Dažādās valstīs zemkopju īgnuma iemesli ir gan savai zemei specifiski un no citām zemēm atšķirīgi, gan arī kopīgi visai ES. Pagājušajā nedēļā protestu vilnis atnāca jau pavisam tuvu Latvijai - Lietuvas galvaspilsētā Viļņā otrdien ieradās 1300 traktoru un cita smagā tehnika, radot pilnīgu satiksmes haosu. Protesti turpinājās arī nākamajās dienās.

Lietuvas valdība un zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks uz tiem reaģēja ar solījumiem labot pieļautās kļūdas, piebilstot, ka starp zemkopju izvirzītajām prasībām ir arī tādas, ko Lietuva viena pati nevar atrisināt un kas jāprasa no Briseles.

Ministru prezidente Ingrīda Šimonīte atzina, ka ir pieļautas kļūdas. Tās tikšot labotas, solīja izmaiņas par pļavu atjaunošanas kārtību, tomēr premjere uzsvēra, ka tas notiks tikai ar Eiropas Komisijas (EK) akceptu, “lai vēlāk nebūtu jāstrīdas”.

Zemniekus cenšas kaunināt un “vest pie prāta”

Pašlaik zemnieku protesti to aktīvajā formā ir pārtraukti un notiek diskusijas plašsaziņas līdzekļos. Pret zemniekiem tiek raidīts spiediens no valdošo partiju politiķu un “zaļās” politikas piekritēju puses, viņi tiek visādi kaunināti un “izsvilpti”, tiek mēģināts “salaist viņus matos” ar citām sabiedrības grupām. Seima TS - LDK frakcijas deputāts Lins Slušnis sabiedriskajā medijā “LRT” izteicās, ka Lietuvas slimnīcās strādā ārsti, “kas glābj to pašu protestētāju mazuļus, bērnus, mātes un sievas”.

“Ārsti maksā pilnu PVN, akcīzes nodokli, viņiem nav iespēju samazināt maksu par degvielu, jo viņi strādā pēc līgumiem un katru dienu cenšas laikus nokļūt savās darbavietās, lai tiešām glābtu cilvēkus. Lai radītu līdzīgu efektu, uz Seimu vai valdību vajadzētu atvest bērnu inkubatorus un reanimācijas gultas ar visiem pacientiem un lielāka efekta labad varbūt pat ierīkot atklātās operāciju zāles. Tāpēc padalījos ar ideju, kā ārsti varētu pretendēt uz akcīzes nodokļa atlaidi saviem braucieniem uz darbu. Iedomājieties, kāda ažiotāža tad būtu!” hiperbolizēja viens no valdošās frakcijas priekšstāvjiem.

Taču Lietuvas zemnieki uz šādiem uzbrukumiem neiekrīt un pašlaik gaida, ko darīs valdība, vai pildīs solījumus, un gadījumā, ja cerētā rezultāta nebūs, protestēs atkal.

Zemnieks no Radvilišķiem izstāsta visu, kā ir

Radvilišķu zemnieki pagājušajā nedēļā bija vieni no aktīvākajiem protestu organizētājiem. “Skolotāji, ārsti un policisti Lietuvā visbiežāk protestē pret to, ka no budžeta atvēlēts par maz naudas. Taču ar mūsu protestiem ir mazliet citādi - mēs vēlamies, lai valdība ar savu politiku mums nodrošina cilvēcīgus apstākļus, lai mēs būtu konkurētspējīgi. Mēs savus protestus esam apturējuši, jo valdība ir izteikusi solījumus. Un gaidām ne tikai runas, bet arī lēmumus,” intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Radvilišķu rajona zemnieku apvienības pārstāvis Rimants Garuckis. “Mums kopumā ir aptuveni 20 prasības, no kurām sešas ir pašas svarīgākās. Viena no tām skar absolūtu nejēdzību, kas burtiski posta ārā Lietuvas laukus. 2014. gadā Lietuvā bija 14 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kurā notika normāla augu seka - vienā gadā tika sēta labība, citos tika audzētas bietes, kartupeļi, pākšaugi, zālaugi un tā uz priekšu. Taču, sekojot kādiem absurdiem noteikumiem un ieviešot kļūdainu kodu šo zemju izmantošanai, milzīgas platības vairs nedrīkst apart un tās jāatstāj tikai zālei. Tādā veidā aptuveni 700 000 hektāros tagad drīkst audzēt tikai zāli. Lietuvai nav vajadzīgs tik milzīgs daudzums siena, kas arī neko daudz nemaksā.

Liela problēma ir arī lauksaimniecībā izmantojamās sašķidrinātās gāzes akcīzes nodoklis, kas no 1. janvāra tika uzlikts 300 eiro apmērā. Zinu, ka Latvijā šis pats nodoklis ir 40 eiro. Tik briesmīgs nodoklis Lietuvas zemkopjus putina ārā.

Vēl mēs vēlamies, lai marķēto, tā saukto zaļo dīzeļdegvielu atkal varētu lietot ne tikai lauksaimniecības tehnikā, bet arī mūsu kravas automašīnām.

Vēl viena būtiska prasība ir noteikt mazākas aizsargjoslas pie ūdenstilpēm. Nav nekādas jēgas tik lielām aizsargjoslām, kādas ir noteiktas, un tur pazūd zeme, kas varētu tikt izmantota lauksaimniecībā.

Tāpat zemnieki vēlas aktīvāku valdības darbu, lai panāktu taisnīgākus tiešmaksājumus ES līmenī.

Neatliekams darbs valdībai jāveic, lai risinātu problēmas ar “piena krīzi”.

Nu un arī Krievijas un Ukrainas graudu problēma ir aktuāla. Caur Klaipēdas ostu milzīgs daudzums šo graudu ir gājis it kā tranzītā, bet liela daļa ir “nobirusi” tepat Lietuvā, graujot mūsu zemkopju konkurētspēju,” “Neatkarīgajai” skaidroja lietuviešu zemnieks Garuckis no Radvilišķu rajona.

Zemnieku prasībām sāk jau piekāpties

Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks ir paziņojis, ka jau ir iesniegti priekšlikumi dīzeļdegvielas atlaides atgriešanai iepriekšējā kārtībā, kā arī akcīzes nodokļa samazināšanai sašķidrinātajai naftas gāzei līdz 41 eiro.

Izskatās, ka valdība ir noskaņota novērst arī vienu no visrūgtākajām zemnieku problēmām - Zemkopības ministrija ir paziņojusi, ka uz laiku aptur prasību atjaunot ilggadīgās pļavas.

"Kāda ES tiesību akta nepareizas ieviešanas dēļ sodi būtu jāmaksā Lietuvas maizes ēdājiem," par šo tēmu pretimnākoši zemniekiem izteicās premjere Šimonīte.

Kopš 2005. gada ES ir pazuduši 5,3 miljoni zemnieku saimniecību

Varbūt Lietuvā zemnieki nomierināsies, taču liela problēmu gūzma paliks gan Lietuvā, gan Latvijā, gan visā ES. Eiropas komisārs Janušs Vojcehovskis, atklājot "Agro-Food Days 2023" Briselē, bija spiests atzīt, ka “katru gadu mēs zaudējam arvien vairāk saimniecību, kuras vairs nav dzīvotspējīgas. Statistika tiešām ir diezgan bēdīga. 2020. gadā ES kopā bija 9,1 miljons zemnieku saimniecību, kas bija par 37 procentiem mazāk nekā 2005. gadā. Līdz ar to 5,3 miljoni saimniecību ir zudušas”.

Zemnieku protestiem dažādās valstīs ir nopietni iemesli. Zemās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas, augstās ekspluatācijas izmaksas, nežēlīgā tirgus nepastāvība, pandēmijas sekas un karš Ukrainā nospiež daudzus lauksaimniekus pagalam nedrošā situācijā. ES kopējā lauksaimniecības politikā notiek tāda kā izlikšanās, ka nekādas pandēmijas nav bijis un kara nav, un tiek uzstājīgi turpināts “zaļais kurss”, kas sevī ietver ne tikai saprātīgu vides aizsardzību, bet arī graujošus ierobežojumus un prasības, kuras zemkopības nozari iznīcina. Kad zemniekiem sakrājas dusmas, tad viņi brauc uz pilsētu ar traktoriem.

Komentāri

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja tviterkontā 7. jūnijā parādījās ieraksts: “Jūnijā izkaram varavīksnes karogu, lai simbolizētu vienotību un cīņu par vienlīdzību. Mēs ticam, ka tikai sabiedrība, kurā demokrātija, cilvēktiesības un rūpes citam par citu ir būtiskas pamatvērtības, var būt ilgtspējīga sabiedrība. Līdz mēs visi būsim vienlīdzīgi! #PrideMonth”. Tvitera vētra nebija ilgi jāgaida: tā sākās uzreiz. Notikušo “Neatkarīgajai” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri.