Māris Krautmanis / Autori

Nupat jau vairs nav novēršams Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes paredzētais protesta gājiens 24. aprīlī un trīs dienu streiks, lai prasītu politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, panākto vienošanos par darba samaksu.

Kā Rīgas pilī iedabūt uzņēmēju Uldi Pīlēnu un kā tajā nosargāt esošo prezidentu Egilu Levitu – lūk, tāds ir pēdējo dienu un būs arī turpmāko dienu jautājums mūsu Saeimā savēlētajām 100 gudrajām galvām, kā arī viņu čaklajiem izpalīgiem. Vieni prātos un darīs visu iespējamo, lai tiktu ievēlēts Pīlēns, otri – lai tiku pārvēlēts Levits. Šajā sacensībā visas humānās metodes labas.

Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa vadītā Lietuvā reģistrētā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) politiskās grupas loceklis Jānis Vanags būs viens no Satiksmes ministrijas īpašumā esošās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) valdes locekļu izraudzītājiem.

Latvijai, saglabājot pašreizējās attīstības tendences, draud ekonomiskais sabrukums, Polijas ekonomikas portālā “wnp.pl” publicētā intervijā norāda analītiķis, Austrumu studiju centra (OSW) eksperts Bartošs Hmeļevskis.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija turpina iztaujāt amatpersonas, mēģinot gūt skaidrību par absurdo komercbanku prasību iemesliem. Brīžiem komisijā tiek pausti vispārzināmi pamudinoši atzinumi, piemēram – bez reformām Latvijai Igauniju nepanākt.

Apritējis jau vairāk nekā pusgads, kopš iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi saistībā ar publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamiem VID darbinieku likumpārkāpumiem. Līdz ar ministru maiņām amatā “atpakaļiestādinājās” VID ģenerāldirektore, taču sabiedrībai sešu mēnešu laikā tā arī netika pavēstīts, vai patiesi VID darbojas vai ir darbojies “pasūtījumu” galds pārbaužu lietu un kriminālprocesu uzsākšanai vai to izbeigšanai.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība (NA)) 28. marta vakarā izplatīja paziņojumu, kurā nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību – dārgu 2022. gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā –, solot pieprasīt skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Par partijas “Jaunā Vienotība” finanšu ministra Arvila Ašeradena pārraudzītās iestādes, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultanti komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos pieņemta darbā “Progresīvo” politiķe Marta Krivade.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram. Viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem ir ārkārtas virspeļņas nodoklis, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus.

Ģenerālprokuratūras rīcībā neesot ziņu, kas apstiprinātu trauksmes cēlēja bažas par Valsts ieņēmumu dienesta spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju, tomēr Ģenerālprokuratūra atgādina, ka par sevišķās lietvedības darba organizāciju iestādē atbild tās vadītājs – VID gadījumā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Prokurors tiesas debatēs rosinājis piespriest trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu apsūdzētajam bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iekšējās drošības pārvaldes vadītājam Aigaram Sparānam.

Kaimiņvalstī Krievijā pastāv Kriminālkodeksa panti par “nepatriotismu”, kas draud ar bargiem sodiem – ir aizliegts protestēt, izejot ielās, un ir aizliegts arī brīvi izteikties plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos. Ikviens, kurš nosoda Krievijas agresiju Ukrainā vai stāsta patiesību par kara noziegumiem, kurus šis karapūlis vai ik dienu pastrādā pret ukraiņu tautu, riskē ne tikai šķirties no prāvas naudas summas, bet arī nonākt cietumā uz ilgiem gadiem. Sods draud ne tikai par kādiem izteikumiem vai materiālu radīšanu, bet arī par ziņu, video un kolāžu pārpublicēšanu un pat par īkšķīša “like” pievienošanu vēstījumiem, kuros pausts atbalsts Ukrainai.

Pagaidām nevar vēl zināt, ar kādu nosaukumu vēsturē paliks 14. Saeimas pieņemtais valsts budžets 2023. gadam. Ir varianti, kas budžeta pieņemšanas plenārsēdē skanēja no opozīcijas deputātu mutēm.

Seklu pseidopatriotisku apsvērumu dēļ Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) piešķirtais finansējums jeb pabalsts uz laiku apturēts tenisistei Aļonai Ostapenko, kā arī riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar LOK līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) otrdien LOK valdes sēdē.

Izskatās, ka publiski līdz galam nezināmu, bet racionāli saprotamu iemeslu dēļ bijušās Jaunās konservatīvās partijas sagatavotais Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekts ar tajā ietverto investoru “Jaunajai Vienotībai” nav bijis īsti pielāgojams. Projekts paticis, bet investors nē. Nomainīt investoru taču ir tik vienkārši.

Lai arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes demisijā iesaistītās personas – paši padomes locekļi un zemkopības ministrs Didzis Šmits (“Apvienotais saraksts”) – notikušā iemeslus nekomentē, tie, visticamāk, slēpjas ministra  vēlmē pārņemt pilnīgu politisko kontroli pār uzņēmumu.

Uzbruka Krišjānis Kariņš Līgai Meņģelsonei tāpēc, ka reformas savajadzējās, tāpēc, ka nepatīk sievietes ministres, vai tāpēc, ka gribēja ieriebt koalīcijas partnerim “Apvienotajam sarakstam” – lūk, tāds ir jautājums.

17. februārī AS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis Kaspars Ozoliņš ir iesniedzis paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu. Visi lietas apstākļi vedina domāt, ka savu roku šeit pielicis “Neatkarīgās” jau daudzkārt aprakstītais Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts.

Jau kopš sestdienas vakara Rīgā notiek tā saucamā Valdemāra ielas brūkošo māju krīze. Runa ir par divām ēkām Valdemāra ielā 117 un 119, kur viena ēka ir sākusi sēsties un vilkt uz leju otru, radot tajā plaisas.

Lietuvā publiskajā telpā pašlaik risinās diskusijas par to, ka vajadzētu liegt tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros svētdienās un svētku dienās. Seima deputāts Andrjus Kupčinsks, kurš pārstāv lielāko parlamenta frakciju un valdošo koalīciju, pauž, ka viņa piedāvātais ierobežojums, liedzot tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros svētdienās un svētku dienās, ir kompromiss, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Viņš norādīja, ka Polijā ir daudz lielāki ierobežojumi un tirdzniecības aizliegumi.

Trīs dienas plašsaziņas līdzekļos lasāms bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētājas Initas Lūres stāsts par to, kā iestādē uzdots radīt krimināllietu pret politiskajai elitei nevēlamiem žurnālistiem. Demokrātiskā un tiesiskā valstī tas būtu skandāls. Latvijā klusums. Finanšu ministrija un Ģenerālprokuratūra izliekas, ka nekas nav noticis. Tā vietā VID priekšniece pārmet žurnālistam – nepareizo VID darbinieku intervējis.

Kur gadījusies, kur ne, bet Latvijai ir piezagusies “piena krīze”. Kamēr zemkopju graudi pasaulē ir uz izķeršanu un no kviešiem un rudziem ir liela peļņa, piena nozarē ir dramatisks kritiens. Janvārī piena iepirkuma cena Latvijā daļai saimniecību ir samazinājusies par aptuveni 40%. Pašlaik vērojama liela lejupslīde globālajā piena tirgū, kur izsolē piens tiek iepirkts jau par tikai 30 eirocentiem litrā.