Parlamentārās intrigās vispieredzējušākā, no ķezām izkļūt prasmīgākā Saeimas valdošās koalīcijas partija Nacionālā apvienība (NA) tagad iedzīta spriedzē gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ.
Poļu transporta eksperti uztraucas, ka Polijā būs lēnākais ātrgaitas vilciens Eiropā – tikai 250 kilometru stundā. Viņi velti uztraucas – mūsu “veiksmes stāsts” “Rail Baltica” būs vēl lēnāks – tā plānotais maksimālais ātrums nedrīkstēs pārsniegt 234 kilometrus stundā!
Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja Valsts kontrolei (VK) nodemonstrējusi, kā pareizi paslaucīt zem paklāja finanšu nesmukumus, un atgādinājusi VK par tās vietu valsts varas hierarhijā. Ķezu saturošās informācijas paslaucīšana zem ierobežotas pieejamības statusa lieku reizi sabiedrībai atgādina: nebāziet ar savu netīro degunu tur, kur valda vispareizākā un visgodīgākā sabiedrības kasta, proti, Valsts prezidenta padomnieku korpusa komandieres Sarmītes Ēlertes komanda.
Dažu otrdienas rīta minūšu garumā no augsto valsts amatpersonu mutēm paustais atklāja, ka mūsu valsts vadītājiem nodokļu maksātāju sarūpētais ir nenozīmīgi zirgu staļļa pakaiši, kurus var izsvaidīt starp daudzajām ministrijām bez jebkādiem īpašiem ekonomiskiem pamatojumiem.
Saeimā pārstāvētajās politiskajās aprindās sākušās spraigas sarunas par vajadzīgajām balsīm Valsts prezidenta amata kandidātiem. Par šobrīd reāliem tādi tiek uzskatīti “Jaunās Vienotības” (JV) virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Valsts prezidents Egils Levits, redzot, ka viņam nekādā veidā neizdosies atkārtoti kļūt par prezidentu, varēja izmantot brīnišķīgo iespēju paklusēt un aiziet ar godu. Taču nē! Levita raksturs ir tāds, ka viņš neprot zaudēt – tagad sēž savā pilī ar uzmestu lūpu un publiski apsaukā politiķus.
Dārgās un neizpārdotās hokeja čempionāta biļetes var pārvērsties par robu nodokļu maksātāju makā, ja vien organizatoriem pietiks dūšas valstij naudu paprasīt un amatpersonām radīsies vēlme prasību apmierināt.
Lietuvas parlaments (Seims) ir nobalsojis par valdības ierosinājumu ieviest "pagaidu solidaritātes iemaksu", kas būtu jāmaksā visām bankām un kredītiestādēm. Tādā veidā iecerēts iegūt vairāk nekā 400 miljonus eiro, kurus paredzēts izlietot militārās un civilās infrastruktūras projektos.
Ap ieceri būvēt Skultē sašķidrinātās gāzes termināli jau bijis daudz peripetiju. Kad neizdodas ienākt pa parādes durvīm, jāiet pa sētas pusi. Kad arī tur durvis ir ciet, jāmēģina ielīst pa logu. Tas ir dabiski un saprotami, jo projekta attīstītāji ir ieguldījuši daudz sviedraina darba un arī kaut kādu naudu, bet visvairāk ir ieguldīts verbālā amatpersonu apstrādē, lai pierunātu viņus dot terminālim “zaļo gaismu”. Tāpēc jau atkal un atkal termināļa ideja tiek reanimēta, pasniedzot to jaunā mērcē. Tas viss tādēļ, ka projekta apakšā guļ lielā nauda!
Maija pēdējā dienā Latvijas Republikas Saeimai balsojot jāatbild uz jautājumu, kurš nākamos četrus gadus būs Valsts prezidents, lai cienīgi un godam pārstāvētu valsti starptautiskos forumos, spiestu rokas ārvalstu amatpersonām un šad tad pateiktu kaut ko gudru un iedvesmojošu latvju tautai. Lai gan Satversme Valsts prezidentam nedod daudz pilnvaru, viņš tomēr var diezgan daudz ietekmēt arī iekšpolitisko dzīvi. Protams, ja vien viņš ir autoritāte – ja vien viņa vārdam ir svars.
Beidzot Jēkabpils slepkavības lietā skaidrība! Augstajām amatpersonām – Valsts prezidentam Egilam Levitam, ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam – izdevies atklāt Jēkabpils slepkavības iemeslus.
Lai papildinātu ieņēmumus budžetā, valsts, visticamāk, izvēlēsies pasargāt bankas no virspeļņas nodokļa, bet ierēdņus no štatu samazināšanas un rūpēm par aktīvāku Eiropas savienības fondu naudas piesaisti – valstij vieglāk naudu paņemt no vājāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – šāds iespaids rodas pēc pēdējiem finanšu ministra Arvila Ašeradena publiskiem izteikumiem.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro.
Otrdien, 25. aprīlī, valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda izbrīnu par atsevišķu pašvaldību vadītāju spēju savienot amatus. "Kas šie ir par amatiem, un kā tos var savienot? Esmu nedaudz mēms," komentēja premjers.
Uz trim vakantajiem “airBaltic” padomes locekļu amatiem pieteikušies 68 pretendenti. Ir sākusies pretendentu izvērtēšana. Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, uz amatu kandidējot arī sabiedrībā labi pazīstamas un ietekmīgas personas.
Latviešu tauta runā latviski. Gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) par pedagogu streiku izsakās latviešu valodā. Tomēr klausītājam no malas rodas iespaids, ka viena runā svahili, bet otra hindi valodā, un tā vien šķiet, ka viena otru nemaz nesaprot.
Jau 2019. gadā “Neatkarīgā” brīdināja par datu glabāšanas un uzturēšanas sistēmu Latvijas valsts iestādēs izstrādātāju iespējamu saistību ar Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu. Tagad sāk pienākt signāli, ka līdzīga situācija valda mums piedāvātajos aviācijas pakalpojumos. Varas iestādes pagaidām klusē.
Ceturtdien Lietuvas Repulikas Seima plenārsēdes laikā tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvātais likumprojekts par pagaidu banku solidaritātes iemaksu.
Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē 17. aprīlī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) īgni “braucis virsū” “Apvienotajam sarakstam” (AS), pārmetot viņiem arhitekta Ulda Pīlēna virzīšanu Valsts prezidenta amatam, bet tautas uzticību iemantojušā Egila Levita nevirzīšanu. Tamdēļ tiekot grauts koalīcijas vienotības stingrums un kropļota koalīcijas rietumnieciskā seja.
Krišjāņa Kariņa (JV) valdības acīs mirdz viltība. LIZDA priekšsēdētājai Ingai Vanagai uz valdības manevriem vajadzētu reaģēt ar dziesmu “Par vēlu tu nāc!”.
Egils Levits “spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos”, 2019. gada februārī teica tautā iemīļotā dzejniece Māra Zālīte. Tagad dzejniece klusē.