31. augustā iztecēja termiņš, kad Lietuvā strādājošajām bankām bija jāpārskaita pagaidu solidaritātes avansa iemaksa. Lietuvas Finanšu ministrija informē, ka valsts budžetā jau iekasēti virs 56 miljoniem eiro. Pēc "Delfi" Lietuvas redakcijas aprēķiniem, astoņas bankas vien pārskaitījušas valsts budžetam 54 miljonus.
Ir gan radusies arī problēma. Par to, kā tiks aprēķināts nodoklis, komercbankas uzzināja tikai nedēļu pirms iemaksas termiņa. Nodokļu inspekcija pēdējā brīdī steidza mainīt banku nodokļa aprēķināšanas kārtību, tāpēc tagad bankām būs jāveic solidaritātes iemaksas pārrēķins.
“Ņemot vērā dažu banku negaidītu un strauju peļņas pieaugumu ārkārtas apstākļu dēļ, izvērtējām šīs nozares situāciju, ilgtspēju, izturību pret izaicinājumiem un prognozes. Mēs piedāvājām pasākumu paketi, lai valsts bankas varētu sniegt ieguldījumu sabiedrības vajadzību apmierināšanā, negatīvi neietekmējot finanšu stabilitāti. Redzam, ka pasākumi atmaksājas - bankas solidāri un būtiski sniedz savu ieguldījumu valsts aizsardzības finansēšanā. Būtiski palielinājās arī termiņnoguldījumu apjoms, un tika atjaunota krājobligāciju sadale,” ir paudis Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krēpšta.
“Luminor” bija pirmā no visām bankām, kas paziņoja, cik lielā apmērā tā veiks solidaritātes iemaksas. Pirmajam šīs bankas maksājumam valsts budžetā bija jāsasniedz septiņi miljoni eiro, bet nodokļu inspekcija paziņoja, ka aprēķinās bankas nodokli citādi.
"Tas mums ir jau piektais nodokļu inspekcijas skaidrojums," pārmetumus izteica Lietuvas Banku asociācijas prezidente Eivile Čipkute. “Agrāk līzings tika iekļauts jaunajā kreditēšanā, bet tagad tas ir mainījies - līzings nav iekļauts, faktorings nav iekļauts, obligācijas nav iekļautas. Tās ir fundamentālas pārmaiņas,” sacīja E. Čipkute. Bankas ir neapmierinātas Bankas jau iepriekš bija plānojušas, cik maksās, un tagad būs jāpārrēķina solidaritātes iemaksa. Cik katrai bankai būs jāpārskaita, pagaidām nav skaidrs. "Tās pēdējās izmaiņas palielinās nodokļu saistības," domā Lietuvas Banku asociācijas prezidente.
"Tas lika mums vēlreiz izvērtēt šos jautājumus, sistemātiski aplūkot likumu, tā mērķus un sistemātiski izvērtēt noteikumus, tāpēc mēs precizējām jēdzienu traktējumu, un tas ietekmēja iemaksu bāzi," skaidroja Valsts nodokļu inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāja Rasa Virviliene.
Solidaritātes nodokļa ikgadējā iemaksa būs jāveic 15. jūnijā. Maksājumus bankas ir veikušas līdz 31. augustam. "Taču, ja pēc precizējumiem būs nepieciešams deklarāciju labot, to varēs izdarīt mēneša laikā, un nodokļu administratori par to nekādas papildu sankcijas nepiemēros," sacīja R. Virviliene. Pagaidu solidaritātes nodokļa maksātāji uz mēnesi tiks atbrīvoti no procentiem. Tas loģiski, jo ne jau bankas ir vainojamas pie tā, ka valsts iestādes kļūdās un pēc tam atkal un atkal kaut ko nepareizi sarēķina.
Pagaidu solidaritātes iemaksai jeb “virspeļņas nodoklim” Lietuvā ir bijis daudz pretinieku, tostarp pat arī valdībā, kur ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite savulaik apgalvoja, ka šāds nodoklis atbaidīs jaunas bankas investēt Lietuvā. Taču valdība, Lietuvas Banka un Seima vairākums šā gada maijā pagaidu solidaritātes iemaksas atbalstīja.
Tagad kritiķiem ir nācis klāt vēl viens arguments - var norādīt uz sasteigto likumu pieņemšanu un nekonsultēšanos ar nozares pārstāvjiem. “Lēmumi tiek pieņemti kaut kur slēgtās telpās, un tad cilvēkiem tie jāīsteno dzīvē,” situāciju raksturo nodokļu eksperte Asta Dagile.
Lietuvas parlamentā gan dominē cits viedoklis. Pat pāris simtu miljonu nodoklis dažos gados opozīcijai šķiet par maz, ja salīdzina ar miljardu vai pat pusotra miljarda eiro bankas peļņu šī gada laikā. “Solidaritātes nodoklim, kas, starp citu, ir pagaidu, vajadzēja būt lielākam, jo gribu atgādināt, ka Finanšu ministrijas, valdības pieņemtā formula ir valdības panākta kompromisa formula diskusijās ar komercbankām,” sacīja Seima deputāts Andriuss Mazuronis.
Ieviešot pagaidu solidaritātes iemaksu bankām, Lietuvas valdība cer kopumā iegūt aptuveni 400 miljonus eiro. 243 miljonus paredzēts novirzīt drošības stiprināšanai militāros infrastruktūras projektos.
Spānijā, Ungārijā, Čehijā ir banku virspeļņas nodoklis. Arī Vācijā to apsprieda, taču galu galā no idejas atteicās. Itālijā Džordžas Meloni valdība jau gada sākumā grasījās ieviest šādu nodokli, taču pēc tam plāns “atdzisa”. Ar jaunu sparu tas atdzima augustā, kad Itālija pārsteidza visu Eiropu ar lēmumu ieviest 40 procentu vienreizēju nodokli banku peļņai, taču pēc akciju tirgus sabrukuma valdība krita panikā un samazināja nodokli piecas reizes.
Jūnijā Igaunijas parlamenta Rīgikogu Finanšu komiteja apsprieda vairāk nekā tūkstoš grozījumu piedāvātajās nodokļu reformās. Komitejas priekšsēdētāja Annelija Akermane sabiedriskajam medijam “ERR.ee” sacīja, ka bankām varētu tikt piemērots ienākuma nodoklis 22 procentu apmērā, no kuriem avanss būtu 16 procenti.
Šomēnes diskusijas par vērienīgu nodokļu reformu turpināsies ar jaunu sparu. Pastāv pat četri dažādi nodokļu reformas projekti, starp kuriem būs jāatrod kompromiss, vai arī process var nonākt līdz uzticības balsojumam par valdību parlamentā. Ne tikai nodokļu reforma tricina Igauniju, bet arī skandāls ar premjerministres Kajas Kallasas vīra biznesu Krievijā. Šīs lietas dēļ iespējams uzticības balsojums premjerministrei.
Kamēr Igaunijā jau kopš vasaras sākuma risinās atklātas politiskas diskusijas par nodokļiem, ar kādiem būs jādzīvo līdz 2025. gadam, Latvijā joprojām nav skaidrs, kādas izmaiņas mūs gaida. Kaut cik prognozējami konkrēts ir tikai tas, ka būs akcīzes nodokļa paaugstinājums azartspēlēm, smēķiem un alkoholam.
Maijā arī Latvijas “politikums” sprieda, ka vajadzētu ieviest virspeļņas nodokli, taču šī tēma tika nodota koalīcijas nodokļu darba grupai, no kuras pēc banku lobija spiediena tā ir atgriezusies pavisam citā veidolā - tagad aktuāla ir ideja par iespējamu obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.
“Ņemot vērā apstākļus, šis ir jēdzīgs piedāvājums, kā arī tas neievedīs valsti tiesvedībās, kā tas pašlaik notiek Lietuvā,” ir paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Lietuvas plašsaziņas līdzekļi pagaidām nav vēstījuši par kādiem tiesu darbiem pagaidu solidaritātes nodokļa sakarā, taču nav izslēgts, ka saniknotie Lietuvas baņķieri var būt jau iesnieguši vai iesniegs tiesā kādas prasības.
