Prezidents Alars Kariss intervijā Igaunijas portālam ERR norādījis, ka Kajai Kallasai kā premjerministrei ir pienākums sabiedrībai skaidrot skandālu ap viņas dzīvesbiedra uzņēmējdarbību. Pēc tam prezidents vērtēšot situācijas būtību un lemšot par turpmāko rīcību.
Igaunijas politisko procesu vērotāji jau publiski pauduši viedokli, ka visticamāk K.Kalasa tuvākajā laikā paziņos par savu demisiju.
ERR šonedēļ vēstīja, ka transporta uzņēmums, kas daļēji pieder premjerministres K. Kallasas vīram A. Hallikam, turpinājis strādāt Krievijas virzienā laikā, kad Krievija slepkavo cilvēkus Ukrainā.
"Nedaudz skumji par to runāt, jo šodien mēs svinam Ukrainas neatkarības dienu, bet domāju, ka sabiedrība gaida skaidrojumu no premjeres,” sacīja A. Kariss.
Premjerministre K. Kallasa ir apgalvojusi, ka A. Hallikam nav klientu no Krievijas Federācijas uzņēmēju vidus un ka attiecīgais uzņēmums
tikai palīdz vienam no Igaunijas klientiem pārtraukt ražošanas darbību Krievijā. Viņa trešdien portālam ERR uzsvēra, ka ir premjerministre, nevis uzņēmēja, un tāpat arī viņas vīrs nenodarbojas ar biznesu, tāpēc ar visiem jautājumiem jāvēršas pie uzņēmuma “Stark Logistics”.
Šis uzņēmums, kas daļēji pieder premjerministres vīram, kopš kara sākumā esot nopelnījis 1,5 miljonus eiro.
"Es domāju, ka noteikti ir vēl sīkākas detaļas. Un, ja, pēc viņas teiktā, viņa ir premjerministre, tad viņai tas būtu jāpaskaidro," komentēja A. Kariss.
Parlamenta Valsts aizsardzības komisijas deputāts Raimonds Kaljulaids trešdien norādīja, ka runa ir par uzticību Igaunijai un tās starptautiskajai autoritātei. Šim viedoklim piekrita arī A. Kariss. "Mēs redzam, ka arvien biežāk ir gadījumi, kad sankcijas, par kurām vienojāmies Eiropā, nedarbojas. Nesen bija gadījums ar lauksaimniecības tehnikas pārvadāšanu caur Igauniju. Sankciju gadījumā mums ir jāpārliecinās, ka tās strādā, citādi paši par sevi ņirgāsimies,” piebilda prezidents. A. Kariss atzīmēja, ka tagad K. Kallasai vajadzētu apspriesties ar saviem padomdevējiem, kā rīkoties tālāk. "Premjerministrei pašai jāizlemj, ko viņa darīs tālāk. Tas, par cik nopietnu viņa un viņas kolēģi uzskata šo lietu, būs viņas lēmums.
Man nav visas detaļu, es nezinu, cik tas ir nopietni. Tāpēc es teicu, ka ceru, ka premjere sniegs detalizētākus paskaidrojumus nekā līdz šim," sacīja A. Kariss.
Premjerministres vīra firmas darījumu tēmai ir pievērsušies ne tikai Igaunijas plašsaziņas līdzekļi, bet arī Ukrainas portāli “Obozrevatel” (“Apskatnieks”) un “nv.ua” (“Ukrainas jaunā balss”).
Fonds bez atļaujas ieguvis datus no Iedzīvotāju reģistra Skandāls ar premjerministres vīra uzņēmumu nav vienīgais, kas pašlaik drebina Igauniju.
Šomēnes Igaunijas plašsaziņas līdzekļi informēja, ka fonds “Pere Sihtkapital” Tartu universitātes vārdā bez atbilstošas atļaujas ieguvis tūkstošiem cilvēku personas datus no Iedzīvotāju reģistra. Premjerministre K. Kallasa sacīja, ka saistībā ar šo incidentu ir nopietni jāapspriež datu aizsardzība valstī un “visa šī fondam sniegtā informācija ir ārkārtīgi apkaunojoša”. "Neapšaubāmi, tas grauj uzticību valstij, ka šie dati nav drošās rokās. Uzticēšanās e-pārvaldībai balstās uz pārliecību par tehnoloģijām un to darbību, kā arī pārliecību, ka cilvēku dati tiek aizsargāti. Nav nepieciešams finansiāls zaudējums, jo privātuma pārkāpums pats par sevi jau ir smags pārkāpums," sacīja K. Kallasa. Premjerministre norādīja, ka ikvienam ir tiesības uz privātumu un datus nedrīkst ļaunprātīgi izmantot.
“Skandāls, kas risinās ap nevalstisko organizāciju “Pere Sihtkapital”, kura negodīgi ieguva tūkstošiem igauņu sieviešu personas datus, mums visiem liek uztraukties. Tas parāda, cik viegli var izkrāpt personas datus pat Iekšlietu ministrijai, pārkāpjot gan ētiku, gan likumu. Tas rada nopietnu drošības risku, ne tikai reputācijas kaitējumu,” portālā EER raksta Krīzes izpētes centra vadītājs Hanness Nagels. “Uz datu aizsardzību attiecas drakoniski noteikumi, jo dati, kas nonāk nepareizās rokās, atņem cilvēkiem vai cilvēku grupām viņu privātumu un sliktākajā gadījumā ļauj ar tiem manipulēt, izmantojot draudus. Lai pārvaldītu šos riskus, datus aizsargā likumi: konstitūcija (ģimenes un privātās dzīves neaizskaramība), datu aizsardzības likumi un ES datu aizsardzības direktīva. Kopš 2019. gada Datu aizsardzības likums regulē arī aptaujas politikas veidošanas nolūkos. Un tomēr, izmantojot Tartu universitātes nosaukumu, “Pere Sihtkapital” spēja piekļūt bezbērnu sieviešu, kā arī to sieviešu datiem, kurām ir vairāk nekā divi bērni, tostarp viņu personas kodiem, tālruņu numuriem un e-pasta adresēm. Apvienojumā ar veidlapu, kurā tiek jautāts, cik partneru viņām ir bijis, kāds viņām ir noskaņojums, kāpēc viņiem joprojām nav bērnu un par ko viņas plāno balsot, tas ļauj izveidot pilnīgu un intīmu cilvēku profilu,” norāda H. Nagels. Pārkāpumu vēl nopietnāku padara fakts, ka fonda “Pere Sihtkapital”
padomē ir iekļauti cienījami zinātnieki no vairākām Igaunijas universitātēm. Nav iespējams, ka personām, kuras nodarbojas ar zinātnisko pētniecību, nav zināmi zinātniskās ētikas pamatprincipi un attiecīgā likumdošana. Zaudējot privātumu, var zaudēt reputāciju, darbu un pat dzīvību
Privātuma zaudēšana var izraisīt pazemojumu un izmaksāt cilvēkiem darba vietu pēc tam, kad tiek sabojāta viņu reputācija. Šāda sistemātiska neveiksme var viegli pārvērsties arī par valsts drošības apdraudējumu. Ja šādās aptaujās tiks iekļauti sensitīvās valsts aizsardzības jomās strādājošie, tas varētu radīt apdraudējumu valsts noslēpumam - persona var tikt šantažēta, liekot tai izpaust klasificētu informāciju, draudot publiskot ziņas par tās veselību vai citu delikātu informāciju. Var minēt piemēru no Ukrainas kara, kur Krievijas karaspēka rīcībā bija dati par cilvēkiem, kuri kopš 2014. gada piedalījās Ukrainas teritoriālās integritātes aizstāvēšanā Doneckā un Luhanskā. Rezultātā cilvēki, kuri pirmo reizi iestājās pret Krievijas agresiju pret Ukrainu 2014. gadā, tika uzmeklēti, spīdzināti un noslepkavoti, kad sākās 2022. gada uzbrukums. Šie dati tika izmantoti, lai sastādītu cilvēku sarakstus, un šie cilvēki tika atrasti, iespējams, ne tikai tādēļ, lai nosūtītu signālu citām Krievijas kaimiņvalstīm, tostarp Igaunijai, ka sarakstā ir iekļuvuši tie, kas uzdrošinās iebilst pret Krievijas neoimperiālistu ārpolitiku.
K. Kallasa paziņojusi, ka valsts pienākums ir aizsargāt savu pilsoņu datus un datu aizsardzība ir jāīsteno, lai šādi incidenti nevarētu atkārtoties. Viņa atzinīgi novērtējusi lietas ierosināšanu, apstiprinot, ka valstij šajā izmeklēšanā jābūt caurskatāmai. "Ceru, ka sabiedrība par to tiks konsekventi informēta," paudusi premjere. Pēc viņas teiktā, attiecīgā aptauja esot līdzvērtīga glūnēšanai, ko cilvēki dara savās guļamistabās. "Es paskatījos, kas rakstīts anketā, un es pilnībā saprotu sievietes, kuras jutās traumētas. Jautājumi bija aizskaroši," pauda premjere. Viņa arī sacīja, ka nevar piekrist attieksmei, ka sievietes vienīgā vērtība ir bērnu laišanā pasaulē.
