Situācija veselības nozarē ir akūta, un ja tā netiks risināta, daļa ārstniecības iestāžu pāries uz maksas pakalpojumiem. Tas jau lielā mērā ir noticis.
Intensīvā slimnīcu noslodze apliecina iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas prasa steidzamus papildu finanšu resursus savlaicīga ārstniecības procesa nodrošināšanai. Papildu finansējuma nepiešķiršanas gadījumā slimnīcas būs spiestas slēgt nodaļas, nevarēs veikt pacienta veselības stāvokļa diagnostiku un operācijas, kas savukārt novedīs pie tā, ka pacients laikus nesaņems medicīnisko palīdzību un pieaugs novēršamo nāvju skaits, prognozē veselības nozares speciālisti.
Veselības jomā trūkst naudas, jo naudas nav - nav naudas tāpēc, ka nav naudas.
Nauda kaut kur ir, tikai tā nenonāk līdz pacientiem.
Tikmēr Veselības ministrija, kuras ministre līdz šim ir bijusi “Apvienotā saraksta” deleģētā Līga Meņģelsone, vienā mierā organizēs konferenci, kas izmaksās 56 190,07 eiro. Par šo naudu varētu izmaksāt mēneša algu 31 medicīnas māsai pirms nodokļu nomaksas. Konferencē, kas būs 28. septembrī, paredzētas augstu viesu uzrunas un kafijas pauzes, kurās laikam pasniegs omārus, trifeles, apzeltītas ikru maizītes un franču šampanieti, kas izturēts 40 gadus. Citādi nav saprotams, kā iespējams iztērēt 56 190,07 eiro. Piemēram, ārsts Žoao Žoakims Rodrigešs da Silva Breda brauks uz šo konferenci par Pasaules veselības organizācijas līdzekļiem un Latvijas budžetu nemaz neapgrūtinās. Veselības ministrijas iepirkuma piegādātāja ir Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Līgums ar to noslēgts šā gada 24. jūlijā. Veselības ministre Līga Meņģelsone ir LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces meitas Annas krustmāte, bet nu tas tā - varbūt sagadīšanās...
Šā gada jūnijā vadošais farmācijas uzņēmums “Olainfarm” noslēdza līgumu ar Attīstības finanšu institūciju “Altum” un SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā “Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai”, kas paredz šiem mērķiem kopumā novirzīt 31,75 miljonus eiro. Šajā skaistajā brīdī uzņēmumu apmeklēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone un patētiski izteicās, cik vitāli svarīga ir Latvijas ekonomiskā drošība un attīstība, modernizācija, jauni produkti, jauni eksporta tirgi, investīcijas energoefektivitātē un ražošanas jaudu pārdomāta kāpināšana.
Tik tiešām eksporta tirgi ir svarīga lieta - viens no šiem tirgiem uzņēmumam “Olainfarm” ir Krievija, jo jārūpējas par šīs valsts iedzīvotāju labklājību, sūtot uz brālīgo kaimiņvalsti savas tabletes. Krievi šīs tabletes rij un slavē, un pēc tam iet slepkavot ukraiņus.
Kamēr vispār nav nekādas naudas, lai pastutētu veselības nozari, komercbankas uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) antiinflācijas politikas rēķina turpina neadekvāti pelnīt. ECB ceļ procentu likmes, bet komercbankām nekas nav jādara - tikai jāplēš kuponi no šīs situācijas un jāskaita savā kasē bezstrādes megaienākumi. Normāli būtu, ja bankas šādos apstākļos solidarizētos ar iedzīvotājiem teritorijā, kurā strādā, un padalītos ar savu virspeļņu. Piemēram, Lietuva ir noteikusi bankām nodokli, lai iegūtu aptuveni 400 miljonus eiro savas valsts budžetam.
Ko šajā laikā dara Latvija? Ir plāns nākamajā gadā uzlikt par pienākumu bankām ieskaitīt uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumu, kas varbūt ienesīs budžetam 140 miljonus eiro. Varbūt ienesīs, ja vispār līdz tam tiks. Un tas ir avansa maksājums, nevis nodoklis.
Latvijas valdībai ir svarīgāk iztapt komercbanku lobijam, bet tādas lietas kā hroniska veselības nozares mērdēšana badā nav nekas nopietns.
Ja jaunā Evikas Siliņas valdība kaut ar vienu acs kaktiņu paskatītos, kādos bezjēdzīgos pasākumos tiek šķaidīta valsts nauda un kādas iespējas ir darīt tā, lai dabūtu naudu uz valsts kasi. Ja tā būtu, tad nebūtu nemaz slikti. Taču tas laikam ir par daudz prasīts...
