Par Kremļa asinsnaudu atrod vēlīgas kabatas Rietumu plašsaziņas līdzekļos

© Scanpix/Neatkarīgā

Neveiksmes kara laukā mudina Krievijas vadītājus aizvien lielākus spēkus mest propagandas mašinērijā, lai diskreditētu Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski. Kampaņas mērķis mazināt Rietumu valstu un sabiedrības vēlmi sniegt atbalstu Ukrainai.

Pēdējā mēneša laikā teju vai visā Eiropā it kā kvalitatīvā un respektablā presē, radio un televīzijas kanālos tiek raidīta Putina propagandas tēze par Zelenska it kā sarīkotu “cirka tūri” Eiropā.

Ļoti ietekmīgais Francijas radio un televīzijas kanāls RTL, kas vēsta visai Eiropai un kas izaudzis, transformējoties kādreizējam “Radio Luxembourg”, vienā no saviem raidījumiem pavēstīja, ka Ukrainas prezidents Zelenskis ieradies Elizejas pilī kopā ar savu “lielo ceļojošā cirka tūri” pa Eiropu.

Ukrainas vēstnieks Francijā Vadims Omeļčenko uz to reaģēja ar vārdiem: "Kāds cinisms un netaktiskums, kas nav raksturīgs draudzīgajai franču tautai. Nekādas empātijas, nekādas atbildības izjūtas. Es pieprasu jūs atvainoties manam prezidentam un Ukrainas tautai, kas cieš un cīnās par savu brīvību, bet arī tavu brīvību un iespēju baudīt bezrūpīgu dzīvi.”

Vienlaikus ar RTL tieši tādi paši sižeti par Zelenska “cirka tūri” un tādā pašā mērcē parādījās “RRN media” izdevumos, kas vēsta Vācijā, Itālijā, Spānijā un Serbijā. Volodimirs Zelenskis tika kariķēts ar kolāžu, kur viņam piezīmēta Napoleona cepure - ar domu, ka klauns kas klauns - traks un dumjš.

Norādot uz “cirku” un “klaunādi”, analoģiski raksti un sižeti ir parādījušies arī Dānijas un Vācijas presē.

Tas ir ar domu, lai Rietumeiropas labturīgie mietpilsoņi “sāktu domāt”, vai vajag turpināt atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, no kā nav “nekādas jēgas”.

Ir arī interneta portāli, kas angliski uzdod jautājumu: “Ko no Eiropas grib asiņainais Ukrainas klauns?” Tie gan ir tādi portāli, kuru Krievijas izcelsme ir acīmredzama un nepārprotama. Bet šie portāli ir saturiski plaši - raksta arī par kultūru, sportu un ekonomiku. Lasītājam var rasties iespaids, ka informācijas avots ir it kā ticams.

Krieviem ir tik daudz naudas, ka vistas to neknābā

Krievijai trūkst naudas savas valsts pilsoņu labklājībai, taču naudas resursi, ko tā var atļauties ļaužu mulsināšanai Rietumos, ir teju vai neierobežoti, tāpēc atrodas plašsaziņas līdzekļi, kas ir gatavi ziedot savu nākotnes reputāciju un atskaņot Kremļa naratīvus, jo summas, par kurām tie korumpējas, varētu būt iespaidīgas. Kā pēc “metodisko norādījumu” brošūriņas stāsti par Zelenska “cirku” it kā neviļus vienlaikus izplatās pa gandrīz visu Eiropu - it kā “joks”.

Lai gan joku te nav nekādu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis mēdz apmeklēt ES valstis, lai gūtu finansiālu un militāru atbalstu cīņai pret fašistisko Putina Krieviju, kura katru dienu grauj, iznīcina Ukrainas civilo un militāro infrastruktūru, slepkavo, spīdzina un izvaro Ukrainas iedzīvotājus. Tas ir viņa uzdevums, nevis dzīt jokus.

Pat pašā demokrātijas citadelē atrodas Putina adepti

Kremļa propagandas naratīvi sniedzas arī līdz pašai demokrātijas citadelei ASV, kur virkne ietekmīgu politiķu, bijušo militāristu un žurnālistu dzied vienā stabulē ar Krieviju.

Piemēram, bijušais “Fox News” televīzijas raidījuma vadītājs Takers Karlsons veido jaunus šovus sociālajos tiklos. Pirmajā sērijā, kurai jau no rīta bija gandrīz 100 miljoni skatījumu, Karlsons pauda pārliecību, ka Kahovkas HES aizsprostu esot uzspridzinājusi Ukraina, un nosauca Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par "sasvīdušu, žurkai līdzīgu komiķi - oligarhu, kristiešu vajātāju un investīciju uzņēmuma "BlackRock" draugu". Karlsons jau sen slavina Krieviju un skeptiski izsakās par NATO. 2019. gadā Baltijā sašutumu izsauca viņa prātojumi, vai ASV interesēs ir sākt kodolkaru Latvijas dēļ un novirzīt ievērojamas summas tādiem mērķiem kā Igaunijas "teritoriālā integritāte".

Vēl ir tāds Glens Grīnvalds, kas izvirza negodīgus, populistiskus argumentus pret ASV atbalstu Ukrainai.

Grīnvalda tiešsaistes sarunu šovs piesaista simtiem tūkstošu skatījumu. Decembrī Takera Karlsona šovā Grīnvalds sacīja: “Es jautāju kopš februāra, kādā veidā Amerikas pilsoņu dzīve tiks būtiski uzlabota? Kā jūs vai jūsu ģimenes dzīvības tiks aizsargātas vai veicinātas, nosūtot desmitiem miljardu dolāru, kas šobrīd pārsniedz 100 miljardus ASV dolāru karam Ukrainā?”

Grīnvalds apiet faktu, ka Ukraina pašlaik ziedo savas dzīvības, lai Krievijas agresija nevarētu izplatīties tālāk pasaulē un apdraudēt ne tikai Eiropu, bet arī ASV.

Kenediju klana atvase kā Krievijas “propagandons”

Visnepatīkamākais, ka, Krievijas pavadā velkoties un atskaņojot Kremļa naratīvus, politiski kampaņo demokrātu (ne republikāņu!) politiķis un kandidāts nākamajās prezidenta vēlēšanās Roberts T. Kenedijs juniors. Viņš ir no labas ģimenes - ASV prezidenta Džona Kenedija brāļadēls. Taču jau ilgu laiku pauž absolūtus murgus, piemēram, par it kā kovida mērķi uzbrukt melnādainiem cilvēkiem, saudzējot aškenazi ebrejus un ķīniešus. Tagad viņš aicina Ukrainu uz dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas ir absolūti neiespējami pašreizējā situācijā, kad Krievija ir okupējusi Krimu un plašas teritorijas Ukrainas austrumos. Par kādu dialogu var būt vispār runa?

Pedofils kā eksperts par Ukrainas kara tēmu

Vēl ir arī virkne bijušo ASV militāristu un ierēdņu, kuri, pateicoties Krievijas naudai, cer uz labu atspaidu vecumdienās. Te jāizceļ bijušais jūras kājnieks, kurš astoņdesmitajos gados ir nostrādājis aptuveni 12 gadus, pēc tam 90. gados pārcēlās uz Apvienoto Nāciju Organizāciju par ieroču inspektoru. Skots Riters ir arī dzimumnoziedznieks, kurš pavadīja 5,5 gadus cietumā pēc tam, kad tika pieķerts pedofilijā. Taču Krievijas mediji izceļ viņa militāro un izlūkošanas karjeru, nevis pedofiliju. Riters ir dezinformators, kura stāstījumus allaž ar prieku citē Krievijas mediji. Lai vai kā Ukraina turas, Eiropas un Ziemeļamerikas valdības turpina sniegt tai visu veidu atbalstu. Lai vai kā, antiukrainisku mediju un politikāņu vieta paliks pie ratiem marginālā nomalē. Ukraina uzvarēs!

No komiķa par prezidentu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš bija aktieris un komiķis. 1998. gadā viņš guva popularitāti kopā ar studijas “Kvartal 95” komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla “Radu būšana” producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla “Tautas kalps” autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu.

Paradoksālā kārtā Zelenskis no komiķa konvertējās par īstu Ukrainas prezidentu, uzvarot 2019. gada prezidenta vēlēšanās ar pārliecinošu 73,21% rezultātu otrajā kārtā. Ukraiņu tauta atzina, ka uzticas viņam vairāk nekā “nopietnajiem politiķiem”. Pēcāk, kad Krievija uzbruka Ukrainai, izrādījās, ka Zelenskis ir ne tikai nopietns prezidents, bet ir faktiski paraugs visas civilizētās pasaules “politikumam”, kādam jābūt īstam, izcilam valsts prezidentam. Bija “klauns”, tagad ir Prezidents ar lielo burtu.

Te neviļus nāk prātā pretēji gadījumi: Francijas bijušais prezidents Nikolā Sarkozī intervijā laikrakstam "Le Figaro" pieļāva, ka Krievijas-Ukrainas karu varētu izbeigt, panākot kompromisu ar Krieviju, arī sarīkojot jaunus referendumus okupētajās teritorijās. Stāstot publikai šādas blēņas, Sarkozī demonstrē sevi kā klaunu, par kura izteikumiem jāsmejas. Naivi klauniskā lomā sevi nostādīja arī pašreizējais Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš nemitīgi zvanīja Putinam un gudroja, kā Putins varētu “saglabāt seju”. Tagad gan, gods kam gods, Makrons nemitīgo zvanīšanu ir atmetis.