Pagājušā gada jūlijā Eiropas Centrālā banka pirmo reizi 11 gadu laikā paaugstināja procentu likmes. Septembrī sekoja lielākais procentu likmju kāpums ECB vēsturē. Pēc tam tas vairākkārt turpinājās arī nākamajās padomes sēdēs.
Jūlijā ECB jau devīto reizi gada laikā nolēma paaugstināt procentu likmes; šoreiz kāpums bija par 0,25 procentiem. Galvenā bāzes
procentlikme paaugstināta līdz 4,25%, savukārt depozīta likme uz nakti paaugstināta līdz 3,75%. Jaunās likmes stājās spēkā 2. augustā.
Šādu manipulāciju jēga ir ietekmēt ES valstu ekonomiku tā, lai tiktu samazināta inflācija. ECB mērķis ir nodzīt inflāciju lejā līdz 2% līmenim. Šāda ECB politika ļauj komercbankām gūt milzīgu virspeļņu. Piemēram, Latvijas lielākās bankas “Swedbank” šā gada pirmajā pusgadā nopelnītais 131 miljons eiro izrādījās par 84 miljoniem vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Tāpat arī pārējās komercbankas ir ievērojami kāpinājušas peļņu.
Rodas nesaprotama un netaisnīga situācija - bankas (un vēl enerģētikas uzņēmumi) gūst fantastisku peļņu, kamēr pārējā tautsaimniecība tikai maksā.
14. septembrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomei ieplānota sapulce par monetāro politiku, bet 28. septembrī - Ģenerālpadomes sēde Frankfurtē. Viens no ECB padomes locekļiem ir arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
“Neatkarīgā” viņam uzdeva jautājumu, vai viņš plāno balsot par likmju tālāko paaugstināšanu vai par “pauzes” ieturēšanu. Vai iepriekšējie lēmumi par likmju celšanu sasniedza savu mērķi?
LB prezidents Mārtiņš Kazāks ar LB preses sekretāra Jāņa Silakalna starpniecību atbildēja: “Kā jau esmu iepriekš uzsvēris, un tas ir spēkā, un to ir teikusi arī ECB prezidente Kristīne Lagarda, katrā ECB padomes sēdē lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz jaunākajiem eiro zonas ekonomikas datiem, un līdz sēdei vēl ir laiks, kurā tiks publicēti vairāki nozīmīgi rādītāji, tajā skaitā HICP (patēriņa cenu harmonizēto indeksu) ātrais novērtējums. Ņemot vērā šos datus, kā arī jaunākās, septembrī izstrādātās eiro zonas ekonomikas attīstības prognozes, kas būs pieejamas uz sēdi, tiks pieņemti monetārās politikas lēmumi.”
LB vērš uzmanību uz to, ka ECB padome un tās atsevišķi locekļi, ECB vai Latvijas Banka, vai kāda cita centrālā banka nelemj par EURIBOR likmēm. ECB padome, īstenojot monetāro politiku eiro zonā, nosaka trīs centrālās bankas likmes - galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi. Savukārt EURIBOR ir naudas cenas indekss.
EURIBOR ir saīsinājums no “Euro Interbank Offered Rate”. Tā ir vidējā procentu likme, ar kādu Eiropas bankas aizņemas līdzekļus cita no citas Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū. Faktiski EURIBOR ir pirkuma cena, kas bankai jāmaksā par īstermiņa aizdevumu, tāpēc to bieži dēvē par "naudas cenu”, paskaidro LB.
Kāpēc joprojām tiek celtas likmes, lai arī inflācijas rādītājs būtiski krīt? Jo bažas rada pamatinflācijas rādītāji ((HICP inflācija, izslēdzot enerģijas un pārtikas cenas), kas liecina par inflācijas iesakņošanās risku. Mārtiņš Kazāks uzsver, ka ECB padome rīkosies atbilstoši tās mandātam, lai iespējami ātri panāktu inflācijas atgriešanos mērķa - 2% - līmenī, jo inflācija ietekmē visu sabiedrību, it īpaši mazāk turīgos iedzīvotājus.
Mazāk turīgie iedzīvotāji ir partiju politikas un valdības tēma un maize. Diemžēl joprojām nav skaidrs, cik partiju veidos nākamo Ministru kabinetu - piecas, četras vai trīs. Politiķu pašreizējā prioritāte ir nevis ekonomika un labklājība, bet tas, kuri politiskie spēki iegūs kādus amata krēslus. Viss pārējais pēc tam.
Diezgan iespējams, ka arī jaunajā Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība” (JV)) valdībā amatu saglabās līdzšinējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Jebkurā gadījumā finanses paliks JV lauciņš un saglabāsies pēctecība. Taču A. Ašeradena aktuālā prioritāte būs budžeta ieņēmumi un izdevumi, un nodokļu politika, kurā jau iezīmēta akcīzes nodokļa paaugstināšana, bet par citiem nodokļiem vēl nevar zināt. Vismazāk kaut kas zināms par ārkārtas, virspeļņas vai solidaritātes nodokļa uzlikšanu komercbankām.
Lietuva solidaritātes nodokli ieviesa jau maijā. Arī Latvijā sākotnēji skanēja politiķu runas par šāda nodokļa vajadzību. Pat A. Ašeradens pieļāva, ka šāds nodoklis var tikt ieviests. Taču jautājums tika nodots koalīcijas nodokļu darba grupai, kur tas, kā jau bija paredzams, tika atlikts tālā plauktā un “noslīka”.
Tāpat bija paredzams, ka Latvijas “politikums” starplaikā tiks pamatīgi apstrādāts no komercbanku lobija puses, jo būtu naivi domāt, ka baņķieri degs kvēlā vēlmē dalīties ar peļņu. Cīņa ir bijusi ne tikai “zem deķa”, bet arī atklātā formā, sabiedrības viedokļa veidotājiem cenšoties pierādīt tautai, ka virspeļņas nodokļa dēļ valsts teju vai sabruks vai vismaz pazaudēs reputāciju.
Pašlaik ideja par virspeļņas nodokli jau vairs nav aktuāla, bet tiek runāts par iespējamo obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas - kā Igaunijā. Lai gan avanss ir tikai avanss un nav nodoklis, arī šis risinājums diezin vai ir komercbankām tīkams. Tomēr tām pieciešamāks nekā virspeļņas nodoklis.
Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro. A. Ašeradens intervijā TV3 skaidroja, ka šāds piedāvājums ir pārrunāts Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupā un guvis atbalstu.
ECB pret inflāciju vērstā politika ir radījusi acīmredzamu disfunkciju - komercbankas izmanto procentu likmju kāpšanu, lai pelnītu “gandrīz neko nedarot” - “bezstrādes ienākumi”. Taču arī komercbankām, tām, kas kādā teritorijā ar tās iedzīvotājiem domā strādāt ilgtermiņā, jāsaprot, ka vajag pret šiem iedzīvotājiem piekopt kādu nebūt sociālās atbildības politiku.
Valdības spiediens vai lūgums padalīties ar peļņu nav tāpēc, lai “atkulakotu” komercbanku “resnos baņķierus”, bet lai ievirzītu valsts finanšu asinsritē līdzekļus, lai notiktu kreditēšana un uzņēmējdarbības attīstība. Arī baņķieriem ilgākā termiņā nerentēsies strādāt Latvijā, ja te būs tuksnesis. Tuksnesī nav pārāk izdevīgi apkalpot kontus, ja nav cilvēku, kuriem šie konti ir.
Acīmredzot beigu galā bankas piekritīs avansa maksājumiem, bet tas nebūs tūlīt, jo labāk ir apgrozīt naudu, nevis steigties to nodot valsts rīcībā. Tāpēc šī lieta ir muļļāta un turpinās tās stiepšana garumā.
Skaidri var redzēt, kur ir Latvija un kur ir Lietuva - Lietuvā lēmums par problēmu tika pieņemts maijā; Latvijā ir tāda pati problēma, taču par risinājumu spriedīs kaut kad rudenī un ziemā.
