Polijā būvēs daudz mazu kodolreaktoru

© Publicitātes foto

Enerģētikas krīze, ko raisīja sērgas pandēmija un ir paturpinājis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas valstīm ir likusi domāt, kādus alternatīvus enerģijas avotus varētu izmantot. Viens no šiem avotiem ir mazas atomelektrostacija

Tās ir daudz mazākas gan aizņemtās teritorijas, gan izmēru, gan jaudas ziņā, un ar tām nevar notikt tik bīstamas milzu avārijas kā Černobiļā vai Fukusimā.

Kamēr Vācija slēdz ciet, Polija plāno atvērt

Dažādu valstu politiķu uzskati par atomenerģētiku atšķiras. Piemēram, Vācija aprīlī slēdza pēdējās lielās atomelektrostacijas, un arī pret mazajām Vācijā ir skeptiska nostāja.

Turpretī Polijā mazo atomelektrostaciju plānošana un projektēšana rit pilnā sparā.

Šonedēļ uzņēmums “Orlen Synthos Green Energy” iesniedza vēl divus papildu pieteikumus Vides aizsardzības ģenerāldirektorātam, lai tas pieņemtu lēmumu par vidi. Runa ir par Vloclaveku un Ostrolenku, kur iecerēts būvēt mazus kodolreaktorus jeb SMR.

Vides aizsardzības ģenerāldirektors jau apstrādā aprīļa beigās iesniegto pieteikumu par SMR būvēšanu pie Stavi Monovskas.

2023. gada 15. jūnijā uzņēmums informēja, ka vides aizsardzības ģenerāldirektors ir uzsācis lietvedību, lai izdotu vides lēmumu BWRX-300 reaktora būvniecībai Stavi Monovskā.

Stavi Monovska ir viena no septiņām vietām BWRX-300 reaktoru būvniecībai, ko Vides aizsardzības ģenerāldirektorāts norādīja šī gada aprīlī. Pārējās sešas ir: Ostroleka, Vloclaveka, Dabrova Gornica, Krakova, Nova Huta un Tarnobžega Stalova Volas speciālajā ekonomiskajā zonā pie Varšavas. Tika uzsvērts, ka darbs vēl turpinās un tiek izpētītas vēl citas potenciālās vietas mazo atomelektrostaciju celtniecībai.

Līdz 2030. gadam “Orlen Synthos Green Energy” ir jāizbūvē vismaz viena BWRX-300 tehnoloģijas iekārta, kas būs otrā šāda veida iekārta pasaulē pēc kanādiešu Darlingtonas. Pirmo BWRX-300 reaktoru uzbūvēs Kanādā, pēc tam Polijā

Pirmo BWRX-300 reaktoru paredzēts uzbūvēt Darlingtonas atomelektrostacijā Kanādas Ontārio provincē, un tā celtniecība jāpabeidz 2028. gadā. “Orlen Synthos Green Energy” plāno būvēt BWRX-300 reaktoru parku Polijā, paredzot, ka pirmajam tā blokam jābūt gatavam līdz šīs desmitgades beigām.

Arī Igaunijā būs maza, gaumīga atomstacija

Līdzīgi kā Polijā, arī Igaunijā iet uz priekšu pirmās mazās atomelektrostacijas būve.

Portāls WNN (“World Nuclear News”) februārī vēstīja, ka Igaunijas uzņēmums “Fermi Energia” ir izvēlējies “GE Hitachi Nuclear Energy” (GEH) BWRX-300 mazo modulāro reaktoru potenciālai uzbūvēšanai savā valstī līdz 2030. gadu sākumam. Tika izskatīti divi citi mazo atomstaciju modeļi.

“Fermi Energia” izpilddirektors Kalevs Kallemets sacīja: "Konkrētais reaktora modelis ir daudz mazāks par mūsu ziemeļu kaimiņu atomelektrostacijās izmantotajiem. Tas ļauj nodrošināt lielāku drošību, zemākas izmaksas un īsāku būvniecības laiku. Vienlaikus var paļauties uz kaimiņu pieredzi un piedāvāt patērētājam tīru elektroenerģiju par pieņemamu un stabilu cenu.”

Savukārt GEH prezidents un izpilddirektors Džejs Vilmans norādīja: “Mēs esam pagodināti, ka “Fermi Energia” ir izvēlējusies mūsu mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju, lai palīdzētu Igaunijai sasniegt tās energoapgādes drošības un klimata mērķus.” "Polijas, Zviedrijas un citu Eiropas uzņēmumu BWRX-300 izvēle sniedz pārliecību, ka izvēlētās tehnoloģijas kompetence un piegādes ķēde Eiropā būs pietiekama," sacīja Kallemets. “Fermi Energia” skaidro, ka, lai Igaunijā uzbūvētu atomelektrostaciju, ir nepieciešams parlamenta - Rīgikogu - lēmums apstiprināt kodolenerģijas izmantošanu valstī. Tāpat jāizstrādā speciāls valsts plāns, lai atrastu piemērotu vietu stacijai, kā arī jāizstrādā kodolenerģijas likumdošana. "Mēs esam izanalizējuši visu turpmāko darbu un uzskatām, ka ir reāli saražot Igaunijā uzticamu, tīru un pieejamu kodolenerģiju līdz 2031. gada Ziemassvētkiem, kam vajadzētu būt arī sabiedrības interesēm un valsts klimata mērķiem," sacīja Kallemets. "Saprotams, ka šis mērķis prasa nopietnu piepūli gan no valsts, gan no "Fermi Energia".”

Latvijai nav pat plānu

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, atomelektrostacijas (AES) darbojas 12 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tajās tiek saražoti aptuveni 20-25% no elektroenerģijas pieprasījuma. Lielākā daļa no kodolreaktoriem, kas darbojas Eiropas Savienībā, būvēti pagājušā gadsimta 70.-80. gados, tāpēc viens no lielākajiem uzdevumiem ir nokalpojušo AES energobloku aizvietošana ar jauniem. Šī

kodolenerģētikas sektora modernizācija jau rit pilnā sparā. Pagājušajā gadā Somijā ekspluatācijā tika nodots Olkiluoto AES jaunais energobloks, līdzīga energobloku modernizācija notiek Francijā un Slovākijā. AES kodolreaktoru būvniecību gatavojas atsākt arī Čehija, Bulgārija, Rumānija un Ungārija.

Ārkārtīgi lieli plāni par kodolenerģētikas attīstību ir Polijā, kur valdība paziņojusi par 6-9 GW lieljaudas AES energobloku celtniecību.

Ir arī vairākas privātu uzņēmumu iniciatīvas izbūvēt mazas jaudas modulārus kodolreaktorus Viena no šādām iniciatīvām Polijā ir jau minētie “Orlen Synthos Green Energy” plāni.

Latvijā pagaidām nav dzirdēts par nopietnām iniciatīvām būvēt mazas atomstacijas, tomēr nav tā, ka par to vispār nebūtu domāts. Pagājušajā gadā 13. Saeima, veicot grozījumus Enerģētikas likumā, drošs paliek nedrošs, iekļāva arī normu, ka enerģētikas uzņēmumiem jānodrošina infrastruktūra pieslēgumiem pie AES.

Atomelektrostacijas (AES) izveidošana Latvijā varētu prasīt vismaz 15 gadus. Šādu uzskatu pagājušā gada maijā konferencē "Nukleārā enerģija Latvijā" pauda eksperts Gunārs Valdmanis, norādot, ka nepieciešams izveidot gan uzraudzības institūcijas, gan izglītības programmas.

Komentāri

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais