Rīt pie Ministru Kabineta piketēs mežu audzētāju un kokrūpniecības nozares organizācijas, prasot novērst Latvijas meža nozares nostādīšanu būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un paredzēt taisnīgas kompensācijas, veidojot jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus. Piketam, iespējams, piepulcēšoties arī lauksaimnieku organizācijas. Kas piecēlis kājās nozari un ir pieaugošās neapmierinātības pamatā?
Šādu mežinieku rīcību šoreiz izprovocējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais un februāra sākumā publiskajai apspriešanai nodotais informatīvā ziņojuma projekts “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”. Ziņojuma sabiedriskā apspriešana noslēgusies februāra beigās, un pikets liek manīt, ka VARAM un meža organizāciju, bet ne tikai to, diskusijās kompromisu rast nav izdevies.
Ziņojumā ir vērienīgās vairāku gadu garumā ilgušās biotopu kartēšanas rezultātu apkopojums un modelēti tālākie scenāriji, ko ar to visu tālāk darīt. VARAM plānotās tālākās darbības raisījušas nopietnu satraukumu, uzdodot jautājumu, vai jau tā vārgā Latvijas ekonomika ir gatava šādam ilgtermiņa šokam, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
Izskatās, ka Latvija arī skrējienā pretim Zaļajam kursam grib būt pirmā, jau pirmajos metros izšaujot visu pulveri, tomēr aizmirstot, ka tas, visticamāk, būs maratons, bet pats skrējējs nav diez ko labā formā.
Ziņojumā tautsaimniecības ietekmes aspekti aizskarti visai maz un uzmanīgi, pirmkārt, nenosaucot kopējo ietekmēto platību apmēru. Tomēr nosauktie skaitļi runā paši par sevi. Koksnes resursu pieejamības izmaiņas samazināsies līdz pat 2,44 milj.m3 gadā, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar 2021. gadu. VARAM aplēsē nozarei būs jāsamazina līdz pat 7500 darba vietu. Sākotnēji koksnes resursu pieejamības kompensācija bija plānota no Krievijas un Baltkrievijas, taču kara dēļ skaidrs, ka par to jāaizmirst. Vai kāds cits variants nācis vietā, nav zināms, bet visticamāk visi citi būs krietni dārgāki. Kompensācijām nepieciešamais finansējums varētu palielināties līdz pat 27 milj. eiro/gadā, turklāt pie esošajām likmēm nevienā no scenārijiem kompensāciju likmes nenosedz zaudēto tīro tagadnes vērtību. Turklāt izvērtējumā modelēta tikai koksnes ieguvei pieejamās platības un to izmaiņas, bet nav ņemti vērā citi mežsaimniecības attīstības virzieni, piemēram, augstvērtīgāka mežaudžu audzēšana vai intensīvāka mežkopība.
Nozares organizācijām ir arī savi, visai iespaidīgi aprēķini: vērienīgā biotopu aizsardzība tiek lēsta pat ap 400 000 ha platībā, kuras vērtība varētu būt 1,92 miljardi eiro. Nav izvērtēta arī ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, it īpaši tajos novados, kur kokrūpniecība sastāda nozīmīgu ekonomiskās aktivitātes īpatsvaru. Savukārt nozare aplēsusi, ka nāktos samazināt līdz pat 10 000 darba vietu, akcentējot, ka tie būs tieši reģioni, kur tas notiks, un kur darbavietu jau tāpat trūkst.
TAP portālā var iepazīties ar dažādu organizāciju vērtējumu VARAM piedāvātajiem risinājumiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iebildusi pret ziņojuma tālāku virzību, akcentējot, ka VARAM plāns faktiski paredz īstenot maksimāli iespējamo scenāriju, vispār nevērtējot tautsaimniecības nozaru attīstības intereses. Informatīvajā ziņojumā tiek pieminēti tikai daži rādītāji attiecībā uz iespējamo ietekmi uz mežsaimniecību, bet nav novērtēta ietekme uz koksnes pārstrādes jomu, nav aktualizēta situācija, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus.
Vairākas nozares organizācijas akcentē ģeopolitisko aspektu. Ekonomika cietīs zaudējumus, uzņēmēji pēc pārciestās Covid-19 piegāžu ķēžu un energoresursu krīzes būs pakļauti kārtējam šokam, darbu zaudēs vairāki tūkstoši cilvēku reģionos, kur “Jaunā Vienotība” pašlaik uzstājīgi virza mazo skolu slēgšanas plānu, taču visbūtiskāk - politiski nespējot piedāvāt līdzsvarotus risinājumus tiek sanaidotas dažādas sabiedrības grupas - vides aizsardzības un klimatneitralitātes aktīvisti nostādīti pret lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.
AS “Latvijas valsts meži” iebilst pret informatīvā ziņojuma tālāku virzīšanu, norādot, ka ne informatīvais ziņojums, ne protokollēmuma projekts nepiedāvā rīcības, kas uzlabo saimnieciskās darbības vides prognozējamību, un neveicina efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Uzņēmums norāda, ka samazināsies valstij maksājamo dividenžu un nodokļu apjoms vismaz par 100 milj. eiro vidēji gadā, kā arī samazināsies pievienotā vērtība Latvijā ražotiem koksnes produktiem, samazinot arī Latvijas eksporta apjomu par 600-800 milj. eiro.
Tomēr visneskaidrākais ir kompensāciju jautājums. Nozares organizāciju ieskatā nedrīkst virzīt šo plānu, kamēr nav pieņems skaidrs un tiesiski regulēts risinājums ES biotopu aizsardzībai. Kā var noprast, pašlaik kompensācijai plānoti vien daži simti eiro par hektāru, kad meža faktiskā vērtība var sniegties no 15 līdz pat 20 tūkstošiem eiro par hektāru. Latvijas Meža īpašnieku biedrība norāda, ka taisnīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem ir jānosaka, aprēķinot audžu tīro tagadnes vērtību. “Attiecībā uz ES nozīmes biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu, nav norādītas kādas darbības paredzēts aizliegt un kādas atļaut ES nozīmes biotopu platībā, un cik lielas platības ar konkrētiem aprobežojumiem katrs konkrēts scenārijs ietver. Bez šādas informācijas iekļaušanas informatīvā ziņojuma tālāka virzības nebūtu pieļaujama,” norādīts biedrības atzinumā. Arī LOSP vērsis uzmanību, ka jebkādi papildus ierobežojumi kas tiks uzlikti zemes īpašniekiem pieļaujami tikai ar viņu piekrišanu, vai paredzot kompensācijas kas sedz saimnieciskās darbības radītos zaudējumus. Pat Latvijas Dabas fonds, kopumā augsti novērtējot VARAM darbu un šī ziņojuma virzību, stingri vērsis uzmanību, ka VARAM sagatavotais nav visaptverošs un pilnvērtīgs scenāriju ietekmes uz tautsaimniecību atspoguļojums. Biedrība “Zemnieku saeima” aicinājusi nesteigties ar informatīvā ziņojuma virzīšanu Ministru Kabinetā un izvērtēt citu valstu sniegtās pozīcijas. Atsevišķi signāli liecina, ka informatīvajā ziņojumā piedāvātos risinājumus neatbalstīs zemkopības ministrs Armands Krauze.
Organizāciju pamatotas bažas kārtējo reizi apliecinājusi Latvijas hronisko problēmu - VARAM nespēju kādu atsevišķu jautājumu vērtēt plašākā redzējumā, un jēdzīgā sadarbībā atrast Latvijai labāko risinājumu, kā izpildīt ES prasības, nekaitējot Latvijai un tās uzņēmējiem un nepasliktinot tās iedzīvotāju labklājības līmeni.
