Pērnā gada decembrī “Neatkarīgā” aizsāka diskusijas par kodolreaktora būves nepieciešamību Latvijā. Beidzot kodolenerģijas tēma nonākusi arī līdz politiķu dienaskārtībai –Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina izvērtēt kodolenerģijas attīstību – Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā" jau tiek analizēts Saeimas apakškomisijā.
Pērnā gada nogalē kodolfizikas zinātņu doktors Agris Auce TV raidījumā “Nra.lv sarunas” skaidroja, kādēļ izplēnēja savulaik iecerētais kodolreaktora būves projekts Latvijā un kādēļ Igaunija tik ļoti cīnās par kodolenerģijas projekta realizēšanu.
Šonedēļ TV raidījumā “Nra.lv sarunas” Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš paziņoja: “Sabiedrībai vajag biežāk stāstīt, ka tā tiek muļķota, iegalvojot, ka atomenerģētika nav “zaļās enerģētikas” sastāvdaļa. “Zaļāku” enerģiju par atomenerģiju ir grūti iedomāties. Tas ir viens no enerģijas veidiem, ja mēs negribam pirkt fosilos resursus no Krievijas.”
Līdzīgās domās ir arī Saeimā un valdībā pārstāvētā ZZS.
“Pašlaik ir smaga ģeopolitiskā situācija, tomēr nevajadzētu ļauties, lai tās dēļ tiek bremzēta tautsaimniecības attīstība. Latvijai trūkst lielu, ambiciozu projektu, kas varētu veidot izrāvienu tautsaimniecībā, kas varētu likvidēt to atpalicību, kas Latvijai ir salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu,” saka ZZS politiķis Jānis Dinevičs.
“Ja nebūs lētas enerģijas, nebūs arī izrāviena tautsaimniecībā, tādēļ galvenais ambiciozais mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par enerģijas eksportētājvalsti, nevis importētājvalsti. Importētājvalsts nekad nevarēs panākt Latvijā zemu elektroenerģijas cenu, jo tie, kas ražo, tie parasti arī vairāk vai mazāk šo cenu nosaka.
Pieeja ražot ar atjaunināmajiem resursiem ir pareiza, taču ne pilnīga, jo saule nespīd vienmēr un vējš nepūš vienmēr, un balansēšana ar starpsavienojumiem nav tas lētākais risinājums.
Ir nepieciešamas bāzes jaudas Latvijā, un Latvijai jākļūst par eksportētājvalsti, turklāt eksportam jānotiek 24 stundas diennaktī un visu gadu, nevis tad, kad labi griežas hidroelektrostaciju turbīnas, spīd spoža saule un pūš stiprs vējš.
Lai to realizētu, viens no risinājumiem ir modulārie kodolreaktori, kuri pašlaik pasaulē aizvien vairāk tiek plānoti pielietošanai. To dara arī mūsu kaimiņi igauņi.
Ja Latvija būs ar zemām bāzes jaudām, mēs nenoteiksim cenu līmeni, mēs nekļūsim par tiem, kas zemās cenas izmantos ūdeņraža ražošanai, “ūdeņraža ekonomikai”, neražos arī sintētisko degvielu. Līdz ar to ir tapis ZZS piedāvājums izvērtēt kodolenerģijas ražošanas iespējas Latvijā,” paskaidro J. Dinevičs.
Partija ZZS uzskata, ka elektroenerģijas izmaksu samazināšanai jāizskata arī atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespēja. Partiju apvienības valde uzskata, ka Latvijai ir jāizmanto visas iespējas elektroenerģijas ražošanas jaudu deficīta novēršanai, meklējot risinājumus jaunu jaudu ģenerēšanai.
"Tostarp izskatāms ir jautājums par AES būvniecību, ko saskaņā ar nesen veiktu aptauju atbalstītu vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju," norāda partiju apvienībā.
ZZS valdes pasūtītā pētījumā noskaidrots, ka 21,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju noteikti atbalstītu ideju, ka Latvija būvētu pati savu atomelektrostaciju. 28,9% respondentu drīzāk atbalstītu šādu ieceri. Savukārt 36,8% iedzīvotāju drīzāk vai noteikti neatbalstītu šādu ideju, bet 12,7% bija grūti formulēt savu nostāju šajā jautājumā.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā" nonācis līdz diskusijām Saeimas apakškomisijā, atzīmē partiju apvienībā.
"ZZS ir pārliecināta, ka enerģētiskās neatkarības jautājumā Latvijai ir jāizmanto Eiropas Savienības līdzekļi, lai novērstu elektroenerģijas ražošanas jaudu deficītu, kas ļautu samazināt elektroenerģijas izmaksas. ZZS uzskata, ka Latvijai jākļūst par elektroenerģijas eksportētājvalsti, attīstot arī spējas ražot un eksportēt ūdeņradi un sintētiskās degvielas ar augstu pievienoto vērtību," teikts politiskā spēka paziņojumā.
Ziņu aģentūra LETA ir vēstījusi, ka KEM plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.
J. Dinevičs nesen ticies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem un vaicājis viņiem, ko viņi domā par atomelektrostacijas būvi Latvijā. Atbilde bijusi, ka pie šā jautājuma vajadzēja sākt strādāt jau vismaz divus gadus agrāk.
Bet pats galvenais, vai būs atbalsts no Latvijas iedzīvotājiem? J. Dinevičs atsaucas uz ZZS pasūtītās un SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, kur atbalsts kodolenerģijai Latvijā kopā ir vairāk nekā 50%.
Tas ir necerēti augsts rādītājs, ņemot vērā lielo skepsi, kas sabiedrībā pagaidām ir vērojama. Taču ir otra medaļas puse - liela daļa cilvēku uzskata, ka AES var būvēt, “bet tikai ne pie manis”.
Un tad ir loģiskais nākamais jautājums, ka visi ir sašutuši par augstajām elektroenerģijas cenām, taču negrib redzēt ne saules paneļus, ne vēja parkus. Pat godājamais Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle nevēloties no sava loga skatīties uz vēja turbīnām.
Kodolenerģija šķiet diezgan neskaidra vīzija, taču no kurienes lai rodas pietiekami lēta elektrība?
Tāpēc ir jāizvērtē AES būves iespējas - vai nu pašiem, vai sadarbībā ar igauņiem. Ar Igauniju jau komunikācija šajā jautājumā ir notikusi, un tā noteikti turpināsies.
“Igaunijā ir nosprausts mērķis uzbūvēt divas modulārās kodolstacijas, kur katrai jauda būs 300 megavati. Ja Latvija piebiedrotos šai idejai un tad rīkotu kopīgu iepirkumu, būvējot arī Latvijā AES, tad, pērkot četras modulārās stacijas, varētu dabūt daudz lielākas atlaides nekā divām. Parādītos arī kopīgas iespējas apsaimniekot, gatavot speciālistus, rūpēties par izejvielām un atkritumu glabāšanu - tas būtu efektīvs sadarbības modelis, kas veicinātu attīstību un enerģētikas neatkarību. Šīs AES nebūs tādas kā Čornobiļā vai Fukušimā, kur ir notikušas lielas katastrofas. Tās ir jaunas paaudzes tehnoloģijas. Tās ir pietiekami ātri uzceļamas. Drošības zona ap tām būs ievērojami mazāka nekā ap lielajām AES - nu varbūt pāris kilometri. Iepriekšējo paaudžu AES ir lielas problēmas, tāpēc ka tām nepieciešama milzīga pastāvīga noslodze, kamēr modulārajām pietiks ar divreiz 300 megavatiem, lai tas atbilstu minimālajam valsts elektroenerģijas patēriņam. Bažas par modulāro AES drošību ir ievērojami mazākas. Šķiet, ka Kanāda būs pirmā, kas tādu uzbūvēs. Igaunija gribētu būt otrā, bet vēl nevar zināt, vai tas izdosies,” pauda J. Dinevičs.
Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes profesors Oļegs Linkevičs “Neatkarīgajai” sacīja: “Šķiet, ka Igaunijā šāds projekts ir daudz reālistiskāks un tuvāks realizācijai. Abās valstīs top ziņojumi, taču Igaunijā pie tā strādā 40 zinātnieki. Balstoties uz šo ziņojumu,
Igaunijā plāno balsojumu Igaunijas parlamentā. Tas, iespējams, notiks pavisam drīz - varbūt jau šomēnes, varbūt aprīlī.
Igaunijā ir arī privāts investors “Fermi Energia”, kam akcionāru sastāvā ir nopietni zviedru uzņēmēji.
Viņi jau strādā ar vismaz divām Igaunijas pašvaldībām, meklējot labāku vietu AES būvei, un tur jau sākas ģeodēziskie un projektēšanas darbi.
Pagājušajā gadā Igaunijā bija Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras misija, kura pārbaudīja projektu un atzina, ka tā attīstība notiek ar aģentūras vadlīnijām.
Februārī bija “Fermi Energia” konference, un es paklausījos arī, ko saka politiķi. Ir tādi, kas pauž skeptisku viedokli, taču šķiet, ka vairākums varētu būt AES būvēšanu atbalstošs.
Ja balsojums būs pozitīvs, un visticamāk tāds tas būs, nākamais solis būs balsot par Igaunijas atomenerģijas likumu, kam projekts jau parlamentā top. Tiek jau rēķināts, cik Igaunijai vajadzēs savu līdzekļu. Tiek veidota inspekcija, kas uzraudzīs projekta tapšanas gaitu. Bet tas ir Igaunijā...
Latvijā pirms 15 gadiem VAS “Latvenergo” taisīja pētījumu par iespējamajām AES būves vietām, taču tas bija konfidenciāls un nekur netika publicēts.
Pagājušajā gadā bija KEM bija izveidota AES tēmai veltīta darba grupa, kas uzrakstīja ziņojumu, bet tie nebija 40 cilvēki. Es redzēju abus ziņojumus. Mūsējais ziņojums nav slikts, bet tomēr par kārtu neizstrādātāks.
Šis ziņojums ir iesniegts Ministru kabinetā. Rezultāts ir tāds, ka klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim ir rekomendēts aizbraukt uz Igauniju un pārrunāt sadarbības iespējas.
Mans secinājums ir tāds, ka Latvija no Igaunijas AES būvē labākajā gadījumā atpaliek trīs gadus, varbūt pat četrus vai piecus.”
O. Linkevičs pieminēja arī tādu aspektu, ka Latvijā iedzīvotāju aptaujas par kodolenerģiju ir veiktas divas vai vienu reizi, kamēr Igaunijā tās notiek periodiski bieži. Igaunijā sabiedrības viedokli mēģina uzlabot, padarot to pozitīvāku attieksmē pret AES.
“Es uzskatu, ka, ja ir cieša apņemšanās sasniegt mērķi, tad visu var izdarīt un uzbūvēt AES Latvijā. Taču sarežģīti būs ar sabiedrības viedokli. Mūsu cilvēki negrib arī vēja turbīnas savā pagalmā redzēt. Ir angļu izteiciens: “Jūs varat darīt, ko vēlaties, tikai ne manā pagalmā!” Latvijai tas ir ļoti raksturīgi.
Es nezinu, vai šobrīd būtu reāli saskaņot ar iedzīvotājiem modulārās AES būvi. Igaunijā tas labāk virzās uz priekšu tāpēc, ka slānekļa ieguve ir apsīkusi un iedzīvotāji cer, ka AES dos pašvaldībā ienākumus un darba vietas,” Latviju un Igauniju salīdzināja O. Linkevičs.
