Jaunupam neizdodas iekārtot savu cilvēku par LIAA direktoru

© Dmitrijs Suļžics/MN

Politekonomisku grupējumu savstarpējo cīņu intrigas no Rīgas domes pārsviedušās arī uz valdības līmeni – Latvijas politiskā elite ir sapratusi, ka nevajag ļaut sev kāpt uz galvas politekonomiskam veidojumam, kurš nav vinnējis vēlēšanās un lien pie varas labumiem caur sētas pusi.

Ne Baiba Bļodniece, ne Fredis Bikovs netiks apstiprināti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā - to “Neatkarīgā” noskaidroja, sazinoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS), kurš no plašākiem komentāriem atturējās. Ministrs lēmis konkursa rezultātus atzīt par spēkā neesošiem.

Kā zināms, tieši B. Bļodniece un F. Bikovs neoficiāli zināmi kā visaugstāko novērtējumu guvušie pretendenti konkursā, kuru rīkoja Valsts kanceleja. Konkursā uz LIAA direktora amatu pirms četriem mēnešiem bija pieteicies rekordliels pretendentu skaits - 52.

Baiba Bļodniece ir ilggadēja partijas "Latvijas attīstībai" politiķe, vēl nesen viņa pildīja Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amatu.

Agrāk viņa vadījusi dažādu nozaru lobija organizācijas, piemēram, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību un Nebanku kredītdevēju asociāciju.

Fredis Bikovs ir Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors, kurš savulaik kā kustības "Par!" biedrs kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no "Attīstībai/Par!" saraksta.

Droši vien nav apšaubāma abu kandidātu profesionalitāte kaut ko vadīt, saprast un rīkot, taču aizdomīgas ir viņu politiskās un personīgās attiecības ar politekonomiskiem grupējumiem.

Bez jauna LIAA vadītāja zeme pagaidām neatvērsies

Iepriekšējais LIAA vadītājs Kaspars Rožkalns pērn septembrī amatu atstāja divas nedēļas pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas. Pašlaik LIAA vada direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Konkursu uz LIAA direktora amatu Valsts kanceleja izsludināja novembrī. Tas notika trīs kārtās. Konkursa komisiju vadīja pašlaik atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa. Piesaistīti bija arī neatkarīgi novērotāji no Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Taču konkursa uzvarētāji ir izrādījušies tādi, kas ekonomikas ministra ieskatā nav atbilstoši LIAA direktora “kalibram”. Kāpēc?

Kandidāti bez pieredzes uzņēmējdarbībā

V. Valainis raidījumam “De facto” sacīja, ka problēma neesot tā, ka kandidātiem ir visādas labas kvalitātes, taču viņiem neesot pieredzes uzņēmējdarbības vadīšanā. “Tā tomēr ir Investīciju un attīstības aģentūra, kuras pamatā ir darbs ar uzņēmējiem un izpratne par uzņēmējdarbību. Es tomēr šajā procesā gribēju objektīvi salīdzināt arī šo kritēriju. Šobrīd šāda iespēja netiek dota," pauda ministrs.

Loģisks bija jautājums, kuru uzdeva “De facto”: “Vai ministram nav padomā kāds cits, savējais kandidāts, kuru iecelt, apejot konkursu?” Uz to V. Valainis atbildēja, ka runa neesot par konkrētiem cilvēkiem, bet gan par principu.

Nesanāks nepieminēt Jaunupu

Šķiet gan, ka šajā stāstā nebūs iespējams izvairīties ne no principiem, ne no konkrētu cilvēku vārdiem.

Atslēgas vārds ir “Edgars Jaunups”. Tas, ka ekonomikas ministrs neapstiprina ne Bļodnieci, ne Bikovu, ļoti atgādina nupat Rīgas domē notikušo gadījumu ar Elitas Baklānes-Ansbergas nenotikušo apstiprināšanu par Rīgas izpilddirektora vietnieci. Arī viņa bija vinnējusi konkursā starp 30 pretendentiem, taču domnieku vairākums bija pret viņas apstiprināšanu. Bija nevienprātība tajā veidojumā, ko nomināli varētu saukt par Rīgā valdošo koalīciju - pozīcijas Nacionālā apvienība un opozīcijas “Progresīvie” vienojās dziesmā, ka E. Baklāne-Ansberga visticamāk būs “Jaunupa cilvēks” un tāpēc ir izgāžama.

Bez Rīgas izpilddirektora vietnieka var iztikt - tāda amata nav bijis kopš 2009. gada, un zeme neatvērsies, ja vēl kādu gadu šī vakance netiks aizpildīta. Taču LIAA direktors ir ļoti nozīmīga figūra. Caur LIAA plūst nauda. Nākamībā nauda būs vēl mežonīgākos apmēros. Tā būs nauda, ko varēs virzīt “apgūšanai” visvisādos “prodžektos”.

Politiskā elite jeb Latvijas “politikums” ar dziļu mulsumu vēro, ka viens no daudzajiem politekonomiskajiem grupējumiem un konkurentiem drasē pa laukumu un savāc vienu, otru, trešo un piekto amatu, no kura var visu ko pārraudzīt un regulēt. Turklāt šis grupējums, ko nosacīti var saukt par “Jaunupu”, attiecībās ar plašo sabiedrību ir sen jau zaudējis popularitāti, nav nekur vai tikpat kā nekur ievēlēts, tā figūras ir publiski pat ļoti toksiskas.

Līdz pat nesenam laikam “Latvijas attīstībai” ar tās līderiem E. Jaunupu un Juri Pūci lietas gāja kā pa sviestu, taču tagad pārējie ir attapušies. Vai E. Baklāne-Ansberga, B. Bļodniece un F. Bikovs nav “viena šaika” un “E. Jaunupa cilvēki”?

Latvija ir maziņa, kur cits citu pazīst - pat ne tikai trīs “oligarhus”, Jaunupu un Martinsonu, zāļu un būvju karteli, bet varbūt pat plikgalvaino velnu. Tas, ka kandidāti uz LIAA vai Rīgas amatiem pazīst Jaunupu, diezin vai var būt kritērijs viņu “atšūšanai”. Taču laikam jau kritērijs ir tas, ka ir aizdomas, ka viņi nākamībā dalīs un pārdalīs naudu un labumus ne tā, kā visiem pārējiem gribētos. Un laikam šīs aizdomas nav bez pamata.

Jaunups ir malacis, taču atšifrēts

Visu cieņu E. Jaunupam, kurš nekad nav nekur iekritis un savu shēmu lobēšanai ir spējis atrast visnotaļ augstas profesionalitātes kadrus, kurus bīdīt amatos. Taču ar Rīgas izpilddirektora vietnieku un LIAA direktoru, šķiet, būs iznācis aplauziens. Atšifrēts.

Šķiet, tas laikam būs kā karmisks sods par kādām nekaunībām kaut kad agrāk, kad kādi uzņēmēji kaut ko bija cerējuši, taču atsitušies ar degunu pret sienu, jo priekšā jau bijis Jaunups, Pūce vai kāds ar šiem kungiem saistīts. Kad šādu pa degunu dabūjēju skaits sasniedz kritisko masu, tas jau ir par daudz.

Izskatās, ka ne ZZS, ne “Progresīvajiem”, ne arī opozīcijai Saeimā un arī ne Nacionālajai apvienībai Rīgas domē atbalstīt Saeimā neiekļuvušas partijas vēlmes valsts pārvaldes kadru jautājumos vairs nav saistoši. “Jaunā vienotība” vēl varbūt gribētu palīdzēt draudzīgajai partijai, taču tai pašai pašlaik ir problēmas ar lidojumiem un aploksnēm.

Turpmāk E. Jaunupam būs ļoti, ļoti jānomaskē savi bīdītie kadri, lai neviens neko nesaprot, kurš patiesais labuma guvējs, kurš kas.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais