Briest spriedze par varu finanšu institūcijā "Altum"

© Foto: Ilze Zvēra/F64

Valsts a/s “Attīstības finanšu institūcija “Altum” mājaslapā lasāms, ka no trim tās padomes locekļiem šobrīd vienīgi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Līgai Kļaviņai ir “Altum” padomes locekļa pilnvaras līdz 2025. gada beigām. Savukārt uz Ekonomikas un Zemkopības ministrijas deleģētajiem padomes locekļu amatiem pērn tika izsludināts konkurss, un drīzumā jābūt publiskotiem tā rezultātiem.

No triju padomes locekļu lēmuma jau tuvākajā laikā būs atkarīgi triju “Altum” valdes locekļu likteņi, kuriem termiņš beidzas šā gada 26. maijā - tostarp arī ilggadīgajam “Altum” valdes priekšsēdētājam Reinim Bērziņam. Pavisam valdē ir pieci locekļi.

Izmaiņām “Altum” vadībā varētu nepievērst sevišķu uzmanību, ja vien caur šo institūciju neapgrozītos un tā dažādiem projektiem nedalītu simtus miljonu eiro. Vēl jo vairāk, valdība iecerējusi “Altum” pārveidot par valsts banku. Kur liela nauda, tur lielas intereses. Kā intereses pārstāv “Altum” vadība, tā intereses var tikt pareizāk apmierinātas.

Politikās kuluāros izskanējis, ka koalīcijā nav izteiktas vienprātības par to, vai pilnvaru termiņš būtu jāpagarina R. Bērziņam, kurš tiek uzskatīts par bijušās Tautas partijas uzņēmēju kopas interešu balstu. Savukārt pašreizējās “Altum” padomes priekšsēdētājas L. Kļaviņas laulātais ir Andžejs Kļaviņš, kurš medijos minēts kā tuvs bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša (partija “Konservatīvie”) sabiedrotais. A. Kļaviņš šobrīd strādājot Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Cita starpā, “Konservatīvie” savas īsās un pretrunīgi vērtētās politiskās darbības laikā ļoti aizstāvēja R. Bērziņu un viņa pilnvaras “Altum” valdes priekšsēdētāja amatā.

Gan Zemkopības, gan Ekonomikas ministrija atturas komentēt lēmumus saistībā ar pilnvarojumiem “Altum”, kamēr nav noslēdzies konkurss uz padomes locekļu amatiem. Savukārt Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis “Neatkarīgajai” skaidroja, ka L. Kļaviņai pilnvaras “Altum” padomē beidzas tikai nākamā gada nogalē. Atbildi par ministrijas pozīciju saistībā ar R. Bērziņa likteni varēšot sniegt tikai pēc ministra un viņa padomnieku atgriešanās no ECOFIN sanāksmes.

Līdzšinējā “Altum” padomes priekšsēdētāja L. Kļaviņa ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos. Līdz tam ieņēmusi vairākus vadošos amatus ministrijā, pārstāvējusi Latvijas valsts intereses valsts kapitālsabiedrībās, kā arī ilgstoši darbojusies starptautiskajās finanšu institūcijās. Ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā.

R. Bērziņš savu karjeru sācis kā jurists Cēsu pilsētas domē, tad kā Saeimas deputāta Jāņa Porieša (Tautas partija) palīgs, pēc tam premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) padomnieks, aizsardzības ministra Vineta Veldres (Tautas partija) padomnieks, iekšlietu ministra Mareka Segliņa (Tautas partija) padomnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Tautas partijas frakcijas konsultants, Latvijas garantiju aģentūras valdes loceklis, “Lattelecom” padomes loceklis, Patentu valdes direktors, Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks, LU rektora Indriķa Muižnieka padomnieks un līdz šim brīdim “Altum” valdes priekšsēdētājs.

Valsts kanceleja konkursu uz “Altum” Zemkopības un Ekonomikas ministrijas pilnvaroto padomes locekļu amatiem izsludināja pērnā gada rudenī. Kandidātiem tika izvirzītas obligātās minimālās prasības: nevainojama reputācija, kas nozīmē, ka nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo; augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadībzinībās, finansēs, ekonomikā, uzņēmējdarbības, tiesību zinātņu vai citā pielīdzināmā jomā, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu “Altum” padomes locekļa pienākumus; valsts valodas prasmes C1 līmenī un angļu valodas prasmes ne zemākas par B2 līmeni atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei; darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus. Pieteikumi bija jāiesniedz līdz 2023. gada 8. decembrim. Tika solīta mēneša atlīdzība (bruto) 2468 eiro.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais