Saeimā pašlaik notiek diskusijas par sankciju papildinājumiem Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”. Grozījumu būtība: paredzēt Krimināllikumā iespējas likt cietumā fiziskas personas – uzņēmējus – par Konkurences likuma pārkāpumiem.
Lai gan tiek norādīts, ka iniciatīvu šādiem grozījumiem paudis KNAB, šobrīd Saeimā tos visaktīvāk virza ģenerālprokurors.
Līdz šim par Konkurences likuma pārkāpumiem tika sodīti uzņēmumi un tikai ar naudas sodiem. JA Saeima nobalsos par J. Stukāna un viņa vadītās Ģenerālprokuratūras likuma grozījumu variantu, tad turpmāk par Konkurences likuma pārkāpumiem varēs sodīt gan uzņēmumus ar naudas sodiem, gan arī uzņēmuma vadītājus, valdes locekļus, piemērojot viņiem arī cietumsodus. Tādējādi noteicējs par daudzu uzņēmēju likteņiem izrādīsies ne tikai Valsts policija, prokuratūra un tiesas, bet arī Konkurences padome, kuras uzdevums - dot zaļo gaismu kriminālprocesu uzsākšanai.
Nav grūti iedomāties, kas notiks ar investīciju vidi Latvijā pēc šāda likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Lai pasargātu sevi no cietumiem, daudziem uzņēmējiem nāksies pamest Latvijas jurisdikciju un reģistrēt savus uzņēmumus ārvalstīs.
Ir noslēgušās diskusijas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu apakškomisijā, un tagad jautājums ir Juridiskās komisijas darba kārtībā.
Pašlaik turpinās viedokļu saskaņošanas process. Iespējams, nākamā reize, kad Juridiskā komisija skatīs priekšlikumus, būs jau pēc divām nedēļām. Ekonomikas ministrijai (EM) ir sagatavoti savi priekšlikumi Krimināllikuma papildinājumiem, un paredzamas prokuroru un EM darbinieku tikšanās. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) “Neatkarīgajai” sacīja, ka pagaidām nekomentēs Krimināllikuma grozījumu tēmu, un piebilda, ka EM savus priekšlikumus tuvākajā laikā plāno apspriest ar nevalstiskajām organizācijām.
Spriežot par priekšlikumu palielināt sankciju Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”, Ģenerālprokuratūras virsprokurors Māris Leja skaidroja, ka priekšlikums saistīts ar praksē novērotām situācijām, kad varētu būt pamats kriminālprocesam, vērtējot šī iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā - saistībā ar amatpersonas rīcību publiskajos iepirkumos, sadarbojoties ar privātpersonām. M. Leja norādīja, ka līdz šim par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem norma paredz samērā nelielu sankciju un attiecībā uz šo noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izmantot informāciju, kas iegūta operatīvās darbības pasākumu rezultātā, kā arī kriminālatbildības noilgums ir pārāk īss. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā minēto, šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, pierādīšana ir diezgan komplicēta. Tāpēc prokurors aicina palielināt sankciju līdz diviem gadiem, lai noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanā varētu piemērot operatīvās darbības pasākumus.
Par priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu par atbildību par prettiesisku vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā jau pats ģenerālprokurors Jānis Stukāns skaidroja, ka priekšlikums tapis tāpēc, ka problēmas konstatētas vismaz divos apjomīgos kriminālprocesos, kas saistīti ar publiskā iepirkuma procedūrām. Viņš norādīja, ka šobrīd fiziskas personas par šiem pārkāpumiem [slepenas vienošanās starp publiskā iepirkuma pretendentiem] nenes atbildību, līdz ar to tiek piedāvāts attiecīgs grozījums. Viņš norādīja, ka pierādīt konkurences normu pārkāpumu un piemērot atbildību juridiskai personai ir vienkāršāk, turklāt no Konkurences padomes pēdējo gadu lēmumiem ir redzams, ka tiek piemērotas pietiekami lielas sankcijas. J. Stukāns turpināja, ka tas neizslēdz ne disciplināro atbildību, ne administratīvo atbildību, ne citu atbildību, kāda var būt paredzēta. Viņš atsaucās uz amatpersonu noziegumiem, kur amatpersona tiek sodīta disciplinārā kārtā, pēc tam piemērojot arī kriminālatbildību. Līdzīgi ir arī nodokļu jautājumos, kur paralēli noris divi procesi, piemēram, par nodokļu uzrēķiniem.
Tomēr arī pēc ģenerālprokurora paskaidrojumiem deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) izteicās, ka tas būtu dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpums.
“Neatkarīgā” lūdza G. Kūtri paskaidrot, kāpēc viņš pauž šādu viedokli.
“Pašlaik jau pastāv Krimināllikuma 211. pants par negodīgu konkurenci, kurā runāts, ka par negodīgu konkurenci var sodīt. Sods, protams, ir mazs - īslaicīga aizturēšana, sabiedriskie darbi vai naudas sods. Ja šis pants neapmierina, tad tiek taisīts jauns pants, lai varētu sodīt ar nopietnu sodu tos, kas piedalās negodīgā konkurencē. Man ir bažas, ka parādās iespēja personu dubulti sodīt gan pēc Konkurences likuma, gan pēc Krimināllikuma. Iznāk situācija, ka Konkurences padome piemēro savu sodu juridiskai un fiziskai personai saskaņā ar Konkurences likumu, bet prokuratūra izmeklē noziegumu, un tiesa arī nosaka sodu gan juridiskai, gan fiziskai personai saskaņā ar Krimināllikumu. Tā nedrīkst būt.
Pagaidām man nav skaidrs, un to es vēl komisijā jautāšu, kā valsts par vienu un to pašu likuma pārkāpumu grasās personu padarīt sodāmu gan administratīvi, gan krimināli?
Manā izpratnē būtu jābūt tā, ka, ja pārkāpums ir ļoti kaitīgs, tad tas sodāms krimināli, ja nav tik ļoti kaitīgs, tad ir administratīvā atbildība. Bet nevajadzētu būt tā, ka par vienu pārkāpumu var sodīt “gan, gan”. Kur ir tā robežšķirtne?
Vēl es ļoti vēlos, lai Ekonomikas ministrija, Konkurences padome un Iepirkumu birojs vispirms tiek skaidrībā ar jautājumu, kāds ir mērķis, kāpēc vajag palielināt sodus, vai pašlaik jau pastāvošie instrumenti vēl nav pietiekami?” norāda G. Kūtris.
Advokāti jau iepriekš ir norādījuši, ka no tiesībsargājošo iestāžu puses pastāv nemitīga vēlme ierobežot aizstāvības tiesības, vienlaikus panākot, lai apsūdzībai iespējas būtu plašākas un sodi personām bargāki. Speciālists konkurences tiesību jautājumos, zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis “Neatkarīgajai” skaidroja, ka pārkāpumu skaits konkurences lietās ar katru gadu samazinās: “Pārkāpēju kļūst aizvien mazāk. Tas ir tāpēc, ka uzņēmēji kļūst izglītotāki, viņi retāk pārkāpj Konkurences likumu nekā kādreiz. Līdz ar to man nav skaidrs, kāpēc vispār kaut kam jāpalielina sods, ja disciplīna biznesa vidē uzlabojas?
Saprastu, ja būtu kā savulaik ar dzērājšoferiem, kad ar katru gadu viņu kļuva vairāk. Nesaprotu ģenerālprokurora ideju, kāpēc jāpalielina sodi un sankcijas?
Vispārējā ideoloģija Latvijā līdz šim ir bijusi tāda, ka konkurences pārkāpums ir administratīva lieta. Igaunija ir gājusi citu ceļu. Viņiem tā ir krimināli sodāma lieta. Taču nevar jaukt kompotā divus procesus - administratīvo un kriminālprocesu, kas pēkšņi rezultējas ar kriminālatbildību.
Konkurences padomē strādā cilvēki, kam nav tādas pieredzes krimināltiesībās, un iestāde tā nav būvēta. Tai ir jābūt preventīvai, izglītojošai iestādei, kas reizēm soda, ja kāds pārkāpj un nesaprot izglītojošo daļu. Bet iedot viņiem kādu krimināltiesisko sastāvdaļu klāt - tādu, ka lieta pārvēršas par krimināllietu... Ar to vajadzētu ļoti uzmanīties. Cilvēki, kas strādā Konkurences padomē, netika pieņemti darbā tādiem mērķiem un netika tam apmācīti.
Pasaulē cilvēkus aizvien mazāk liek cietumā. Piemēram, Igaunijā ir uzbūvēti jauni cietumi, taču tie ir pustukši. Jo vispārējais princips ir tāds, ka likuma pārkāpējam nepiemēro kriminālatbildību, bet viņš maksā naudas sodu.
Piemēram, ASV par pārkāpumiem finanšu jomā ir tāpat. Nesen koncernam “Apple” uzlika sodu pusotra miljarda apmērā. Tas ir princips, ka, ja cilvēks ir pārkāpis konkurences tiesības, kas ir kriminālpārkāpums, tad viņu neliek cietumā un liek strādāt, nopelnīt naudu, lai viņš var samaksāt naudas sodu valstij. Tātad, ja kāds grib palielināt sankcijas, tad vajadzētu runāt par lielākiem naudas sodiem, nevis par kriminālatbildību. Totalitāras valstis pieturas pie cietumā likšanas ideoloģijas. Valstis ar demokrātisku iekārtu cilvēkiem, kuri pārkāpuši likumu finanšu jomā, piemēro naudas sodu. Latvijas valstij tā ir izšķiršanās, pa kādu ceļu iet - likt uzņēmējus cietumā vai likt maksāt naudas sodu un papildināt valsts budžetu. Jautājums, kādu signālu likuma grozījumi sūta Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem? Ja liela ārvalstu firma pieņems lēmumu, kurā no Baltijas valstīm atvērt biznesu, šis būs viens no indikatoriem. Ja ārvalstnieki uzzinās, cik viegli šeit var nonākt cietumā, viņi labāk atvērs uzņēmumu Lietuvā, kur viņu cietumā neliks. Tie, kuri vēlas šādus grozījumus, ar biznesu nekad nav nodarbojušies. Stukāna kungs aizbiedēs biznesu no Latvijas. Tas jau ir stipri aizbiedēts finanšu “kapitālā remonta” laikā.
Ir arī daudz vietējo uzņēmēju, kuri visu mūžu strādājuši Latvijā, bet pašlaik ver vaļā uzņēmumus citās valstīs. Turpina notikt vēršanās pret biznesa vidi, pastiprinot uzraudzību, sodus un sankcijas, izdomājot aizvien jaunas problēmas. Nedomāju, ka tas veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību,” “Neatkarīgajai” pauda zvērināts advokāts.
