Māris Krautmanis / Autori

Piektdienas agrā rītā, tieši pulksten bez desmit deviņos, žurnālisti bija aicināti tikties ar “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem. Preses konference notika uz ietves pretī ieejai Ministru kabineta ēkā. Pirmais uzstājās staltais Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS), kurš ļoti apņēmīgā balsī pauda, ka nupat jau ir 73. diena, kopš valda neziņa par valdošās koalīcijas nākotni – visu laiku notiek spēlītes, bet tikmēr valstī darbi stāv uz vietas, netiek pieņemti būtiski likumi. Viņam blakus stāvēja Jānis Dombrava (NA), kurš teica lakoniskāku, bet ne mazāk apņēmīgu uzrunu, kuras doma bija iet iekšā pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un beidzot vienoties par to, kā dzīvot tālāk.

Enerģētikas krīze, ko raisīja sērgas pandēmija un ir paturpinājis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas valstīm ir likusi domāt, kādus alternatīvus enerģijas avotus varētu izmantot. Viens no šiem avotiem ir mazas atomelektrostacija

Norauti jumti, lauzti koki, iznīcināti labības lauki, sadauzīti automašīnu vējstikli, ievainoti un nosisti dzīvnieki, bojātas elektropārvades līnijas, sadragāti saules paneļi. 7. augustā Latvija piedzīvoja skarbu vētru un krusu. Stipri cietusi Dobele, Tērvete, Kroņauce, Jaunpils, Bukaiši, Madona. Smagi ievainots arī kāds cilvēks. Cietušie ārstē brūces un remontē, ko pirmajā brīdī var saremontēt, pašvaldības rēķina zaudējumus.

Drīz jau būs pusotrs mēnesis, kopš Latvijā ir “iestrēgusi” astoņu cilvēku ģimene no Ukrainas, kurai Latvijas Republikas muita atņēmusi visu naudu, atstājot bez iztikas līdzekļiem.

"Mēs nevēlamies ebrejus, gejus, abortus, nodokļus un Eiropas Savienību." Ar šādu paziņojumu 2019. gadā nāca klajā viens no poļu koalīcijas “Konfederācija” līderiem Slavomirs Mencens. “Tolaik Mencena teiktajam neviens nepievērsa uzmanību, jo "Konfederācija" nebija nozīmīgs politiskais spēlētājs. Taču tagad, nākamo Seima vēlēšanu priekšvakarā, tas kļūst par trešo spēku aiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” un opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas,” raksta Polijas Radio korespondente Darja Jurjeva speciāli mediju platformai “Radio Brīvība”.

Satraukums vairākās pasaules aviokompānijās par atklātajiem defektiem “Pratt & Whitney” lidmašīnu dzinējos “airBaltic” neskar – lai arī “airBaltic” izmanto “Pratt & Whitney” dzinējus, tie esot ļoti droši, “Neatkarīgajai” apgalvo “airBaltic” padome.

Bijušais jaunākais 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš, kurš dzimis 1992. gadā, ir izrādījies melis, provokators un naida kurinātājs.

Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.

Atklājies, ka metālā, no kā uzņēmums “Pratt & Whitney” ražo dzinējus “Airbus A320neo” lidmašīnām, ir mikroskopiski piemaisījumi, kas var izraisīt ātru metāla nogurumu un dzinēja iziešanu no ierindas. Tas ir bīstami, tāpēc virkne dzinēju jāizņem no apgrozības un jāpārbauda, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra “Reuters”.

Eiropas Savienībai (ES) nav viegli palīdzēt Ukrainai pārvietot savus graudus un sameklēt jaunus eksporta maršrutus pēc tam, kad Krievija pārtrauca Melnās jūras graudu darījumu. Tas viss ir loģistikas izaicinājums, un par to ir jāmaksā. Nav izdevies arī eksperiments Ukrainas graudu kravas novirzīt caur Baltijas valstu ostām.

Pārtikas cenu kāpums joprojām nav apstājies. Izņemot piena produktus, eļļu un atsevišķus maizes veidus, kam cenas ir mazinājušās, visi pārējie produkti kļūst aizvien dārgāki.

Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijis ļoti apgrūtināts vai dažbrīd pat neiespējams Ukrainas lauksaimnieku saražoto graudu eksports ar kuģiem pāri Melnajai jūrai. Līdz ar to liela daļa graudu tiek vesta pa sauszemi tranzītā caur kaimiņvalsti Poliju un citām valstīm. Bēda tā, ka liela daļa šo graudu nenonāk Āfrikas vai Āzijas valstīs, kur ir graudu trūkums, bet paliek Polijā un Slovākijā.

Interesantu Hannas Brentones rakstu ir publicējis Eiropas norises atspoguļojošais portāls “politico.eu” 19. jūlijā. Tas saucas “Labākie eirokrātu darba pieteikumi ir tikpat šausmīgi kā jūsējie. Jo kurš gan negribētu “virzīt patiesu sadarbību un proaktīvi veidot vienprātību”?

Rīgas Centrālcietumam ir gara un laikmetu griežos raibi vētraina vēsture. To sāka celt 1902. gadā, bet darbus pabeidza tikai 1914. gadā. Neskatoties uz cietuma iespaidīgajiem mūriem, cietumnieku izbēgšana vai to atbrīvošana, ielaužoties cietumā no malas, ir notikusi ne reizi vien.

Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.

Lielveikali ir lieli, un pārtikai cenas ir tikpat lielas. Pašreizējā situācija ar pārtikas preču cenām lielveikalos ir skumīga – mēs barojam svešos, kuri turklāt izmanto savu monopola, dupola, tripola stāvokli. Lielveikali pārsvarā pieder lietuviešu, skandināvu, vācu oligarhiem. Hiperlēto saldētu nagetu veikalos jaušama arī Krievijas smaka.

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” nonāvējusi savu nosaukumu ar trim burtiem PLI. Kā publiski skaidrojis apvienības valdes loceklis Miks Celmiņš, nosaukuma maiņa iezīmē apņemšanos katrai partijai stiprināt savu patstāvīgo darbību – visdrīzāk kopīga starta nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūšot.

Nupat jau pusgads apritējis, kopš bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. “Jebkas” nozīmē safabricēt kādu nebūt krimināllietu, kurai nav pamata, bet lai Lapsa, Liepnieks vai viņu radinieki cieš – lai tiek psiholoģiski ietekmēti, lai Lapsa un Liepnieks neizsakās un neraksta par valsts amatpersonām tik nikni, kā viņi parasti to dara. Rīkojumu I. Lūrei “no augšas” devusi bijusī VID NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.

Vistu olu tirgus Eiropas Savienībā ir strikti regulēts – ir ieviesti dažādi noteikumi par vistu labturību, nedrīkst tām atvēlēt mazāku dzīves telpu nekā oficiāli noteikts, nedrīkst tās barot ar virkni medikamentu, kas veicina augšanu. Ukrainā šādi noteikumi nav spēkā. Eiropa, atbalstot Ukrainu, ļauj tai visai brīvi ievest mūsu tirgū savas preces un produktus, līdz ar to ukraiņu uzņēmēji gūst lielas priekšrocības. Mums olas jāražo, ievērojot striktos noteikumus – ukraiņiem pēc iespējām. Patlaban lielos apmēros vistu olu dempings skar tieši Latviju – pat lielākos nekā jebkuru citu Eiropas valsti.

Mugurdunču danči Saeimas gaiteņos ap valdības koalīcijas tēmu šajā vasarā ir ieciklējušies un iet pa apli – vienbrīd it kā uz paplašināšanos vai citas koalīcijas veidošanu un pēc tam atkal atpakaļ pie vecās sistēmas, kur valda “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”. Pašlaik jau ir tā, ka vispār nekas nenotiek – deputāti bauda atvaļinājumus un visas sarunas par nākamību ir atliktas uz kaut kad pēcāk. Politiskā situācija valstī atgādina stāvošu ūdeni, kur dīķis aizaug ar zālēm un jebkura likumdošanas ideja iekrīt gļotainā, glumā, gļēvā un ļenganā akacī – nekas nenotiek, un ir tāda stagnācija, ka bail. Jau mēnešiem ilgi.

“Restarts”, “pārmaiņu koalīcija” – ar šādiem “trigeriem” jeb publiskās apziņas “enkuriem” pēc 2020. gada pašvaldību vēlēšanām darbu sāka jaunā Rīgas domes valdošā koalīcija ar mēru Mārtiņu Staķi priekšgalā. Visām “latviskajām” partijām bija svarīgi gāzt Nilu Ušakovu no “Saskaņas”, kas tām beidzot izdevās.

ASV un Somijas slepenie dienesti gatavi gādāt ne tikai par Džo Baidena dzīvības pasargāšanu, bet arī par to, lai viņš Somijā nenonāk mulsinošās situācijās, piemēram, lai viņš nepaklūp vai, vēl ļaunāk – neaizķeras aiz kāda sliekšņa un neapgāžas utt.