Baltkrievijas ārējās tirdzniecības galvenās ostas agrāk bija Klaipēda Lietuvā un Ventspils Latvijā. Pēc sankciju ieviešanas pret Aleksandra Lukašenko režīmu šis virziens praktiski ir apstājies. Minska izmisīgi meklē jaunas iespējas Krievijas ostās. Tikmēr Latvijas ostu speciālisti rūpīgi seko līdzi notiekošajiem procesiem.
“Lietuvas un Latvijas ostas ir slēgtas Baltkrievijas eksportam. Tas ir Rietumu sankciju rezultāts. Aleksandra Lukašenko jaunie logi uz pasauli būs Krievijas ostas - Sanktpēterburga vai Murmanska. Kolas līcī Murmanskas apgabalā tiks uzbūvēts jauns Baltkrievijas preču terminālis ar jaudu līdz 25 miljoniem tonnu preču gadā,” raksta Polijas biznesa portāls “wnp.pl”.
Baltkrievijas tirdzniecības jūras blokāde ir fakts, kas spēcīgi žņaudz Lukašenko režīmu. Minskā pat tika spriests, ka Baltkrievijai vajadzētu... nopirkt vienu no Krievijas ostām netālu no Murmanskas vai netālu no Sanktpēterburgas. Tas režīma ekonomikai radītu neatkarības ilūziju, bet tajā pašā laikā attāluma dēļ tas ir daudz dārgāks risinājums nekā sadarbība ar Lietuvu vai Latviju.
“Wnp.pl” sniedz atskatu vēsturē, rakstot, ka tolaik, kad sabruka PSRS, Baltijas valstis ar savām teritorijām atslēdza Baltkrieviju no Baltijas jūras ostām. Tāpēc par Baltkrievijas eksporta un importa pārkraušanu, izmantojot ekonomiskas metodes, sacentās trīs ostas: Latvijas Ventspils, Lietuvas Klaipēda un Krievijas Kēnigsberga (Kaļiņingrada). Vienā brīdī Ventspili pat sauca par “lielāko Baltkrievijas ostu”.
Pēc tam Klaipēdas osta izvirzījās vadībā pārkraušanā. Kēnigsberga bija neizdevīgā stāvoklī ierobežotās pārkraušanas jaudas dēļ. Turklāt lietuvieši darbojās ar dzelzceļa nodevu likmēm tādā veidā, ka Baltkrievijas eksportētājiem sāka šķist, ka visrentablāk ir pārvadāt preces caur Klaipēdu.
Pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu un saistībā ar vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā Lietuvas valdība atcēla “Lietuvas dzelzceļa” līgumu par Baltkrievijas preču (galvenokārt mēslošanas līdzekļu) tranzītu uz Klaipēdas ostu. Latvieši darīja to pašu.
Līdz tam Baltkrievija caur Klaipēdas ostu katru gadu eksportēja 12,5 miljonus tonnu mēslošanas līdzekļu. Tāpēc Baltkrievijas iestādes mēģināja virzīt potaša mēslošanas līdzekļu tranzītu caur Krievijas teritoriju. Dārgāka loģistika kļuva par nopietnu šķērsli jaunu transporta maršrutu garuma palielināšanās dēļ, kas galu galā noveda pie Baltkrievijas produktu cenu pieauguma.
Tarifi Baltkrievijas eksporta kravu pārvadāšanai caur Krieviju pa dzelzceļu veidoja līdz 60 procentiem no kopējām loģistikas izmaksām. Pat Krievijas diktatora Vladimira Putina administrācijas piešķirtās īpašās atlaides dzelzceļa transportam nepalīdzēja. Tās bija no 10 līdz 40 procentiem no sākotnējās cenas.
Lai pārāk nepaaugstinātu eksportēto mēslošanas līdzekļu cenas, “Baltkrievijas dzelzceļš” bija spiests nepalielināt transportēšanas cenas. Tādējādi “Baltkrievijas dzelzceļam” 2023. gadā bija zaudējumi gandrīz 60 miljonu ASV dolāru apmērā.
Tikpat svarīga problēma bija nepieciešamās ostu infrastruktūras izveide. Lielākā daļa Krievijas ostu nav pielāgotas beztaras mēslojuma apstrādei. Tāpēc bija nepieciešams būvēt specializētus ostas termināļus Bronkā pie Sanktpēterburgas un Murmanskā.
Kolas līča rietumu krastā, Murmanskas apgabalā, tiks būvēts jauns jūras terminālis Baltkrievijas precēm. Osta, pēc pieņēmumiem, spēs pārkraut līdz 25 miljoniem tonnu preču gadā. Jo Krievijas ostām Baltijas jūrā un netālu no Murmanskas pašlaik nav pietiekami daudz brīvas jaudas, lai varētu saņemt miljoniem tonnu mēslošanas līdzekļu.
Portāls “wnp.pl” atklāj pikantu faktu, ka uzņēmumu, kas plāno paplašināt ostu, vada Baltkrievijas uzņēmējs Andrejs Bunakovs. Pirms dažiem gadiem viņš vadīja lielāko Baltkrievijas uzņēmumu, kas ražo automašīnu riepas. 2023. gada sākumā Lukašenko pieprasīja viņa apcietināšanu. Uzņēmējs, iespējams, bija noslēdzis koruptīvu darījumu ar kādu Krievijas uzņēmumu (tas bija paredzēts par riepu pārdošanu zem ražošanas izmaksām).
Bunakovs tika ievietots aiz restēm, taču tagad ir atbrīvots. Jādomā, ka viņam ir noslēgta kāda klusa vienošanās ar Baltkrievijas diktatoru.
Uzņēmuma, kas būvē jauno ostu, oficiālie īpašnieki ir Baltkrievijas uzņēmums “Logistic Energy” (99% akciju) un Baltkrievijas pilsone Nellija Malarova (1 procents akciju), taču visi 100% “Logistic Energy” akciju arī pieder Malarovai. Šī sieviete ir cieši saistīta ar Baltkrievijas oligarhu Mikalaju Varabeju, kurš tiek turēts aizdomās par ogļu un naftas produktu kontrabandu uz Rietumiem.
Investora angļu valodas nosaukuma skaidrojums ir triviāls. Kopš 2020. gada Varabejs ir ASV sankciju sarakstā. Lai apietu sankcijas, Varabejam iepriekš piederējušā uzņēmuma “BelKazTrans” oficiālais īpašnieks mainīja nosaukumu uz “Logistic Energy”.
Eksperts, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss sarunā ar “nra.lv” pauda, ka Baltkrievijai visizdevīgākā vienmēr ir bijusi Klaipēdas osta, taču pašlaik tā baltkrievu precēm un izejvielām ir slēgta. Visi citi ceļi, arī uz Kēnigsbergu, no Baltkrievijas skata punkta raugoties, izmaksā dārgāk, un vēl jo dārgāk būs vest kravas uz Krievijas ziemeļu ostām.
Anrijs Matīss uzskata, ka Latvijai vajadzētu turēt acis vaļā gadījumam, ja rastos kādi apstākļi, kuros sadarbība ar Baltkrieviju atsāktos.
“Ja caur kādu ES ostu vai Klaipēdu notiks pārkraušana, tad arī Latvijai ir vērts pacīnīties par šīm kravām, nevis sēdēt un gaidīt, kamēr lietuvieši paņems visu,” uzskata Anrijs Matīss.
Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītāja vietniece Inga Ieviņa “nra.lv” informēja, ka pēdējie apjomi no Baltkrievijas tika pārkrauti 2021. gada pirmajos trīs mēnešos - 206,4 tūkstoši tonnu mazuta, kas ir salīdzinoši neliels apjoms no tā, kas tika sūtīts iepriekš (2020. gadā tika pārkrauti 1407 tūkstoši tonnu naftas produktu no Baltkrievijas). Bet jāņem vērā, ka kravas izcelsmi ne vienmēr var precīzi noteikt, jo tas, ka krava nāk caur Baltkrieviju, vēl nenozīmē, ka tās izcelsme ir Baltkrievijas.
Rīgas brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola informēja “nra.lv”, ka Rīgas brīvostas pārvaldē un Rīgas ostā strādājošajiem uzņēmumiem ir saistoši visi spēkā esošie starptautiskie aizliegumi, sankciju ierobežojumi gan attiecībā uz kravām, gan to īpašniekiem, kuģiem, starptautiskajiem pārvadātājiem utt.
Kuģu vai kravu aprites pārbaudes un kontroli ostā veic VID Muitas pārvalde. Finansiālo sadarbību uzrauga Finanšu izlūkošanas dienests.
Baltkrievijas izcelsmes kravu apjoms Rīgas ostā šobrīd ir nebūtisks, pēdējo gadu laikā tas samazinājies vairāk nekā 20 reizes.
Kā zināms, reaģējot uz Baltkrievijas darbībām, Eiropas Savienība kopš 2022. gada marta ir pieņēmusi vairākus ierobežojošus pasākumus saskaņā ar dažādiem sankciju režīmiem kravu plūsmai no, uz un caur Baltkrieviju.
