Kriminālprocesa likums paredz, ka turpmāk arestētas kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļas (akcijas) vai pajas varēs ne tikai arestēt, bet arī nodot pārvaldībā kādam pārvaldniekam, kurš aizvietos īpašnieku.
Bēdīgais arestētās mantas īpašnieks tad varēs noskatīties, kā pārvaldnieks ar viņa mantu izrīkojas pēc saviem ieskatiem - izputina, pārdod par kapeikām. Saeimas deputāts Ringolds Balodis (LPV) to uzskata par maksātnespējas administratoru laika atdzimšanu un saskata līdzību ar gadījumu, kad Šveices jurists Rūdolfs Meroni ar Latvijas Ģenerālprokuratūras atbalstu pievāca vairāku Ventspils uzņēmumu kapitāldaļas, bet pēc tam neviens vairs nezina, kas ar tām notika - varbūt Meroni tās izsaimniekoja. Necik īpaši likumīgi tas nenotika. Pašlaik notiek mēģinājums legalizēt šādas darbības. Jautājums diezin vai ir vairs par Meroni, Aivaru Lembergu un notikumiem, kas ir vēsture, bet par kādām citām, aktuālām vajadzībām. Jo šāda likumu grozīšana vai mēģinājumi tos grozīt parasti notiek kādu konkrētu lietu dēļ - rodas, piemēram, kādam valdošās partijas loceklim problēma ar kaimiņu un konkurentu, izdodas panākt krimināllietas safabricēšanu pret viņu, taču nevar tikt klāt viņa mantai - tā ir arestēta, bet nav atņemta. Nav zināms, kas ir konkrētā lieta, par ko deg, bet bija mēģinājums grozījumus likumā noteikt steidzamības kārtā. Tomēr beigu galā likuma grozījumi tiks izskatīti parastā kārtībā. Likuma grozījumus Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā un nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai - tas ir, tikai sev, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Juridiskā komisija ierosina papildināt Kriminālprocesa likumu ar 365.1 pantu šādā redakcijā: "365.1 pants. Arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšana (1) Lai nodrošinātu uzraudzību pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, tās var nodot pārvaldīšanā. Pārvaldīšanā nenodod: 1) tādas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kura, iespējams, ir bijusi izveidota vai izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai un kura neveic faktisko saimniecisko darbību; 2) tādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, kuras pamatkapitāla apmērs ir mazāks par likumā noteikto minimālo pamatkapitāla apmēru; 3) tādas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kurai ar tiesas nolēmumu ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai kuras piespiedu likvidācija ir uzsākta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 4) tādu kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļas (akcijas) vai pajas, kuru nodošana pārvaldīšanā var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus. (2) Procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var pieņemt lēmumu, ar kuru kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas tiek nodotas pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirms minētā lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs var konsultēties ar Ministru kabineta noteikto pārvaldnieku par šāda lēmuma lietderību.
Respektīvi, likumdevējs, kas šajā gadījumā ir Andreja Judina (“Jaunā vienotība”) vadītā Juridiskā komisija, vēlas padarīt reketu par likumīgu darbību un atdzīvināt kaut ko līdzīgu maksātnespējas administratoru patvaļai. Tikai tagad tie vairs nesauksies pat maksātnespējas administratoriem, bet par pārvaldniekiem, lai gan būtība būs tā pati.
