Tas, ka Donalds Tramps būs nākamais ASV prezidents uz četriem gadiem, uzreiz ir atstājis iespaidu uz akciju tirgiem un uz ekonomiku kopumā visā pasaulē. Vērojams sen neredzēts dolāra vērtības kāpums. Tikmēr Eiropas akciju tirgi uz Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši ar kritumu. Arī naftas cenām lejupslīde.
Šajā stāstā vēl pievienojas arī virtuālā valūta “bitcoin”, kas, pateicoties dažiem Trampa izteikumiem, ir tādā zirgā kā vēl nekad.
Latvijas valdībai, uzņēmējiem un tautai nāksies šo jauno realitāti ņemt vērā un ar to samierināties.
Mediju platforma “Euro News” vēsta, ka Eiropas fondu tirgi trešdien lielā mērā kritās, kas ir pretstatā kāpumam ASV tirgos, investoriem izsverot Trampa tarifu politikas ietekmi uz eirozonas ekonomiku. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka ASV prezidents būs Tramps, Eiropas “Stoxx 600” indekss kritās par 0,54%, “DAX” - par 1,13%, bet “CAC 40” - par 0,51%. Investori, ja tā var teikt, nobijās un kļuva piesardzīgi par Trampa prezidentūras iespējamo ietekmi uz Eiropas ekonomiku, jo īpaši tādēļ, ka ASV republikāņi saglabās kontroli gan pār Palātu, gan Senātu. Finansistu aprindās šāda situācija tiek dēvēta par “sarkano vilni” - tas ir tad, ja republikāņi vēlēšanās iegūst vai saglabā kontroli pār valdību, dodot viņiem iespēju vieglāk pieņemt politiku un bloķēt tos, pret kuriem viņi iebilst. Tāpēc investori ir skeptiski par domu daudz investēt Eiropā.
Eiropas akcijas, iespējams, reaģēja arī uz vietējiem faktoriem, jo Vācijas kanclers Olafs Šolcs atlaida finanšu ministru Kristianu Lindneru, izbeidzot koalīcijas valdību un radot bažas par iespējamām ārkārtas vēlēšanām pirms plānotā datuma martā.
Tā bieži negadās, jo pasaules biržas parasti uz notikumiem reaģē vairāk vai mazāk līdzīgā veidā, taču šis ir gadījums, kad ASV birža ir reaģējusi absolūti pretēji nekā Eiropa - ar milzīgu entuziasmu. Volstrītai priecājoties par prezidenta vēlēšanu ātro noslēgumu, “Dow Jones Industrial Average” tirdzniecības sākumā palielinājās par 2,8%, bet “S&P 500” pieauga par 1,93%. Arī tehnoloģijām svarīgais “Nasdaq” indekss pieauga par 1,8 procentiem. Amerikas valdības obligāciju ienesīgums, kas ir galvenais globālās finanšu sistēmas etalons, pieauga par aptuveni piektdaļu procentpunkta līdz gandrīz 4,5%, aizņemoties uz 10 gadiem. Dolāra vērtība pieauga par 1 līdz 2% attiecībā pret galvenajām valūtām, piemēram, jenu un eiro, savukārt Japānas un Austrālijas akciju tirgi pieauga, jo vājākas valūtas palīdz eksportētājvalstīm. Tomēr akciju tirgi Ķīnā un Honkongā kritās, investoriem reaģējot uz iespējamību, ka viņu eksportam uz Ameriku tiks piemēroti ievērojami tarifi. Planētas kriptovalūtas galvaspilsēta ASV
Nostatus no Eiropas Savienības pēc “breksita” esošās Lielbritānijas “FTSE 100” indekss pieauga par vairāk nekā 1%. Tas tā īsti neko neizsaka - Lielbritānijā laikam ir vairāk cerību uz Trampu nekā pārējā Eiropā.
Bet zelta cena samazinājās par aptuveni 0,8%, un “Bitcoin” pirmo reizi sasniedza rekordaugstu 75 000 USD, pateicoties Trampa savulaik paustajam kriptovalūtas atbalstam.
Tas ir “inčīgi”. Kriptovalūtas parādīšanās ir kopš sākta gala milzīga problēma visu valstu centrālajām bankām - tā būtībā ir konkurējoša nauda, kas ne ar ko nav segta, tiek ģenerēta nezin kur un kādā veidā, un valstis tās apriti nespēj kontrolēt. Taču Tramps kādā konferencē par šo tēmu pamanījās ļoti atzinīgi izteikties un priekšvēlēšanu kampaņas gaitā apsolīja padarīt ASV par “planētas kriptovalūtu galvaspilsētu”. Tāpēc trešdien bitkoins uzkāpa līdz jaunam maksimumam.
Te varētu ironizēt, ka arī Ostaps Benders bija iecerējis padarīt Vasjukus par pasaules šaha centru, taču Tramps nav gluži šis grāmatu tēls - viņš ir reāls un ar savu naudu un ietekmi ir spējīgs īstenot trakas idejas. Tas gan ir ar nosacījumu, ja nav piemirsis, ko agrāk ir solījis.
Un vēl jau arī ir Īlons Masks, kurš bija sabiedrotais Trampam viņa priekšvēlēšanu kampaņā. Nav pagaidām skaidru datu par to, cik jaunu elektroauto ir iegādājušies latvieši, bet pasaulē Īlona Maska “Teslas” tirdzniecība trešdien pieauga par 14,75 procentiem!
Naftas cenas pasaulē kritās. Tas nenozīmē, ka Latvijas degvielas uzpildes stacijās cena uzreiz būs kā Lietuvā par 15 eirocentiem zemāka. Tik ātri tas nenotiek, bet nākamgad būs jāsaturas, jo benzīns un dīzelis kļūs dikti dārgāks.
Taču pasaules tirgi mēdz ar dziļu interesi klausīties katru ietekmīga politiķa izteicienu, un šādā sakarā atminas arī Trampa kliedzienu: “Drill, baby, drill!” To viņš ir atkārtojis vēl vairāk reižu, tiekoties ar vēlētājiem dažādos štatos. Šis sauklis nozīmē atbalstu palielinātai naftas un gāzes urbšanai Amerikā un domu, ka tādā veidā varēs iedragāt konkurējošo ražotāju, piemēram, Krievijas un Irānas, varu. Lielāka urbšana ir kaut kas par nākamību, par saulainu tāli, taču birža uz to ir reaģējusi jau šodien.
Tramps ir visu ko solījis un par visu ko pļāpājis. Ir lietas, ko pasaules tirgi tā īsti nedzird un galvā neņem. Viņš ir solījis "izbeigt inflāciju", samazināt nodokļus un procentu likmes, samazināt imigrāciju un noteikt tarifus importētajām precēm, piemēram, Ķīnas elektromobiļiem. Taču tirgi uzskata, ka šie mērķi ir nesavienojami, un tā vietā liek likmes uz augstāku inflāciju un augstākām procentu likmēm Virkne ekspertu lēš, ka nodokļu samazināšana palielinās patērētāju tēriņus, kas radīs augšupvērstu spiedienu uz cenām, savukārt imigrācijas samazināšana vai pat nelegālo imigrantu deportēšana samazinās darbaspēka piedāvājumu un paaugstinās algas. Arī importa preču tarifi palielina cenas patērētājiem. Bet nu fakts, kas fakts - pēc Trampa uzvaras dolāra kurss un ASV biržas fjūčeru kurss ir pieaudzis, sasniedzot rekordaugstu līmeni.
Mediju platforma “Global News Market”, analizējot situāciju, jautā, vai tas var turpināties.
Droši vien, ka tas var turpināties. Vismaz kādu laiku.
