Pasaules uzmanība joprojām piesaistīta Izraēlas un Irānas militārajiem soļiem. Vai piepildīsies nelāgās prognozes un šis konflikts izvērsīsies plašākā karā, kas ietekmēs pārējos procesus pasaulē, tostarp Ukrainas spējas aizstāvēt savu valsti no iebrucējiem? Daudz jautājumu. Maz atbilžu.
Pirms gada, 2023. gada 7. oktobra rītā, teroristiskā organizācija "Hamās" no Gazas joslas uz Izraēlas dienvidiem izšāva aptuveni 5000 raķešu, pēc tam “Hamās” kaujinieki pārrāva uz Gazas joslas un Izraēlas robežas izbūvēto žogu un devās asiņainā karagājienā, sarīkojot slaktiņus gan tuvējās apdzīvotajās vietās, gan deju mūzikas festivālā.
Uzbrukums bija pēkšņs, Izraēlas armija pirmajā brīdī nebija gatava to atvairīt. Kļuva redzams, ka speciālie, slepenie dienesti ir to “nogulējuši” - tiem nav bijis informācijas, ka kaut kas tāds tiek gatavots, tie ir smagi izgāzušies. Vienā dienā gāja bojā 1191 izraēlietis, 4800 tika ievainoti, 121 tika sagūstīts un aizvests uz Gazu.
Nākamajās nedēļās Izraēla uzsāka skarbu prettriecienu, bombardējot Gazas joslu un liekot tās iedzīvotājiem pārcelties no tās ziemeļiem uz dienviddaļu. Tiek lēsts, ka gada laikā Gazas joslā varētu būt gājuši bojā ap 45 tūkstošiem palestīniešu. Tiem, kas dzīvi, nākas saskarties ar humānu krīzi - pārtikas, ūdens un medikamentu trūkumu.
Jāteic, Izraēlas izlūkdienesti gada laikā kopš “Hamās” iebrukuma ir stipri reabilitējušies, veicot virkni spožu operāciju. Septembrī piepeši vienlaicīgi uzsprāga peidžeri Libānas organizācijas “Hizbullāh” dalībnieku kabatās - 12 gāja bojā uzreiz, bet vēl 2800 tika ievainoti. Peidžeru spridzināšana bijusi Izraēlas ārējā izlūkdienesta "Mossad" un militārā izlūkdienesta kopīgi sarīkota operācija. Uzsprāgušie peidžeri bijuši jauni. "Hizbullāh" kaujinieki tos iegādājušies pēdējos mēnešos. Izraēlas izlūkdienesti esot ievietojuši sprāgstvielas peidžeros blakus to baterijām, tajos ievietoti arī slēdži attālinātai to detonēšanai.
Izcilu informētību par ienaidnieku pārvietošanos un uzturēšanās vietām Izraēlas izlūkdienesti ir demonstrējuši vēl vairākkārt, iznīcinot “Hamās” un “Hizbullāh” līderus. Jūlijā gaisa uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā tika nogalināts “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanijē. 27. septembrī Izraēlas aviācijas uzlidojumā Beirūtai bojā gāja “Hizbullāh” ģenerālsekretārs Hasans Nasralla. Grupējumu vadoņi necik ilgi nedzīvo - dzīvību ir zaudējuši vismaz 12 redzamākie “Hamās” darboņi. Izraēlas bumbas un raķetes sasniedz viņus Gazā, Sīrijā, Irānā, visā reģionā.
Irāna, kas atbalsta gan organizāciju “Hamās”, gan “Hizbullāh”, 1. oktobrī izšāva uz Izraēlu aptuveni 200 ballistisko raķešu, kas bija mērķētas uz militārajiem objektiem. Izraēlas armija vēsta, ka gandrīz visas raķetes pārtvertas un tas izdevies arī ar ASV atbalstu.
Pēc šāda Irānas raķešu uzbrukuma Izraēlai ir pieaugušas bažas par plaša konflikta izcelšanos Tuvo Austrumu reģionā, jo Izraēla un ASV solījušas atbildēt uz šo uzbrukumu. Izraēla varētu vērsties pret Irānas naftas industrijas objektiem, lai Teherānas režīmam atņemtu lielāko ienākumu avotu. Otra lieta, kas ir vēl bīstamāka par naftas objektiem, ir objekti Irānā, kas saistīti ar tās kodolprogrammu.
Šķiet, Irānai ir izdevies radīt kodolieroci un nesenā zemestrīce Irānas Semnanas provincē patiesībā ir bijis slēpts kodolizmēģinājums. Tā apgalvo persiešu valodā rakstošā prese, tam sliecas piekrist arī Izraēlas žurnālisti, piemēram, Sergejs Auslanders. Zemestrīci fiksējis arī ASV Ģeoloģijas dienests. Tās stiprums bijis 4,5 balles pēc Rihtera skalas un epicentrs bijis 10 kilometru dziļumā. Amerikāņu ģeologi gan nav teikuši, ka tas būtu bijis kodolsprādziens, bet fiksējuši to kā zemestrīci. Ja Irānai ir sava atombumba, tas vēl nenozīmē, ka tai ir raķetes vai lidmašīnas, lai trāpītu pa Izraēlu. Tomēr bažas un bailes pašlaik par situāciju Tuvajos Austrumos ir lielas. Ja Irānai ir atombumba, tas apdraud Izraēlas valsts pastāvēšanu - valsts teritorija ir maza, un daudz bumbu nevajag.
Lai gan pēc Irānas uzbrukuma Izraēlas politiķi un militārpersonas vīstīja dūres un solīja atriebties, Izraēla joprojām atturas no plaša mēroga iznīcinoša trieciena. Jo nav tik vienkārši, kā varētu šķist pirmajā brīdī...
Viens no kavēšanās apsvērumiem varētu būt tāds, ka 5. novembrī notiks ASV prezidenta vēlēšanas. ASV ir tuvākā Izraēlas sabiedrotā, un ebreju valsts nevēlas ietekmēt tās vēlēšanas un nodarīt pāri Demokrātiskajai partijai, kurai pēc Izraēlas uzbrukuma Irānas naftas objektiem diezin vai būtu cerības uz Kamalas Harisas kļūšanu par prezidenti.
Amerikāņi ļoti sāpīgi uztver, ja degvielas uzpildes stacijā benzīns piepeši kļūst dārgāks. Pašreizējam prezidentam Džo Baidenam tikai nedaudz mēle paslīdēja, iepļāpājot, ka viņa administrācija apspriedusi Izraēlas plānus uzbrukt Irānas naftas infrastruktūrai, kā naftas cena biržā pieauga par 10%. Cena nekrita arī nākamajā dienā, kad viņš jau sāka visādi maidzināt un precizēt savu nostāju, sakot, ka pa naftas objektiem nevajag šaut.
Ja Izraēla patiesi sāktu mērķtiecīgus triecienus pa Irānas naftas pārstrādes rūpnīcu kompleksiem un iznīcinātu Irānas naftas eksporta operāciju centru Hargas salā, tas sagrautu šīs valsts ekonomiku. Šāds solis varētu arī paaugstināt pasaules naftas cenas un ietekmēt amerikāņu patērētājus tikai dažas nedēļas pirms izšķirošajām vēlēšanām. Pat ja kuģi caur Homuzas šaurumu nevarētu izbraukt vienu dienu, naftas cenas uzlēktu debesu augstumos, taču, ja šis šaurums tiks slēgts uz ilgāku laiku, tas būtu murgs un sabrukums. Caur šo šaurumu brauc ceturtā daļa pasaules ar tankkuģiem pārvadātās jēlnaftas kravu.
Tāpēc ir kavēšanās veikt triecienus, un notiek kaismīgas diskusijas iekšpolitiskajā telpā. "Atšķirībā no Libānas un Gazas, katram Izraēlas uzbrukumam Irānai ir starptautiskas un globālas sekas," sacīja Menahems Merhavijs, Irānas eksperts no Jeruzalemes Ebreju universitātes.
Bijušais premjerministrs Ehuds Olmerts sacīja, ka ar triecienu vairākiem militāriem mērķiem, kas atrodas visā Irānas plašajā teritorijā, būtu vairāk nekā pietiekami, lai nosūtītu vēstījumu. Viņš sacīja, ka mērķis ir parādīt, ka Izraēla var sist jebkur un jebkurā laikā. "Tieši tā ir atturēšana," viņš teica. Olmerts sacīja, ka trieciens Irānas naftas sektoram būtu nevajadzīga eskalācija, kas aicina reaģēt, un ka trieciens kodolprogrammai nav riska vērts. Viņš sacīja, ka tas ne tikai izraisītu Irānas atriebību, bet arī izredzes uz panākumiem nav skaidras. "Mēģinājums uzbrukt kodolprogrammai būs kļūda," viņš teica. Cits bijušais premjerministrs Jairs Lapids uzskata, ka Izraēlai vajadzētu dot triecienu Irānas naftas rūpniecības infrastruktūrai. "Tas ir sāpīgākais mērķis Irānas režīmam," Lapids, kurš 2022. gadā ieņēma premjerministra amatu, sacīja rakstiskā atbildē uz “The Associated Press” jautājumu. "Uz Irānas ballistisko raķešu uzbrukumu Izraēlai ir jāreaģē ar spēcīgu atbildi," viņš sacīja, piebilstot, ka Irānai jāsaprot, ka "tās reģionālā agresija dārgi izmaksās". Lapida priekštecis premjerministra amatā Naftali Benets ieņem vēl stingrāku nostāju, sakot, ka Izraēlai tagad ir laiks bombardēt Irānas kodolprojektu.
Vašingtonas sankcijas nav spējušas kavēt Irānas naftas eksportu, galvenokārt tāpēc, ka Ķīna ir bijusi gatava pretoties Vašingtonai. Pekina iegādājas aptuveni 90% no Irānas jēlnaftas. Izraēlas uzbrukumam Irānas objektiem būtu neskaidras sekas. Reālais risks slēpjas eskalācijā, potenciāli ievelkot Ķīnu konfliktā un gadiem ilgi mainot Tuvo Austrumu dinamiku.
Šāda konflikta iznākumu pagaidām grūti paredzēt.
