Kādēļ ir pamats runāt par to, ka Saeimas izmeklēšanas komisijas starpziņojumā sajūtama ģimeniskā saikne starp “Rail Baltica” projekta ieviesēja “RB Rail” valdes locekli Kitiju Gruškevicu, viņas vīru, komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga padomu devēju, partijas biedra deputāta Edvarda Smiltēna palīgu Mareku Gruškevicu un komisijas starpziņojuma secinājumiem?
Īsā atbilde: tādēļ, ka Saeimas izmeklēšanas komisija valstij un tautai jaunā dzelzceļa būvēšanā iesaka tieši to, ko iesaka “RB Rail” vadība. Nelokāmi vienkāršs, tālredzīgs ieteikums: naudas dzelzceļam nav, bet to būvēt vajag. Būvēt vajag par katru cenu, bet nauda valdībai kaut kur pašai jāmeklē. Līdzšinējās projekta realizācijas neveiksmēs jau iezīmējušies visdažādākie kaitnieki - sākot no bijušajiem satiksmes ministriem, beidzot ar lielā četrinieka auditorkompāniju “Ernst & Young”.
Izmeklēšanas komisija pauž satraukumu par riskiem, ka dzelzceļa nebūvēšanas gadījumā būs jāatmaksā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta jeb CEF finansējums, bet atturas vērtēt to, ka varbūt Latvijai ir izdevīgāk atmaksāt nepilnu miljardu un iegūt divas dzelzceļa stacijas, nevis plānot iztērēt vēl 10 miljardus eiro dzelzceļam ar neskaidru ekonomisko pamatojumu.
Publiski jau kļuvis zināms, ka padomus “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijas vadītājam sniedz “RB Rail” valdes locekles Kitijas Gruškevicas vīrs Mareks Gruškevics. LTV raidījums “De facto” atgādinājis, ka jau pirmajās komisijas sēdēs A. Kulbergs norādījis: “Es ar savu komandu sagatavošu dokumentus, ko nodot pārējiem komisijas locekļiem, lai tālāk var citi strādāt.” Tā kā Saeima komisijai piešķīrusi daudz par maz naudas, izmeklēšanas darbam tiekot piesaistīti arī citi padomdevēji, tostarp “Apvienotā saraksta” Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna palīgs Mareks Gruškevics. Viņa sieva Kitija Gruškevica pēdējos gandrīz trīs gadus ir “Rail Baltica” projekta ieviesēja “RB Rail” vadībā, šobrīd uzņēmuma valdē viņa ir vienīgā no Latvijas. Bet pirms darba “RB Rail” viņa bija E. Smiltēna padomniece - laikā, kad viņš ieņēma Rīgas vicemēra amatu. Kitija LTV komentāros par sadarbību ar komisiju nav ielaidusies un apgalvojusi, ka mājās par izmeklēšanas komisijas jautājumiem ar vīru nerunājot.
Saeimas komisijas starpziņojumā teikts, ka līdz šā gada 22. oktobrim komisija ir veikusi virkni darbību “lai noskaidrotu “Rail Baltica” projekta sākotnējo apjomu un tā finansējuma apmēru, kāda līmeņa sanāksmēs un kādas personas ir bijušas iesaistītas “Rail Baltica” projekta attīstībā, “Rail Baltica” projekta trases novietojuma izvēlē, identificētu iemeslus, kādēļ tika veiktas atkāpes no Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011. gada ziņojumā uzrādītā trases varianta, tai skaitā Rīgas loka iekļaušanu “Rail Baltica” projektā, finansējumu avotu, projektēšanas izmaiņas, būvniecības kavēšanās apsvērumus un kopējo “Rail Baltica” projekta sadārdzināšanās iemeslu”. Ziņojumā minēts, ka notikušas 16 parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) sēdes; uzklausīti deviņu iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī 18 fizisku personu, tajā skaitā četru bijušo satiksmes ministru un 10 Satiksmes ministrijas, “RB Rail” AS, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” amatpersonu un darbinieku, mutvārdu paskaidrojumi; nosūtīti vairāki rakstveida informācijas pieprasījumi Valsts kancelejai, Valsts kontrolei, Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” un a/s “RB Rail”.
Komisija, kā norādīts ziņojumā, uzskata, ka prioritāri ir izbūvējami 1. kārtas posmi, pārējie ir īstenojami atkarībā no pieejamā finansējuma - secīgi pēc 1. kārtas pabeigšanas vai, ja ir pieejams papildu finansējums, jau paralēli 1. kārtai. Šādu pieeju apstiprina arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pārstāvji, un to plānots nostiprināt sagatavošanas procesā esošajā EK “Rail Baltica” projekta ieviešanas lēmumā.
Komisija atsaucas uz risku analīzi ko sagatavojusi a/s “RB Rail”. Iespējamās sekas, Latvijai nepildot “Rail Baltica” uzņemtās saistības, nozīmētu dzelzceļa būvniecības līguma izbeigšanu. Komisijas ziņojumā teikts, ka Latvijas izstāšanās no “Rail Baltica” projekta neatbrīvotu mūsu valsti no pienākuma līdz 2030. gada 31. decembrim pabeigt TEN-T regulā norādīto “trūkstošo posmu”. Līdz ar Latvijas izstāšanos no “Rail Baltica” projekta tiktu vai nu samazināti CEF finansējuma dotāciju apjomi, kas līdz šim CEF grantu līgumu ietvaros ir piešķirti Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, vai šie grantu līgumi tiktu izbeigti. Latvijai, kā arī Igaunijai un Lietuvai varētu uzlikt pienākumu atmaksāt daļu vai visu saņemto CEF finansējumu. Riska apjoms Latvijai pašlaik esot 316 700 000 eiro (līdz šim LV kontā ieskaitītais CEF finansējums), taču papildus jārēķinās ar risku atmaksāt Igaunijas, Lietuvas un AS “RB Rail” saņemto CEF finansējumu. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstīm un ministrijām, kas atbildīgas par “Rail Baltica” ieviešanu (patiesajiem projekta labuma guvējiem) un AS “RB Rail”, varot arī piemērot administratīvas sankcijas, piemēram, uzlikt papildu naudas sodu vai noteikt jebkādas citas administratīvas sankcijas, iespējams, ierobežojumu pretendēt uz ES finansējumu nākotnē.
Noteikti pieminama Saeimas izmeklēšanas komisijas uzdrīkstēšanās apšaubīt lielā auditoru četrinieka darba kvalitāti - “...ne pilnsabiedrība “RB Latvija”, “Ernst & Young Baltic”, “RB Rail” AS, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”, ne arī Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas amatpersonas “Rail Baltica” projekta sākuma stadijā nebija veikušas salīdzinošo izmaksu novērtēšanu ar citiem dzelzceļa projektiem Eiropā. Izmeklēšanas komisija apšauba “Ernst & Young Baltic” veiktā pētījuma (CBA) atbilstību, pareizību un lietderību. Vērtējams, vai “Ernst & Young Baltic” nav saņēmis dubultu samaksu par vienu un to pašu nodevumu Satiksmes ministrijai un vai nav nonākts interešu konfliktā, baudot priekšrocības pret citiem komersantiem šajā iepirkumā”.
Ar starpziņojuma pilno tekstu var iepazīties šeit.
