Inovāciju, radošuma un sadarbības pasākums “Baltic AI Hack, Gen AI Hackathon” Rīgas Tehniskajā universitātē notika no 4. līdz 6. oktobrim un pulcēja studentus no visām Baltijas valstīm. Studentu uzdevums bija risināt reālās dzīves problēmas, izmantojot mākslīgā intelekta spēku. Viņi izstrādāja novatoriskus risinājumus tādās jomās kā dizains, mārketings un uzņēmējdarbība.
Baltijas “AI Hackathon” laikā studentu komandām bija pieejama augstas veiktspējas datortehnika un programmatūra - “IBM Sandbox” ar tajā izvietoto “META LLaMA 3” modeli. Šī jaudīgā vide nodrošina skaitļošanas resursus, kas nepieciešami viņu ideju īstenošanai. “IBM Sandbox” ļauj izstrādāt plašu novatorisku risinājumu klāstu, īpaši tos, kuru centrā ir lielo valodu modeļu izmantošana.
Ko nozīmē “hakatons”? Viens no pasākuma organizatoriem, biedrības “Windhackers” vadītājs Kārlis Skuja paskaidroja, ka tas ir vienkārši - no vārdiem “hakeris” un “maratons”. Proti, jaunie censoņi, kas prot programmēšanas valodu, sacenšas ne jau vienu reizi, bet ir iesaistīti virknē līdzīgu pasākumu, kuri notiek daudzas reizes dažādu valstu augstskolās.
Baltijas hakatona atklāšanas pasākumā ar iedvesmojošiem ievadvārdiem un lekcijām uzstājās Lietuvas Inovāciju aģentūras informācijas tehnoloģiju nozares vadītājs Romans Zontovičs, Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes profesore Simona Ramanauskaite, Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas mākslīgā intelekta programmu menedžeris Indreks Seppo, META mākslīgā intelekta kampaņu un programmu menedžere Kristele Dernona, RTU mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns, uzņēmuma “Tilde” starptautiskā biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš, IBM mākslīgā intelekta tehnoloģiju aizstāvības vadītājs, Arturs Vronskis, Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols un citi.
Te jāizceļ META un IBM. Šīs globāli gigantiskās firmas ir ieinteresētas, lai to radītās tehnoloģijas tiktu izmantotas radoši. Visradošākā vide tam, protams, ir studenti.
Hakatonu, kurā piedalījās 120 studenti, organizēja META sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un citiem. Tā mērķis bija demonstrēt mākslīgā intelekta pārveidojošo potenciālu, risinot reālās pasaules sabiedrības izaicinājumus dažādās sfērās.
Hakatons bija atvērts studentiem no Baltijas valstu universitātēm un augstskolām neatkarīgi no viņu studiju jomas. Lielākā daļa dalībnieku pārstāvēja Latviju, bet studenti bija ieradušies arī no Lietuvas un Igaunijas. Hakatona laikā viņi strādāja pie mākslīgā intelekta risinājumiem, kas bija vērsti uz izaicinājumu risināšanu izglītības, ilgtspējas, sociālās iekļaušanas un sabiedrisko pakalpojumu jomās.
Uzvarētāju komanda tika apbalvota ar apmaksātu braucienu uz “META FAIR” (Fundamental AI Research Lab) Parīzē Francijā, kur būs iespēja tikties ar mākslīgā intelekta ekspertiem un ģeneratīvā mākslīgā intelekta novatoriem. Šī ekskluzīvā iespēja ietver tikšanās un tīkla veidošanu ar mākslīgā intelekta ekspertiem, inženieriem un jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kuri veiksmīgi attīstījuši savu biznesu, izmantojot ģeneratīvo mākslīgo intelektu. “Eiropai ir jāatgūst ekonomiskā izaugsme, inovācija un konkurētspēja.
Pirms trīsdesmit gadiem Eiropa veidoja aptuveni ceturto daļu no pasaules IKP. Pēc 20 gadiem ES veidos ne vairāk kā 11% - uz pusi mazāk nekā Ķīna, mazāk nekā ASV un tikpat daudz kā Indija. Neviens no pasaules 10 lielākajiem uzņēmumiem un desmit vērtīgākajiem jaunuzņēmumiem nav Eiropas uzņēmums. No 50 lielākajiem Eiropas uzņēmumiem neviens nav dibināts pēdējo 30 gadu laikā. Nevienai no pašreizējām tehnoloģijām nav lielāka potenciāla palielināt ES konkurētspēju kā mākslīgajam intelektam. Dažu pēdējo desmitgažu laikā digitālās tehnoloģijas ir nodrošinājušas aptuveni pusi no būtiskā produktivitātes pieauguma attīstītajās valstīs. Nākamajās desmitgadēs mākslīgais intelekts, visticamāk, vēl vairāk palielinās ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitāti un inovāciju daudzos veidos. Eksperti lēš, ka nākamajā desmitgadē ģeneratīvais mākslīgais intelekts varētu palielināt pasaules IKP par 7%. Atvērtā pirmkoda mākslīgā intelekta modeļi, piemēram, “Llama 3”, palīdzēs nodrošināt, ka šī izaugsmes iespēja izplatīsies plaši, nevis koncentrēsies dažu lielu spēlētāju rokās. Tas ļauj izstrādātājiem iekļaut jaunākās inovācijas ar zemām izmaksām. Tā kā Eiropā ir vairāk atvērtā pirmkoda izstrādātāju nekā ASV, ES ir īpaši labas iespējas izmantot šo atvērtā pirmkoda mākslīgā intelekta vilni,” intervijā “nra.lv” sacīja META pārstāve Vitnija Saldava.
