Pētniecības organizācijas “OpenSecrets” 8. oktobrī publicētajā ziņojumā konstatēts, ka abas lielāko ASV partiju prezidenta vēlēšanu kampaņas kopā ar tām saistītajām “politiskās rīcības komitejām” un trešo pušu kandidātiem un organizācijām 2024. gada vēlēšanu cikla laikā iztērēs vairāk nekā 15,9 miljardus dolāru.
Šāda summa ir ASV vēsturē vēl nebijis rekords. Tas pārspēj 2020. gadā sasniegto rekordu, kas bija 15,1 miljards dolāru.
Bezpeļņas organizācija “OpenSecret”, kas pēta naudu politikā un tās ietekmi uz vēlēšanām, uzsver divas lietas: pirmkārt, tēriņu pieaugumu, kas saistīts ar inflāciju, otrkārt, Demokrātu partijas pieaugošo spēju piesaistīt līdzekļus. Tagad ne tikai Republikāņu partija spēj piesaistīt un tērēt milzīgus līdzekļus kampaņai, to spēj arī Demokrātu partija, kura kopš Kamalas Harisas kļūšanas par galveno ASV prezidenta amata kandidāti ir sākusi pārspēt savus pretiniekus. Tāpēc kopējie izdevumi sit pušu visus rekordus. Vēl 2016. gadā vēlēšanu kampaņa izmaksāja divreiz mazāk.
Kamēr vairumā ES valstu un arī Latvijā partijām tiek noteikti visādi ziedojumu “griesti”, finansējuma likumu pārkāpumi tiek kriminalizēti un partijas saņem valsts budžeta naudu, lai nebūtu atkarīgas no “oligarhiem”, ASV politikas veidošana ar naudas palīdzību tiek uzskatīta par normālu lietu, ja vien naudas izcelsme nav nešķīsti noziedzīga. Tāpēc partijas sacenšas un lielās ar to, kura piesaistījusi vairāk. Šis rādītājs ir pat kampaņas sastāvdaļa - amerikāņu plašsaziņas līdzekļi seko līdzi, cik kuram kandidātam izdevies savākt naudas.
Piemēram, demokrātes Harisas naudas piesaistīšanas temps oktobrī esot palēninājies, taču ne apstājies. Toties iepriekšējā mēnesī viņa savākusi līdzekļus 361 miljona dolāru apmērā, kas bijis par 200 miljoniem dolāru vairāk nekā republikāņu kandidātam Donaldam Trampam.
Eiropā partijas ir spiestas strādāt stingras taupības režīmā un gudrot par savu tēriņu stratēģiju un taktiku - vieni mazāk tērē eiroparlamenta vēlēšanās, lai varētu vairāk zīmēties pirms parlamenta vēlēšanām, vēl kādiem svarīgāk šķiet vairāk resursu atvēlēt pašvaldību vēlēšanām.
Nekas tamlīdzīgs nav jāpiedzīvo amerikāņu politiķiem. ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā tiek likta lietā maksimālā nauda un viss iespējamais elektorāta ietekmēšanas rīku spektrs bez jebkādām bremzēm - plakāti, krekliņi, uzlīmes un cepurītes, televīzijas reklāmas, kandidātu slavināšana un nomelnošana plašsaziņas līdzekļos. Kandidāti dodas nogurdinošos ceļojumos pa valsti, tiek organizētas tikšanās ar vēlētājiem, kur obligātas ir inscenētas ovācijas, apkampšanās un sajūsmināta spiegšana. Desmitiem dažādu nevalstisko organizāciju ir strādājušas, meklējot, kādā veidā palīdzēt savai favorītkandidatūrai, lai tā izskatītos labāk nekā konkurents - “piefrizēti” pētījumi, aptaujas, reitingi. Simti sabiedrisko attiecību firmu ir saņēmušas miljardus dolāru, lai “uzfrišinātu” klienta tēlu un gremdētu viņa konkurentu, piegādātu partijām informāciju par ekonomiku, rakstītu runas vai tēzes kandidātu runām, izdomātu saukļus, dizainu, vizuālus tēlus, alegorijas un metaforas, kas pēc iespējas stiprāk sistu pa elektorāta smadzenēm tā apziņā un zemapziņā.
Īpaši jāiespringst bija Kamalas Harisas komandai, jo viņa tikai jūlijā nomainīja Džo Baidenu kā Demokrātu partijas kandidāte. Daudzi politikas vērotāji tobrīd sprieda, ka viņa nepagūs kļūt par reālu Trampa konkurenti. Tomēr viņai ir izdevies no mazpazīstamas figūras kļūt pat par ļoti pazīstamu. Ne maza loma te ir viņas palīgiem no dažādām organizācijām un naudai.
Cilvēkam uz galvas esot aptuveni simt tūkstoši matu, un jādomā, ka Harisai to ir aptuveni tik. Ja pieņemam, ka uz viņu attiecas aptuveni puse priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu, tad katrs viņas mats ir izmaksājis 800 dolāru. Harisa ir “dārgākā meitene pasaulē”, kas par superfigūru ir uztaisīta neticami īsā laikā - kopš jūlija.
Trampam viņa ērkuļainajā frizūrā oranžo matu varētu būt mazāk, tāpēc katrs viņa tēla mats kampaņā varētu būt izmaksājis vairāk nekā Latvijas iedzīvotāju vidējā mēnešalga.
Vēlēšanu kampaņas izdevumu ziņā pašlaik pasaules rekords pieder Indijai, kur vispārējās vēlēšanās šogad iztērēti 1,35 triljoni rūpiju jeb, ja pārrēķina dolāros, tad 16 miljardi. Tomēr tie nav īsti salīdzināmi lielumi, jo Indijā dzīvo 1,4 miljardi iedzīvotāju, vēlēšanās piedalījās liels skaits partiju, balsstiesības ir 968 miljoniem, tika ievēlēti 543 parlamenta locekļi.
ASV balsstiesības ir 240 miljoniem. Taču arī ASV vēlēšanu kampaņas izdevumi būs gandrīz 16 miljardi dolāru.
Tā ir nauda, kas tiek investēta būtībā kubikmetrā tukša gaisa - jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām reklāmas rullīši, brošūras, plakāti un tamlīdzīga priekšvēlēšanu draza zaudēs aktualitāti. Tikai vienam no kandidātiem tā dos varu, bet otrs paliks iztērējis miljardus par neko.
Visa šī milzīgā nauda var sasisties sīkos gabalos kā zemē kritusi vāze pat kādu absolūtu muļķību un pat izdomātu ziņu dēļ. Vēlēšanu kampaņā “piedalās” arī kaķi un suņi, kurus Haiti imigranti ēdot Springfīldā, vāvere un jenots, kurus eitanazējušas Ņujorkas cietsirdīgās varas iestādes, un tamlīdzīgi uzpūsti šausmu stāsti, kurus izplata Trampa komanda. Harisa un viņas komanda tad to visādi apsmej, apšauba pretinieka veselo saprātu un rada karikatūras (memes) interneta sociālajās vietnēs.
Var gadīties, ka Harisas un Trampa sacensība būs ļoti līdzīga un visu izšķirs “purna tiesa”, “fotofinišs” - balsojuma rezultāti kādos no svārstīgajiem štatiem.
Pavisam nedaudz laika vairs palicis, līdz redzēsim, kurš spēks valdīs valstī, kas ir un vēl ilgi būs pati ietekmīgākā pasaulē.
