Kas pērk nekustamo īpašumu Baltijas valstu pierobežas pilsētās?

© Kaspars Krafts/MN

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Mediju platformas “Current Time Baltija” žurnālisti ir veikuši pētījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nekustamo īpašumu tirgu. Lūk, daži secinājumi.

Narva Igaunijā. Pāri upei Krievijas Ivangoroda

Narva ir trešā lielākā Igaunijas pilsēta. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Robeža ar Krieviju ir divu kilometru attālumā.

Apmēram trešā daļa Narvas iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi. Daudzi bija pieraduši dzīvot divās valstīs - ar dzīvokli Igaunijā, strādājot Krievijā un otrādi. Katru dienu tūkstošiem cilvēku šķērso robežas tiltu - daži, lai apciemotu radiniekus Krievijas pilsētā Ivangorodā, citi, lai dotos prom uz visiem laikiem. Tagad vairs nav iespējams dzīvot kā agrāk, kad robeža bija teju nemanāma, un daudzi Krievijas pasu turētāji pārdod savus nekustamos īpašumus Igaunijas Narvā. "Sākās sankcijas pret bankām, un kļuva apgrūtināti starpbanku pārskaitījumi, un tad, kad radās sarežģīta situācija ar dzīvokļu rēķinu apmaksu, cilvēki sāka tos pārdot," stāsta brokeris un profesionālais vērtētājs Vadims Seņičenkovs. Pircēji galvenokārt ir vietējie iedzīvotāji. Ir maz cilvēku, kas vēlas pārcelties uz Narvu no citām pilsētām. Krievijas tuvums rada bažas daudziem - “bīstamā apkaime” ietekmē pilsētu kopumā un jo īpaši nekustamā īpašuma tirgu. Jebkuras ziņas par jauniem ierobežojumiem Krievijai vai iespējamu robežas slēgšanu ietekmē vietējo biznesu. "Cilvēki ir noguruši no negatīvām ziņām un neskaidrības par nākotni," turpina brokeris. "Cilvēki ir gatavi tērēt sev, bet ne investēt savā nākotnē."

Visagina Lietuvā. Dzīvot tur ir daudz lētāk

Visaginas pilsēta Lietuvas ziemeļaustrumos. Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 20 tūkstoši. Attālums līdz Viļņai - 150 kilometri, robeža ar Baltkrieviju ir aptuveni 10 kilometru attālumā.

Visagina kļuva par tagad slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas satelītpilsētu. Astoņdesmito gadu sākumā Aleksandra Eitminoviča vecāki ieguva darbu Ignalinas atomelektrostacijā (tā atrodas septiņus kilometrus no dzīvojamiem rajoniem). Pirms vairākiem gadiem Aleksandrs sāka blogot par Visaginu. Viņš filmē vienkāršus stāstus - par pilsētas dzīves īpatnībām, par lietuviešu virtuvi. Piemēram, viņa kanālā var atrast slavenā Lietuvas aukstā boršča recepti vai Lietuvas biezpiena sieru apskatu. Izrādījās, ka starp Aleksandra abonentiem ir cilvēki, kuri ir gatavi pārcelties uz Visaginu. Pēc atomelektrostacijas slēgšanas kodolstrādnieku pilsēta bija tukša, taču pēdējos gados ir iezīmējusies pretēja tendence - cilvēki sāka pirkt dzīvokļus šajā reģionā. Dzīvot šeit ir lētāk nekā galvaspilsētā vai citās lielajās pilsētās, visapkārt ir daba, bet ir arī visa nepieciešamā infrastruktūra. Tipisks jauno imigrantu portrets ir jauna ģimene ar bērniem un strādā attālināti. Visaginā ar nosacīti Viļņas algu var dzīvot ļoti ērti, saka Aleksandrs. Tagad par pilsētas nekustamo īpašumu pircējiem stāsta: “Vakar pārdevām dzīvokli. Atbrauca pāris no Viļņas, nopirka dzīvokli un uzreiz prasīja - sakiet, kur jābrauc sēņot.” Jauno pilsētnieku vidū ir ne tikai ļaudis no Viļņas. Kopš 2020. gada, kad Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kam sekoja masu protesti un aresti, baltkrievi sāka pārcelties uz Visaginu. No šejienes līdz Baltkrievijas robežai ir nepilni desmit kilometri, un dzīve atšķirībā no galvaspilsētas Viļņas ir lētāka. Pilsēta tika celta kaimiņos esošās Ignalinas atomelektrostacijas strādniekiem. Būvniecības laikā - pirms piecdesmit gadiem - tas bija progresīvs projekts, ar dažādu veidu mājām, mazām arhitektūras formām, ar radošu darbu reljefa un vides pārkārtošanā.

Daugavpils Latvijā. Neliels darījumu pieaugums

“Kamēr visā Latvijā 2023. gads noslēdzās ar darījumu kritumu, mums bija neliels pieaugums - pēc statistikas rādītājiem par 2% augstāks. Un pirmajā pusgadā arī stabilitāte saglabājās iepriekšējā gada līmenī,” stāsta mākleris Andrejs Hrolovičs. Attīstītāji bažījas, ka jaunajiem dzīvojamo māju projektiem pircēji vienkārši neatradīsies, jo vietējie iedzīvotāji par šādām cenām dzīvokļus, iespējams, nevarēs atļauties. Austrumlatvijas pilsētas lielā mērā ietekmē Krievijas un Baltkrievijas tuvums. Iepriekš šāda apkaime tika uztverta kā svētība un, piemēram, Daugavpils pozicionēja sevi kā krustpunktu starp Austrumiem un Rietumiem, Krieviju un Eiropu. Taču pašlaik robežas ir daļēji slēgtas, tirdzniecība ir ierobežota un ir ieviestas sankcijas. Krievija un Baltkrievija vairs nav izdevīgi sadarbības partneri, bet gan potenciālu draudu avots. Baltijas valstu austrumu reģioni pašlaik ir jaunas identitātes meklējumos - ar uzsvaru uz dabu, ekotūrismu, vēsturisko mantojumu, secina “Current Time”.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais