Sabiedriskā transporta padome piektdien sprieda par sabiedriskā transporta maršrutu tīkla samazināšanu un biļešu cenu paaugstināšanu. Konkrētus maršrutus un skaitļus amatpersonas vēl nenosauca, bet izskatās, ka jūtami mazāk būs reisu uz Pierīgu.
Šo “reformu” būtība ir saprotama - naudas ir tik maz, kā nekad nav bijis, budžets pildās vāji, valsts naudu vajag taupīt. Iztrūkums sabiedriskā transporta nozarē esot aptuveni 10 miljoni eiro, bet tas vēl tiks rēķināts un precizēts.
Tas, ka sabiedriskais transports Latvijā ir dārgs, neērts un neefektīvs, bija secināms pēc Valsts kontroles šovasar pabeigtās un publiskotās revīzijas, kurā tika vērtēta Satiksmes ministrijas, VSIA “Autotransporta direkcija” un Sabiedriskā transporta padomes darbība sabiedriskā transporta plauksmes un augsmes veicināšanā. Valsts kontrole konstatēja virkni problēmu un visu ko ieteica.
Atbildīgās amatpersonas to ir dzirdējušas un attiecīgi dara visu, lai trūkumus novērstu - tāpēc nākamajā gadā sabiedriskais transports kļūs vēl dārgāks, vēl neērtāks un vēl neefektīvāks.
Varbūt kādā ziemas novakarē, kad pārsalis pasažieris bridīs pa slapju sniegu uz pieturu apdzīvotajā vietā, kur autobuss piestāj vienu reizi nedēļā, viņam sāks nākt prātā daži skaitļi un viņš tos sāks salīdzināt. “Tātad, lai nebūtu nepieciešams maršrutu skaita samazinājums un lai biļetes cena paliktu 2025. gadā tāda pati kā 2024. gadā, ir nepieciešami 10 miljoni eiro?” viņš purpinās zem deguna un mēģinās iztēloties, kā varētu izskatīties 10 miljoni eiro 100 eiro banknotēs. Laikam jau milzīga kaudze? Neviens parasts mirstīgais nevar saprast, ko šādas summas nozīmē - 10, 50, 100 miljoni... 10 miljoni vai 8 miljardi ir prātam neaptverami. Būtībā miljoni vai miljardi ir viens un tas pats, jo tie ir aiz saprāta robežām.
10 miljonu ietaupījums, ja tāds būs satiksmes nozarē, radīs neērtības pasažieriem, toties tas būs 10 miljonu ietaupījums. Tā nav liela summa blakus visam 2025. gada konsolidētajam budžetam ar tā negatīvo fiskālo telpu, tomēr ietaupīta nauda tā būs, un, ja visa valsts pārvalde tāpat taupīs, tad valsts pašreizējos grūtos laikus kā nebūt pārdzīvos.
Nesen Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāls tika samazināts par 571,293 miljoniem eiro, kas, vienkāršākā valodā izsakoties, nozīmē, ka tā naudiņa, ko valsts gadu gaitā ir ieguldījusi aviokompānijā, diezin vai kādreiz tiks atgriezta valsts budžetam. Tas ir aptuveni 500 miljoni. Šī nauda nav kādos koferos, bet tāda visai virtuāla - grāmatvedības papīros tā kaut kur ir, bet reāli tās nav. Reāli ir tikai tas, ka šādu naudu aviokompānijā ir ieguldījuši nodokļu maksātāji.
Un tas taču ir tik brīnišķīgi! Ministri, ierēdņi, politiķi, uzņēmēji un ikviens, kam ir gribējies, ir varējis lidot uz Stambulu, ir varējis lidot uz Frankfurti, ir varējis lidot uz Briseli un vēl uz daudzām pilsētām, sirdī un prātā turot domu, ka “airBaltic” ir mūsu, mūsu Latvijas, mūsu nacionālā aviokompānija. Tas skan lepni, par to ir vērts maksāt 500 000 000 eiro.
Un ir vērts maksāt spicākajiem menedžeriem. Tiesa gan, “airBaltic” šefs Martins Gauss tagad saņem tikai 0,83 miljonus eiro gadā, taču viņš ir teicis, ka šāda alga viņu apmierina. Visi ir apmierināti.
Nu labi, varbūt ne visi ir apmierināti, taču pietiek, ka tas šķiet normāli satiksmes ministram Kasparam Briškenam, viņa priekšgājējam Tālim Linkaitam, pašreizējai premjerei un daudzām jo daudzām valdībām un ministriem iepriekš. Latvijas valdošie politiķi to ir atbalstījuši, atskaitot, protams, opozīciju.
Ja 500 000 000 izdala ar 10 000 000, tad iznāk, ka pasažieru transporta nozare veselus 50 gadus varētu nesamazināt maršrutu skaitu un necelt biļešu cenas, ja 500 miljoni nebūtu izkūpināti gaisā caur “airBaltic”. Tas ir, līdz 2074. gadam.
“Tā nevar salīdzināt, tā nevar rēķināt, tā ir manipulācija ar skaitļiem,” teiks aviācijas eksperti.
Protams, ka nevar.
Taču pasažierim, kuram, gaidot autobusu, mazliet salst kājas, ir visas tiesības reizināt vilcienus ar autobusiem, dalīt staciju ar lidostu un gara laika pēc veikt galvā vēl citas matemātiskas darbības.
Pēc 50 gadiem ļaudis varbūt dosies ekskursijās uz Mēnesi un Marsu, roboti darīs visu cilvēku vietā, vēzis būs vieglāk ārstējams nekā iesnas, taču autobuss no Rīgas uz Saulkrastiem arī 2074. gada 2. oktobrī dotos ceļā deviņos vakarā un biļete maksātu 2,50 eiro. Ministrijā, direkcijā un padomē nebūtu nekādas ķibeles un stresa, gudrojot, kur, kam, kā atraut, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un šoferi nekristu panikā, drūmi iztēlojoties, ka paliks ar mazākiem ienākumiem vai vispār bez darba.
Nekas nebūtu jāmaina. 50 gadus neko nevajadzētu samazināt un paaugstināt. Līdz 2074. gadam. Ja valstij būtu atpakaļ “airBaltic” 500 miljoni.
