Līvija Dūmiņa / Autori

Mūsu Nacionālajā teātrī iestudēto Nikolaja Gogoļa Mirušo dvēseļu autora Kirila Serebreņņikova jaunākais iestudējums A. Čehova Maskavas Dailes teātrī ir Bertolta Brehta Trīsgrašu opera ar populāro Krievijas aktieri Konstantīnu Habenski (filmas Dienas sardze, Nakts sardze, Likteņa ironija. Turpinājums, Admirālis) Mekija Naža lomā.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē ir apbalvojusi grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2009 laureātus. Balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā piešķirta grafiķim un grāmatu māksliniekam Viesturam Silvestram Grantam, bet balvu Gada mākslinieks par izciliem sasniegumiem grāmatu mākslā 2009. gadā saņēmis Aleksandrs Busse.

Latvijā vēl nebijušu iespēju piedāvā Jaunais Rīgas teātris – interneta tiešraidē par baltu velti noskatīties daļu no izrādes Latviešu stāsti, kas repertuārā ir jau kopš 2004. gada.

Ziemeļu padomes balva literatūrā, kas tiek pasniegta jau kopš 1962. gada, šogad piešķirta igauņu izcelsmes somu rakstniecei Sofī Oksanenai par romānu Attīrīšana.

Krievijas teātra festivāla Zelta maska ārpuskonkursa programmā Maska Plus viesojās Jaunais Rīgas teātris (JRT), Maskavas Meierholda centrā divus vakarus rādot Ilzes Olingeres izrādi Cēlgāzes. Lai uzzinātu, kā Maskavas publika uzņēmusi šo iestudējumu, Neatkarīgā ielūkojās Krievijas mediju atsauksmēs.

Teātris TT ar komēdiju pieaugušajiem "Tiritomba jeb Zelta zivtiņa" 31. martā Ainažu kutūras namā sāk pavasara viesizrāžu tūri pa Latviju, skatītājiem piedāvājot arī divas izrādes bērniem – "Kas zaķīti pasargās" un "Ķipars Pipars".

Šosestdien, 27. martā, Latvijas Nacionālās operas (LNO) Jaunajā zālē skatītāju vērtējumam tiks nodota pirmā laikmetīgās dejas izrāde LNO baleta vēsturē. Izrādi APLAM ar mūsu baleta dejotājiem iestudējusi par laikmetīgās dejas pionieri Latvijā dēvētā horeogrāfe Olga Žitluhina.

«Dzīve ir avots, no kura mums izverd daudz skaidra prieka» – šie Rūdolfa Blaumaņa vārdi pilnībā attiecināmi uz Feliksa Deiča veikto «joku lugas četros cēlienos» No saldenās pudeles iestudējumu Valmieras teātrī. Zināms, ka no tā avota nāk ārā arī mazāk patīkamas parādības, bet tāda cilvēka daba ir, ka ļauj tām spoguļoties. Un kurš tad labāk latvieša karakteri zinās, kā Blaumanis?

Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš

Jau piecpadsmito reizi baleta un laikmetīgās dejas interesentus uzrunā Lita Beiris, aicinot uz starptautisko Baltijas baleta festivālu, kas notiks no 16. līdz 29. aprīlim. Kā jau ierasts, festivāls tiks atklāts Rīgas Dzelzceļa stacijā, koncertā viesosies Klaipēdas muzikālais teātris.

Nemateriālās kultūras valsts aģentūra laidusi klajā literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes Tautlietu vārdeni. Apjomīgā izdevuma atvēršanas svētkos jautājot, kāpēc viņa, nebūdama valodniece, turpina apzināt, apkopot un skaidrot mūsu valodas parādības, Janīna Kursīte atbildēja – tā ir valodā noglabātā enerģija.

Vakar Latvijas Nacionālajā operā notika gadskārtējās Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts. Kā jau ziņots iepriekš, LMB 2009 par mūža ieguldījumu šogad piešķirta pianistei koncertmeistarei Intai Villerušai, bet par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē - dziedātājai Elīnai Garančai.

Skatīties jauno Mihaila Kublinska izrādi Jūras velni Nacionālā teātra Aktieru zālē nav viegli. Pirmā daļa ilgst gandrīz divas stundas, un krietnu laiku no tās Gundegas Repšes lugas teksti tiek runāti, runāti un runāti monotonu darbību – mīklas mīcīšanas un šurpu turpu staigāšanas – vienmuļajā troksnī, it kā ar papēžiem dobji klabinot koka grīdu, gribētu pienaglot vārdus pie skatītāja apziņas, iedzīt kaut kur dziļāk sacītā jēgu. Otrajā, krietni īsākajā cēlienā skatītājam ir ļauts arī pasmaidīt.

Vakar Dailes teātris rīkoja preses konferenci, lai vēstītu par jaunumiem – par Dailes teātra direktoru uz turpmākajiem trim gadiem Kultūras ministrija apstiprinājusi bijušo Dailes teātra tehnisko direktoru Andri Vītolu, kurš pildīja direktora pienākumus pēc tam, kad no amata pērn tika atstādināts Aivars Līnis. «Dailes teātris pats par sevi ir leģenda un man tas ir liels izaicinājums, vadīt šo leģendu, sacīja jaunais teātra direktors.

Pirms kāda laika uzvirmoja runas par Dailes teātra seju, ka tai vajadzētu iegūt konkrētākas aprises, meklējot noteiktu attīstības virzienu, reducējoties uz kaut ko vienu.

Ekonomistu saimē nav vienprātības par to, vai 1929. gadā sākusies pasaules ekonomiskā krīze ir pielīdzināma globālajai krīzei, ko piedzīvojam mēs, taču Lielās depresijas laika zīmes – bezdarbs, bankroti, kredīti uz kārnā kakla, pusratā atstātas būves, bezcerība –, kas spēji nomainīja šķietamā uzplaukuma gadus jeb zelta divdesmitos, ir skaidri saskatāmas šolaiku Latvijā. Pārlapojot tā laika Latvijas presi, līdzības ir acīmredzamas – mūslaiku reformu veicējiem nudien daudz nekas nav bijis jāizdomā, tikai jāpielāgo konkrētai situācijai un problēmai.

Nav nekā jauna šajā pasaulē, gribas kārtējo reizi izsaukties, skatoties Kārļa Auškāpa jaunāko izrādi Gaisa grābekļi Dailes teātrī. 20. gadsimta 30. gadu pasaules ekonomiskā krīzes aina līdzinās tam, kas notika Latvijā 90. gadu sākumā un šodien. Par to arī šī saruna ar Kārli Auškāpu – par laiku, kas griežas riņķa līnijā, par teātri pārmaiņu laikā.

Autors – Valdis Grēviņš, režisors – Kārlis Auškāps, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, mūzikas režisors - Juris Vaivods, kustību konsultante – Inga Krasovska.

Ar izrādēm ir tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. Tāpat kā ar laika apstākļiem, uztura bagātinātājiem, vīrusiem un lāstekām pie Rīgas namu jumtiem. Salīdzināšanu turpinot, izrādes, tāpat kā pārtikas produktus, var iedalīt veselīgajās un kaitīgajās, kā arī vēl smalkāk jeb subjektīvāk – garšīgajās un negaršīgajās. Attiecībā uz Andra Buļa izrādi Lidojums Teātra observatorijā apstājos pie siera, šokolādes, riekstiem un makaroniem. Tie, pēc uztura speciālistu domām, ir sliktie produkti, taču mērenās devās neko kaitīgu nodarīt nevar.

Pasaulslavenajā, prestižajā The Saatchi galerijā Londonā pirmo reizi apskatāma kāda Latvijas mākslinieka glezna, un šo godu ļoti sīvā konkurencē izcīnījis Sergejs Djomins.

Otrdien, 16. februārī Dailes teātrī pēdējo reizi ir iespēja noskatīties viesrežisora no Maskavas Romana Kozaka izrādi Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi, kas tapusi pēc Fjodora Dostojevska romāna Spēlmanis motīviem.

Līdz 21. februārim var iesniegt tēmu pieteikumus Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajai zinātniskajai konferencei Režisoram un aktierim Leonīdam Leimanim 100. Latviešu režisora un aktiera Leonīda Leimaņa (1910-1974) spilgtās, teatrālās personības un mākslinieciskā mantojuma izpētei veltītā konference notiks 16. aprīlī, viņa 100. dzimšanas dienā.