Līvija Dūmiņa / Autori

Piektdien, 5. februārī sākas Vīnes dižgaru – Bēthovena, Haidna un Mocarta – mūzikai veltītais festivāls Vīnes klasika. Šogad kamermūzikas un orķestru koncertu programma papildināta ar divām kinofilmām - Pārrakstot Bēthovenu un Amadejs.

Pēc Ernesta Hemingveja romāna par karu un mīlestību Ardievas ieročiem motīviem Mihails Gruzdovs, viesojoties Gaļinas Poliščukas Teātra observatorijā, iestudējis, kā pats nodēvējis – balto melodrāmu vienā daļā. Redzētais, un tas ir – Andra Buļa izjusti norunāts stāsts ar nelielu pārvietošanos šaurajā telpā par to, kā viņa varonis leitnants Henrijs hospitālī saticis medmāsiņu, iemīlējies viņā, dezertējis un abu bērna dzemdībās viņu zaudējis -, atstāj ļoti mulsinošu iespaidu.

Ceturtdienas vakarā Latvijas Nacionālajā teātrī notika Viestura Kairiša iestudējuma Kazimirs un Karolīne pirmizrāde. Tik šķidrus aplausus Nacionālā teātra pirmizrādē sen nebija nācies dzirdēt.

2010. gads ir krievu klasiķa Antona Čehova 150. jubilejas gads. Trīs māsu, Ķiršu dārza, Kaijas un Tēvoča Vaņas autors, kurš vismaz 20. gadsimtā sēdēja līdzās laikabiedram Ibsenam un Renesanses ģēnijam Šekspīram visvairāk iestudēto autoru Olimpā, dzimis 1860. gada 29. janvārī. Čehova apaļā dzimšanas diena tiks un jau tiek atzīmēta kā viņa dzimtenē, tā ārpus tās robežām.

Jaunā Rīgas teātra Mazā zāle. Daudz televizoru. Saskaitu 25, varbūt ir vairāk, sakrauti tā, pankūka – nevar labi redzēt. Katrīnas Neiburgas rokraksts, ekrāna bilde rāda vietu – kociņš, Cafe, baseins, pods. Nē, podā nekas nenotiek, Asaris tajā gribēja nomušīto draudzeni nolaist, nesanāca, viņš stāsta.

Ievērojamu izrāžu skaitu sasniedzis Vara Braslas iestudējums Atvari Valmieras drāmas teātrī, kas šosestdien teātra Apaļajā zālē tiks spēlēts jau 50. reizi kopš pirmizrādes 2008. gada maijā.

Nedēļas nogalē Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija Dailes teātra Mazajā zālē rīko divus dejas vakarus - laikmetīgās dejas festivāla Laiks dejot ziemas sesijā būs iespēja redzēt gan topošo laikmetīgās dejas horeogrāfu, gan pieredzējušu profesionāļu darbus.

Scenārija autors un režisors – Jānis Streičs, operatori - Gvido Skulte, Harijs Kukels.

Vislabāk apmeklētā Latvijas Nacionālās operas (LNO) izrāde pērn bijusi Mīlas dzēriens - 13 rādīšanas reizēs pagājušā gada februārī pirmizrādītais Gaetāna Doniceti operas iestudējums Gija Montavona režijā pulcējis 10 320 skatītāju.

Pagājušais gads teātru dzīvē vēsturē iegājis ar sāpīgajiem finanšu šņāpieniem, kas vedināja Kultūras ministriju meklēt un atrast liekos, no budžeta laivas ārā metamos teātrus. Krīze iedzīvotāju maciņus darīja plānākus un vieglākus, taču ceļš uz teātri tāpēc aizmirsts netika. Neatkarīgā aptaujāja Latvijas profesionālos teātrus, lai noskaidrotu, kāda bijusi skatītāju izvēle pagājušajā gadā, kā arī to, kuri aktieri pērn nodarbināti visvairāk.

Gada izskaņā Latvijas mūzikas notikumus izvērtēja Latvijas Radio 3 programmas Klasika ļaudis, izveidojot spilgtāko notikumu desmitnieku, kas tika atklāts 31. decembrī pārraidē Klasikas TOP 10 – spilgtākie mūzikas notikumi 2009. gadā.

Vakar kļuva zināmi augstākā valsts apbalvojuma mūzikā - Lielās mūzikas balvas 2009 - pirmie laureāti un pretendenti. Neraugoties uz ekonomiskajām nebūšanām mūsu valstī, kas jūtami skārušas arī kultūru, pagājušais gads t.s. nopietnās mūzikas dzīvē tiek vērtēts kā ražīgs un daudziem notikumiem bagāts gan tepat, gan, pateicoties tiem mūziķiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, arī ārpus valsts robežām. Tas kultūras ministram Intam Dālderim ļāvis secināt, ka «mūzikā krīze nav un domāju, arī nebūs», kā arī apsolīt, ka «darīsim visu, lai tas nenotiktu arī turpmāk.»

Sestdien, 16. janvārī, Rīgas Kongresu namā būs iespēja redzēt Limbažu tautas deju ansambļa Katvari izrādi No zobena saule lēca.

Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs un viņa izrādes Pulkvedis Pilāts radošā komanda aicina diskutēt par tēmu Vai un kā aktualizēt kara tēmu teātra mākslā?

Gada izskaņā Valmieras drāmas teātrī (VDT) notika tradicionālā balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti pagājušās sezonas labākie mākslinieki. Balvas laureātiem pasniedza VDT direktore Evita Sniedze kopā ar Valmieras domes priekšsēdētāju Inesi Boķi un priekšsēdētāja vietnieci Vairu Dunduri.

Kāpēc vairot sāpes, lai vairojas labāk prieks – šie, no paša bērnu tuvredzības un cilvēku nežēlības cietušā Baltā kaķīša vārdi, kas apliecina ticību labā uzvarai šajā melno kaķu pārvaldītajā pasaulē, gada nogalē izskan no Latvijas Nacionālā teātra lielās skatuves ikgadējā Ziemassvētku koncertā.

Kristus dzimšanas laiks un jaunā gada tuvums liek atskatīties atpakaļ, lai, ja ne ar dziļāku jēgu, tad vismaz vēstuli Salavecim (manā bērnībā bija tikai tāds un pie tā arī palieku) rakstot, saprastu, kas ir un ko vēl tā kā gribētos. Mediji liek punktu šim gadam, šķetinot tā notikumus un atgādinot par nozīmīgākajiem.

Otrajos Ziemassvētkos ar Viestura Meikšāna iestudēto Raiņa Zelta zirgu Jaunajā Rīgas teātrī viesosies Valmieras teātris. Tā būs īpaša viesizrāde, jo tieši pirms simts gadiem - 1909. gada 26. decembrī - Raiņa luga piedzīvoja pirmizrādi uz Jaunā Rīgas teātra skatuves.

Režisors - Regnārs Vaivars, scenogrāfs un gaismu mākslinieks - Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece, režisora asistente - Anta Priedīte.

Pēc Tila Pūcesspieģeļa pirmizrādes Dailes teātrī varēju sacīt kā Ēvalda Valtera fotogrāfs pie Paulīnes zārka labi zināmajā filmā – skaista gan nelaiķe! Tāpēc, ka izrādes forma, ko veidojuši scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka un par gaismām atbildīgie – Romāns Medvedevs, Reinis Suhanovs un Krišjānis Strazdīts, bija gudri veidota, taču dzīvība šajā skaistajā tēlā snauda kā ņiprā Paulīne zārkā.

Šodien pulksten 15 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva izstāžu zālē K. Barona ielā 14 atklās izstādi Trimdas ritmā: Kanādas latviešu skaņuplašu dāvinājums LNB, kas lasītājiem ļaus iepazīties ar interesantāko Kanādas Latviešu centra Toronto dāsnā skaņuplašu dāvinājuma daļu. Izstāde būs apskatāma līdz nākamā gada 30. janvārim.

Režisors - Juris Rijnieks, tulkotājs - Inguss Liniņš, scenogrāfs - Gints Gabrāns,kostīmu māksliniece - Agnese Spridzāne,horeogrāfs - Alberts Kivlenieks, gaismu mākslinieks - Egils Kupčs.