Režisors - Regnārs Vaivars, scenogrāfs un gaismu mākslinieks - Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece, režisora asistente - Anta Priedīte.
Regnārs Vaivars uz mūsdienu vācu dramaturģes Ingrīdas Lauzundas lugas bāzes būvējis jautru, asprātīgu, ironisku, izaicinošu, melnīgsnēja humora piestrāvotu, metaforisku, drusku šizīgu stāstu, runājot par to, ka evolūcijas gaitā cilvēks savā attīstībā, šķietami augot, patiesībā arvien attālinās no sava cilvēciskā kodola. Ofisa darbinieku ikdiena ar nebeidzamiem psiholoģiskajiem cīkstiņiem par vietu zem saules, sasaucoties ar nedrošības sajūtu, ko šodien pazīst tik daudzi un kas savstarpējās attiecībās ienes zooloģisku atmosfēru, ir pateicīga vide radības kroņa nomešanai no troņa, kurā tas, pakāpjoties uz citu galvām, iesēdies.
Tiesa gan, šo, scenogrāfa Aigara Ozoliņa Jaunajā zālē ierīkotajā automazgātuvē (asprātīgi un trāpīgi!) ievietoto, ofisa dzīves paraugu var droši uzskatīt par sabiedrības mikromodeli. Tajā tiek ignorētas kolēģa - vienalga, simulētās vai īstās sāpes -, bet dziļā nopietnībā elpināts stiklā ietriecies un miris putniņš. Šai pasaulē valda neiejūtība, neiecietība, neuzticēšanās, katram ir savs skelets skapī, kas grabēdams velkas līdzi uz darbu, lai savu kaulaino pirkstu pavicinātu gar degunu visnepiemērotākajā brīdī.
Laba aktieru - Ģirta Liuzinika, Gundara Grasberga, Līgas Vītiņas,
Marijas Bērziņas, Artura Krūzkopa spēle un saspēle.
Izrāde ir pietiekami daudzslāņaina, lai ekspresrecenzijas apjomā to varētu aptvert. Šķiet, ka vienai izrādei vielas pat par daudz - tā atgādina kokteili, kurā sajaukts tik daudz izejvielu, ka garšas niansēs var apmaldīties. Taču Regnāra Vaivara rokraksta cienītājiem patiks.
