Daudznozīmīgais APLAM

Šosestdien, 27. martā, Latvijas Nacionālās operas (LNO) Jaunajā zālē skatītāju vērtējumam tiks nodota pirmā laikmetīgās dejas izrāde LNO baleta vēsturē. Izrādi APLAM ar mūsu baleta dejotājiem iestudējusi par laikmetīgās dejas pionieri Latvijā dēvētā horeogrāfe Olga Žitluhina.

Nav vienas atbildes uz jautājumu, kas slēpjas zem izrādes nosaukuma –visdrīzāk katrs tajā, tāpat kā izrādē, saskatīs savu, citu nozīmi, stāstu. Mūsu baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis, kurš piedāvājis Olgai Žitluhinai šo sadarbības iespēju, atzīst: «Mans prieks, ka viss ir APLAM, ka balets var būt APLAM, ka roku un kāju pozīcijas var būt APLAM. Un APLAM ir domāt, ka tas nav balets. Viss, kas ir pareizs, ir drusku stīvs un garlaicīgs. Šī ir lieliska iespēja būt nepareiziem un, cerams, ļoti interesantiem.»

Olga Žitluhina atzīst, ka darba process ir grūts un ne visiem baleta dejotājiem bijis pa spēkam. Sākusi viņa strādāt ar 17 dejotājiem, bet palikuši 12: Juka Mijake, Kristīne Kitnere, Nataļja Lipska, Laine Paiķe, Laura Grāvere, Karīna Tarānova, Aleksejs Avečkins, Zigmārs Kirilko, Ringolds Žigis, Arturs Sokolovs, Žans Mergoļds, Aleksandrs Latišonoks.

Piemēram, Aleksejs Avečkins, pieredzējis baleta solists, laikmetīgo deju salīdzina ar marsiešu valodu, kas sveša un nesaprotama, bet nu apgūstama, jo: «tajā marsiešu valodā jau sen visa pasaule runā, bet mēs vēl 19. gadsimta – Mariusa Petipā valodā». Kristīne Kitnere uzsver, ka Olga Žitluhina izrādes tapšanas laikā pratusi dejotājus saliedēt, labāk iepazīt citam citu. Horeogrāfe atzīst, ka viņas mērķis, strādājot ar baletdejotājiem, bijis noņemt maskas un parādīt katru no viņiem kā unikālu radošu personību.

APLAM nebūs sižeta, bet dejotāju veidots stāsts, kas tiks vēstīts gan ar ķermeņa valodu, gan runājot, kliedzot, varbūt arī dziedot. Skatītāji būs maksimāli pietuvināti dejas laukumam, aplī sēžot ap to, lai jauktu tās robežas, pie kā raduši dejotāji baleta izrādēs. Izrādes mūzikas autori ir grupas Dzelzs vilks mūziķi Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, kuri ar Olgu Žitluhinu sadarbojušies vairākkārt. Juris Kaukulis atzīst, ka šis process allaž ir izaicinājums, taču pārsteigumiem pilns, un «nekad nevar zināt, vai partitūra rīt vēl derēs». Atšķirībā no citām sadarbības reizēm, šoreiz, finansiālu apsvērumu dēļ, mūzika skanēs ierakstā. Izrādes tapšanā piedalījusies dramaturģe Inta Balode un gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Kostīmi ir Olgas Žitluhinas pārziņā, scenogrāfija veidota, konsultējoties ar Andri Freibergu. Olgai Žitluhinai līdzējusi asistentu (dejotāju un horeogrāfu) brigāde – Ramona Galkina, Santa Grīnfelde, Ilze Zīriņa, Dmitrijs Gaitjukevičs, Andris Kačanovskis, Valērijs Olehno.

Saistītās ziņas

Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.

Svarīgākais