10.mai 2010
Ieejot Dailes teātra lielajā zālē un ieraugot priekškara vietā biezi sakārtās kostīmu rindas, atcerējos kādu citu izrādi un tās bēdīgi slavenos maisus –Niskavuori jaunās saimnieces iestudējumu Nacionālajā teātrī pirms dažiem gadiem. Toreiz pēc izrādes garlaicības māktie skatītāji dalījās ar savu saskaitīto maisu skaitli. Tās nav labas atmiņas, bet varbūt tā tomēr nebūs slikta zīme, es prātoju, gaidot Versaļas koda sākumu un skaitot biezi sakārtos kostīmus. 185, 186... nevar redzēt, viens vai divi... 192, 193... varbūt sajuka, bet ap 200 ir. Gaismas dziest, kostīmi pašķiras un sākas.