Rokrakstu bibliotēku cilājot

Trešdien, 2. jūnijā, latviešu profesionālā teātra dzimšanas dienā, pulksten 17.30 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Pils laukumā 2) aicina uz cikla Krātuves vērtību stāsti otro sarīkojumu Rīgas Latviešu teātra un Nacionālā teātra rokrakstu bibliotēka (1868 – 1940).

Rokrakstu bibliotēka glabā 4650 liecības par latviešu teātra un dramaturģijas attīstību no pašiem pirmsākumiem līdz 1940. gadam. Tās krājums ļauj izsekot, kā reizē ar latviešu teātri attīstījusies latviešu dramaturģija – no pirmā lokalizējuma Žūpu Bērtulis līdz dramaturģijas klasiķu – Aspazijas, Blaumaņa, Brigadieres - pirmiestudējumiem. Tajā

atrodamas liecības pasaules dramaturģijas klasikas nonākšanai uz latviešu teātra skatuves, var izsekot latviešu teātra īpatnībām atsevišķos laika posmos un gūt priekšstatu par cenzūras lomu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma teātra dzīvē, liecina muzeja sagatavotā informācija.

Pasākumā varēs uzzināt gan to, kāpēc Rīgas Latviešu teātra rokrakstu bibliotēku mantoja Nacionālais teātris, gan to, ko stāsta ar Rīgas Latviešu teātri cieši saistītā Rūdolfa Blaumaņa lugu pirmiestudējumus piedzīvojušie eksemplāri, kā arī citas interesantas lietas.

Pasākumā piedalīsies Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves Teātra krājuma speciālistes Andra Lazdāne un Ineta Antone, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors un teātra vēsturnieks Jānis Siliņš un literatūrzinātniece Līvija Volkova.

Ieejas maksa pasākumā Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Lielie mazie dziesmu svētki un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais