Vakar Dailes teātris rīkoja preses konferenci, lai vēstītu par jaunumiem – par Dailes teātra direktoru uz turpmākajiem trim gadiem Kultūras ministrija apstiprinājusi bijušo Dailes teātra tehnisko direktoru Andri Vītolu, kurš pildīja direktora pienākumus pēc tam, kad no amata pērn tika atstādināts Aivars Līnis. «Dailes teātris pats par sevi ir leģenda un man tas ir liels izaicinājums, vadīt šo leģendu, sacīja jaunais teātra direktors.
Šā gada novembrī Dailes teātris atzīmēs 90. gadu jubileju. Šim notikumam pakārtota būs gaidāmā sezona, orientējoties uz klasikas iestudējumiem, kas ļautu «parādīt mūsu aktierus, stāstīja Andris Vītols. Jubilejas sezonā Lielajā zālē taps Marija Stjuarte Dž. Dž. Džilindžera versijā, Ceplis muzikālas izrādes formā. Savukārt viesrežisors, kas Dailes teātrī iestudējis Mārtina Makdonas Spilvencilvēku – Jans Villems van den Boss iestudēs Amadeju. Plānots piesaistīt arī citus vietējos viesrežisorus – Rolandu Atkočūnu, Regnāru Vaivaru, Ģirtu Ēci.
Nākamsezon tiks rīkota labāko Dailes teātra izrāžu dekāde, rādot iestudējumus no esošā repertuāra, kā arī Melanholiskais valsis un atjaunotie Meža gulbji, informēja teātra mārketinga direktore Indra Rubene. Būs skatāmas arī trīs izstādes – Dailes teātra jaunās ēkas arhitektei Martai Staņai veltīta ekspozīcija, Dailes teātra plakātu un kostīmu izstādes. Centrālais jubilejas pasākums ar orķestra Sinfonietta Rīga piedalīšanos notiks 19. novembrī, dienā, kad 1920. gadā ar Induļa un Ārijas iestudējumu tika atklāts Dailes teātris. Jubilejas pasākumu translēs LTV un Latvijas radio. Jau 18. martā kino Rīga tiks demonstrēta Dailes teātrim veltīta filmu programma ar unikāliem 20. gadu filmējumiem, pastāstīja Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve Laima Žurgina.
Preses konferencē piedalījās arī aktieru pārstāvis Juris Žagars, kurš iesaistījies jubilejas pasākumu darba grupā. Runājot par Dailes teātra nākotni, aktieris pauda viedokli, ka redz to kā profesionālas mākslas kultūrtelpu. Piemēram, teātra foajē viņš atzina kā lielisku vietu, kur rīkot izstādes, bet teātra kafejnīca varētu darboties visu dienu.
Kultūras ministrs Ints Dālderis par Dailes un citu teātru nākotni samazinātā budžeta apstākļos bija noskaņots optimistiski, norādot, ka, lai arī pērnais bija krīzes gads, teātru darbības rezultāti par to neliecina. Salīdzinot ar 2008. gadu, jauniestudējumu skaits nav mainījies (87), bet izrāžu skaits un apmeklētāju skaits krities ļoti maz, attiecīgi par 6,7 un 2,3 procentiem, kas norakstāms uz Daugavpils teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukciju. Arī konkrēti Dailes teātra darbības statistikas rādītāji ir labi – salīdzinot ar 2008. gadu, audzis gan kopējais izrāžu, gan skatītāju skaits. Ja 2008. gadā notikušas 397, tad pērn – 460 izrādes, bet skatītāju skaits no 148 878 audzis līdz 166 633 apmeklētājiem.